Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ilgstoša pārslodze. Gan fiziska, gan psihoemocionāla pārslodze un pastāvīgs stress. Proti, kad ir pārslodze, pārpūlētās smadzenes varam salīdzināt ar ilgstoši ieslēgtu datoru, kam fonā vienlaikus darbojas entās programmas.
Lai cik jaudīgs būtu datora procesors, ar laiku tas neizbēgami sāks strādāt lēnāk, ja mēs to izmantojam ekspluatējoši un neļaujam restartēties.
Līdzīgi notiek ar galvas smadzenēm. Ja vairākus gadus esi auļojis pa dzīvi kā sacīkšu zirgs bez pilnvērtīgas atpūtas un ar pārslodzi, smadzeņu funkcijas atjaunošanai nepietiks ar pāris nedēļu pauzi. Tik īsā laikā nav iespējams atgūt rezerves, kas tukšotas gadiem ilgi.
- Augsts holesterīna līmenis. Tā ietekmē galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas kļūst biezākas, tāpēc pasliktinās asins cirkulācija galvas smadzenēs, kā arī skābekļa un barības vielu piegāde smadzeņu šūnām, kas var novest pie insulta un vēlāk arī pie vaskulāras demences attīstības.
- Cukura diabēts, kas slikti kontrolēts. Tas izraisa nervu šūnu un smalko asinsvadu bojājumu caur oksidatīvo stresu, kā arī pastiprinot asins recēšanas procesus un trombocītu disfunkciju. Ilgtermiņā tas viss izraisa kognitīvos traucējumus, kas var progresēt līdz demencei.
- Paaugstināts asinsspiediens. Kad asinsvadi vairs nav tik elastīgi, autoregulācijas procesi galvas smadzeņu asinsvados vairs nespēj pietiekami efektīvi noturēt smadzenēm nepieciešamo asins cirkulāciju.
Vecākiem ļaudīm par sliktu nāk arī zems asinsspiediens, jo kombinācijā ar aterosklerozi tas pasliktina asins apgādi smadzeņu garozā.
Citi lasa
Pavājinās uzmanība un atmiņa, kā arī rodas vispārējs vājums, reiboņi, galvassāpes, sirdsklauves un palielinās jutība pret sāpēm.
- Vairogdziedzera izmainīta darbība un autoimūnie procesi, kas skar vairogdziedzeri. Pēc 50 gadu vecuma periodiski jāpārbauda kalcija un parathormona līmenis asinīs, lai nepalaistu garām primāru hiperparatireoīdismu. Tā ir situācija, kad parasti viens no četriem dziedzeriem, ko dēvē par epitēlijķermenīšiem (atrodas aiz vairogdziedzera), visbiežāk adenomas (audzēja) dēļ pastiprināti izstrādā parathormonu, kas noved pie kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs un citiem vielmaiņas procesiem.
Slimība var izpausties, sākot ar nelielām personības izmaiņām līdz smagiem kognitīviem un psihiatriskiem traucējumiem (depresija, psihoze).
Savlaicīga ārstēšana kognitīvos traucējumus var mazināt vidēji 6 mēnešu laikā.
- Depresija un trauksme. Šo slimībugadījumā tiek traucēti ķīmiskie procesi smadzeņu zonās, kas atbild par atmiņu un citiem mentāliem procesiem, – rezultātā pavājinās motivācija, uzmanība un kognitīvās spējas kopumā. Arī tad, ja cilvēks jūtas vientuļš, nevajadzīgs, kad sēro par zaudētu tuvinieku, kognitīvās funkcijas pavājinās.
- Dažādi medikamenti. Piemēram, miega zāles, antihistamīni, daži antidepresanti, holesterīnu pazeminošie medikamenti, cukura diabēta preparāti, pretsāpju un pretsēnīšu zāles, HIV ārstēšanai paredzētie medikamenti. Tie spēj nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu darbību.
- Nekvalitatīvs miegs. Teiksim, ja ir slikta miega higiēna, maiņu darbs, nemierīgu kāju sindroms, kā arī obstruktīva miega apnoja, kad notiek vairāki simti elpošanas apstāšanās epizožu, kuru dēļ smadzenēs rodas nepietiekams skābekļa daudzums.
- Hormonālās izmaiņas menopauzē. Ja tu pamani atmiņas pasliktināšanos pirmo divu gadu laikā kopš menopauzes iestāšanās, ieteicams vērsties pie ginekologa, lai apsvērtu iespēju uzsākt hormonaizvietojošo terapiju (HAT).
Kognitīvo funkciju pavājināšanās menopauzē skaidrojama ar dzimumhormonu, it īpaši estrogēna, līmeņa kritumu.
Estrogēns spēlē nozīmīgu lomu kognitīvo procesu neirobioloģijā un neironu funkcionēšanā. Mentālo procesu traucējumu intensitāte sievietēm var variēt. Ja kognitīvā disfunkcija ir jau ilgāk par diviem gadiem, uzsākt HAT lietošanu vairs nav mērķtiecīgi.
- Neiroloģiskas slimības, kas saistītas ar galvas smadzeņu šūnu izmaiņām. Alcheimera slimība, Parkinsona slimības demence. Vaskulārā demence, kas rodas pēc pārciestiem galvas smadzeņu insultiem un sakarā ar smadzeņu izmaiņām augsta holesterīna un paaugstināta asinsspiediena dēļ.
Kognitīvās sfēras nomākumu var izraisīt centrālās nervu sistēmas vaskulīti, neiroinfekcijas, piemēram, herpes encefalīts, Laimas slimība, autoimūnie encefalīti.
Hašimoto encefalopātija, kas attīstās uz autoimūna tireoidīta fona, kad imūnsistēmas ražotās antivielas pret vairogdziedzera audiem uzbrūk arī galvas smadzeņu audiem, izraisot kognitīvo funkciju pasliktināšanos līdz pat intelektuāliem traucējumiem.
