Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Una, ne visi medikamenti, ko lieto kaimiņiene, der arī tev, un ne visas kaites, kas ir viņai, jāmeklē sevī! Tāpat nevar paredzēt, vai arī tev pēc operācijas radīsies saaugumu slimība. Tas ir tāpat kā ar rētām – vienai tās veidojas izteiktākas, citai tikpat kā neredzamas. Bet, ja saaugumi izveidojas, tad atceries, ka ne visi saaugumi rada nepatikšanas.
Kāpēc veidojas?
Vispirms tiksim skaidrībā par saaugumu būtību… Tie ir fibrozi saistaudi, kas satur arī dažas muskuļiem un nerviem līdzīgas šķiedras, asinsvadus un parasti izveidojas starp orgāniem vai audiem, kur savienojumam nav jābūt. Saaugumu audi it kā salīmē dobumu audus un orgānus, tie ļoti līdzinās rētaudiem uz ādas, ko redzam pēc sadzīviskām grieztām un plēstām brūcēm vai operācijām.
Saaugumi sākas ar audu traumu – brūci vai defektu kādā dobumā, kad ieslēdzas organisma aizsargmehānisms.
Kairinājumu var radīt ne tikai operācija, bet arī infekcija, hronisks iekaisums, piemēram, endometrioze, Krona slimība, trauma, sasitums, plīsums, lūzums. Tātad, kad audi traumēti, to remonta šūnas, piemēram, makrofāgi, fibroblasti un asins šūnas, iekļūst defektā un veido līmvielu – fibrīnu, kas tālāk aktivizē kolagēnu un citas vielas, lai veidotos stingra rēta.
Saaugumi visbiežāk sastopami vēdera dobumā un mazajā iegurnī, retāk sirds somiņā, locītavu kapsulās, muguras smadzeņu apvalkos. Tie gan pēc izskata, gan taustot, gan atdalot atšķiras – ir gan blīvi, biezi un pilnasinīgi, gan plāni un caurspīdīgi kā plēve, gan pavisam cieti kā koksne.
Būs vai nebūs?
Saaugumi galvenokārt veidojas pēc akūtām jeb steidzamām operācijām un pēc plānveida ķirurģiskas iejaukšanās ar lielu audu traumu un asiņošanu, kā arī pēc onkoloģiskām vēdera dobuma orgānu operācijām, kad vēderplēve neveic savu sanitāra darbu.
Tie sākas ar iekaisumu un asinsreces sistēmas aktivizāciju, kas savukārt izraisa dabīgas asins līmvielas jeb fibrīna nogulsnēšanos uz bojātajiem audiem.
Šī līmviela saskaras ar blakus orgāniem, un kā pārāk izteikts dzīšanas process izveidojas saaugums. Protams, saaugumi var arī nerasties, jo parasti mūsu organismā ir pietiekami daudz enzīmu, kas šķīdina šo līmvielu. Visbiežāk tie rodas tāpēc, ka enzīmi uz iekaisuma fona nespēj darboties.
Kas nosaka, vai pēc operācijas veidosies saaugumi? Visus faktorus pat grūti nosaukt. Tas ir vecums, iepriekšējās operācijas, substrāta daudzums vēdera dobumā un tas, kāds tas ir – ar strutām, fibrīna plēksnēm, norobežots vai nenorobežots.
Nozīme ir menstruālajam ciklam, ģenētiskajai nosliecei, saistaudu un autoimūnām slimībām, reakcijām uz talku, silikonu un šūšanas materiālu, ko izmanto operācijā.
Lietojot tādas modernās tehnoloģijas kā laparoskopiju, ultraskaņas ierīces un skalpeļus, kas ir saudzējošāki audiem, un arī jaunākās paaudzes diegus, nākotnē šai problēmai vajadzētu samazināties. Ar nosacījumu, ka pacients pēc operācijas ir laikus sācis kustēties.
Diemžēl saaugumu rašanās mēdz būt iedzimta, jo audu veidošanās, pārveidošanās un dzīšana ir ģenētiski ieprogrammēta.
Biežāk tie rodas gados vecākiem cilvēkiem, jo organisms iekaisumu likvidē lēnāk. Turklāt viņi uzreiz pēc operācijas parasti nav tik kustīgi un tāpēc iekaisumu bieži atklāj novēloti.
