Situācija
«Dodoties uz poliklīniku pie ārsta, līdzi aicināju labāko draudzeni. Baidījos no tā, ko ārsts varētu pateikt, un nolēmu, ka jutīšos drošāk, ja blakus būs atbalstošs plecs. Taču dakteris paziņoja, ka draudzene kabinetā nedrīkst nākt – tas esot atļauts tikai tuvākajiem radiniekiem, un arī tad informāciju par maniem sensitīvajiem datiem drīkstot izpaust tikai ar manu rakstveida atļauju. To nosakot datu aizsardzības regula! Mans arguments, ka no draudzenes nav nekā slēpjama, netika ņemts vērā. Vai tiešām tad, ja, būdama pie pilnas saprašanas, esmu izvēlējusies nākt pie ārsta kopā ar pašas izraudzītu uzticības personu, vēl ir vajadzīgs rakstveida apliecinājums, un kāpēc gan es nevaru nākt kopā ar draudzeni, nevis vīru vai bērniem? Vai tad to, kam izpaužami mani dati, nenosaku es pati?!»
Alma, 67 gadi
Almas kundze, jums patiešām ir tiesības ne vien uz ģimenes, bet arī citu pašas izraudzītu personu atbalstu ārstniecības laikā. «Pacientu tiesību likums nosaka: tas var būt ne tikai tuvinieks, asinsradinieks vai laulātais, bet jebkurš cilvēks, kuram uzticaties,» skaidro Ilze Dzerkale, Veselības inspekcijas Kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja. «Turklāt ārstam nav jācenšas noskaidrot, kāda ir jūsu radniecība ar cilvēku, kas atnācis līdzi.»
Citādi būtu, ja jūs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nespētu pieņemt lēmumu par ārstniecību. Tad gan – tiesa, šoreiz vairāk nevis atbalsta nodrošināšanai, bet gan lēmuma pieņemšanai – līdzi varētu nākt tikai oficiālais pilnvarnieks vai tuvākie radinieki noteiktajā secībā: laulātais, bērni, vecāki, brālis vai māsa, vecvecāki, mazbērni.
Jūsu gadījumā ārsta aizbildināšanās ar datu aizsardzības regulu nav pamatota. «Ja pacients pats piedalās sarunā un pats ir aicinājis noteikto personu būt kopā ar viņu, tā ir viņa brīva griba, un viņš pats ar savām darbībām sniedz nepārprotamu piekrišanu informācijas izpaušanai konkrētajam cilvēkam,» papildina Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas speciāliste Agita Silniece. Rakstisku apliecinājumu vajadzētu tad, ja jūs pati sarunā nepiedalītos.
Tomēr atsevišķos gadījumos dakteris drīkst izraidīt līdznācēju no kabineta. Pirmkārt, tad, ja draudzenes vai cita tuvinieka klātesamība traucētu ārstniecībai. «Pieņemsim, ja jums tiktu veikta kāda medicīniska manipulācija vai operācija un cita cilvēka klātbūtne varētu novērst mediķa uzmanību,» saka Ilze Dzerkale. Arī ārstniecības iestāde iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt nosacījumus, kad citu personu klātbūtne pacienta interesēs netiek pieļauta, un, ja vēlaties saņemt palīdzību, noteikumi ir jāievēro.
Otrkārt, ārsts var liegt draudzenei nākt jums līdzi, pamatojoties uz likuma prasību nodrošināt pacienta privātumu un cieņu, ja viņš saprot, ka sniegtā informācija var to aizskart. Ne vienmēr mēs, pacienti, spējam iedomāties un paredzēt, kādu informāciju dakteris izpaudīs vizītes laikā. «Piemēram, tiek paziņots par kādu specifisku slimības diagnozi vai ārsts vēlas noskaidrot seksuāli transmisīvo slimību anamnēzi vai abortu skaitu. Tad var iznākt, ka pacients beigās pats saprot: labi vien ir, ka tajā brīdī neviena cita nav bijis klāt,» skaidro Veselības inspekcijas pārstāve. Taču tad, ja ārsts izraida no kabineta jūsu uzticības personu, viņam ir jāpaskaidro, kāpēc tas tiek darīts, un argumentiem jābūt pamatotiem. Tas gan nav obligāti, tomēr vēlams, lai atteikuma pamatojums tiktu iekļauts jūsu medicīniskajā dokumentācijā.