Saaugumi pēc operācijas visbiežāk rodas starp vēdera iekšējo sienu jeb vēdera plēvi un zarnām vai kādu orgānu, piemēram, aknām, olnīcām, olvadiem. Starp zarnām parasti tie veidojas, ja bijis zarnu iekaisums, izgriešana vai plīsums, kas sašūts.
Kā izpaužas?
Saaugumi var radīt neērtības, bet reizēm cilvēks nodzīvo visu mūžu un nemaz nezina, ka viņam tādi ir. Visbiežāk saaugumus vēdera dobumā atrod operācijas laikā, taču ļoti precīzi tos redz radiologi datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumu attēlos. Tāpat iespējams tos pierādīt tādos rentgenizmeklējumos kā kuņģa un zarnu trakta pasāža (izvērtē kontrastvielas virzību pa kuņģa un zarnu traktu) un irigoskopija, kad kontrastvielu ievada resnajā zarnā caur katetru.
Lielākā daļa saaugumu ir nesāpīgi un nerada komplikācijas. Visbiežāk par sevi liek manīt saaugumi, kas radušies pēc ķirurģiskas iejaukšanās.
Tad var rasties zarnu necaurejamība, kad saaugumi nospiež zarnu un ir traucēta ēdiena kustība cauri gremošanas traktam. Zarnu necaurejamība reizēm mēdz parādīties pat pārdesmit gadu pēc operācijas. Par to liecina izteikta gāzu veidošanās, pilnuma sajūta, atraugas ar nepatīkamu smaku, caureja vai vēdera izejas iztrūkums, vemšana ar apēstā ēdiena masām vai zarnu saturu.
Saaugumi mēdz radīt sāpes kustoties, piemēram, ja vēderplēve saaugusi ar aknām, kas ir mazkustīgs orgāns.
Dziļi ievelkot elpu, saaugums starp diafragmu un vēdera sienu vai aknām var izraisīt dūriena sajūtu. Mazāk traucē kompensēti saaugumi, kas ir izveidojušies, taču nedeformē zarnu traktu tā, lai kustības un tā caurejamība mainītos.
Šie saaugumi parasti sāk traucēt, kad cilvēks pārēdas.
Saaugumi resnajā zarnā traucē mazāk nekā tievās zarnas saaugumi, jo tā jau sākotnēji nav tik kustīga, un saaugumi neierobežo resnās zarnas kustību ēdiena pārvietošanās laikā. Resnā zarna ir piestiprināta pie vēdera iekšējās sienas un saitēm, savukārt tievā zarna ir fiksēta pie taukaudiem un to apasiņojošiem asinsvadiem.
Kā ārstē?
Ar recepšu medikamentiem, kas uzlabo zarnu kustību un stimulē zarnas sieniņas muskuļu darbību. Svarīgs arī pietiekams šķidruma daudzums. Dažreiz nepieciešams papildus uzņemt šķiedrvielas pulveros vai kapsulās, kā arī fermentus. Ķirurģiskas metodes ir pēdējais variants, ko izmanto akūtās situācijās, kad vēnā ievadīti medikamenti, dažādas atslodzes zondes un stimulējošas klizmas un svecītes neatrisina situāciju.
Saaugumus operē, ja ir zarnu necaurejamības izpausmes.
Respektīvi, zarnu trakts kādā vietā tiek saspiests un tā saturs netiek uz priekšu, bet plūst atpakaļ vai brīvā vēdera dobumā, ja no spiediena jau radies defekts zarnas sienā. Sliktums tāds, ka diemžēl, ja saaugumus operē, tie var veidoties no jauna. Dažkārt mēdz rasties nepieciešamība atkārtoti pārdalīt saaugumus, nereti jāizgriež tievās zarnas daļa, tāpēc audu traumai jābūt iespējami mazākai.
Var izvairīties!
Veicot operāciju, mēs, ārsti, vienmēr domājam, kā mazināt saaugumu attīstību. Ja iespējams, vaļējas operācijas vietā operējam laparoskopiski, lai mazāk traumētu audus, neizmantojam drenas vai citus svešķermeņus un izsmidzinām vēdera dobumā speciālus enzīmus saaugumu profilaksei.
Saaugumi rodas dažu dienu laikā pēc operācijas.
Tas nozīmē – ja ārstējošais ārsts teic, ka jāceļas kājās un jāstaigā, tas arī jādara, jo tad līmvielai, par kuru jau stāstīju, nebūs iespējas pieķerties kādam orgānam. Lai neveidotos saaugumi, izšķirošas ir pirmās divas nedēļas pēc operācijas. Fizioterapeits jau slimnīcā parādīs un apmācīs tevi, kā pareizi celties no gultas, kā pagriezties un kustēties.
Svarīgi, lai nebūtu kavēta vēdera izeja – nedrīkst gaidīt, ka, ēdot tikai tumi vakarā, būs jāiet lielajās darīšanās.
Operējošais ārsts pateiks, ko ēst, lai stimulētu dzīšanu un zarnu darbību. To veicina arī vienkārši ūdens. Zarnu kustību pareizā virzienā var panākt, ceļoties no gultas, tiklīdz iespējams, staigājot, dzerot ūdeni maziem malciņiem (tikai ne horizontālā stāvoklī!), kā arī kārtīgi sakošļājot ēdienu, lai paspēj izstrādāties zarnu sulas.
Pazīmes, kas liecina par saaugumiem
Pastāvīgi simptomi:
- mazā iegurņa sāpes un sāpes pēcoperācijas rētas vietā;
- diskomforts un vēdera pūšanās;
- gāzu uzkrāšanās un lēna noplūde.
Neatliekams stāvoklis ar zarnu necaurejamības pazīmēm:
- spazmveida un krampjveida sāpes vēderā;
- vemj iepriekš ēstu nesagremotu barību vai nepatīkamas smakas sastāvējušos zarnu saturu;
- gāzu uzkrāšanās vēdera augšējā stāvā, burbuļošana;
- vai tieši pretēji – klusums, vēdera neiziešana, gāzu nenoplūšana.
Kā sadzīvot ar saaugumiem
- Uzturam jābūt šķiedrvielām bagātam – tādam, kas nerada aizcietējumus. Ieteicami viegli pārstrādājami produkti, kas nav rūgstoši, nesalipina zarnas, tās neuzpūš, tajās neuzbriest un ātri iziet cauri kuņģa un zarnu traktam. Piemēram, vēlami sautēti vai tvaicēti dārzeņi, graudaugi – griķi, auzu pārslas, grūbas, kas satur daudz šķiedrvielu, un skābpiena produkti ar samazinātu tauku saturu.
- Atturies no balto miltu produktiem, kas salipina zarnas, arī no pākšaugiem, āboliem un kāpostiem, kas uzpūš vēderu, no sēnēm, kas ir grūti sagremojams produkts, kā arī no citrusaugļiem un hurmas, kas zarnu traktā salīp un veido masu.
- Vienmēr kārtīgi sakošļā ēdienu, lai izstrādājas fermenti un zarnu sulas.
- Jāēd bieži, nelielām porcijām, nedrīkst pārēsties.
- Aizliegts izteikti cepts un sauss ēdiens. Vislabāk maltīti gatavot sutinot, sautējot, vārot.
- Pēc ēšanas 2 stundas nevajadzētu doties gulēt, jo tad ķermenis ar pilno gremošanas traktu atrodas horizontālā stāvoklī. Starp citu, tas attiecas arī uz veseliem cilvēkiem.
- Jāizdzer apmēram 1,5 litri ūdens dienā. Vajadzētu atturēties no gāzētiem dzērieniem, jo tie rada liekus gaisa burbuļus zarnās. Šo pašu iemeslu dēļ ir aizliegti arī rūgstoši dzērieni, kā šampanietis vai alus. Lai gan uzskata, ka alus veicina gremošanu, divas nedēļas pēc operācijas to nedrīkst lietot.
- Ieteicamas fiziskās aktivitātes – ātra staigāšana, pietupieni, kāpšana pa trepēm. Kuru muskuļu grupu drīkst noslogot un kura pēc operācijas jāsaudzē, katrā konkrētā gadījumā pateiks fizioterapeits.
- Nav vēlama sportošana un fiziska slodze ar pilnu kuņģi un zarnām, arī stiepties vai gulēt uz vēdera.
