Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vispirms atgādināšu, ka cistas ir lielāki vai mazāki pūslīši, kas pildīti ar serozu, dzidru, caurspīdīgu, viegli dzeltenīgu šķidrumu… Pārsvarā tās ultrasonogrāfijā atrod nejauši. Taču parasti, ja paciente zina, ka viņai nierēs ir cistas, mēdz tās saistīt ar sāpēm. Satrauktās varu nomierināt – nelielas un vidēji lielas cistas līdz 10 centimetriem diametrā nerada ne sāpes, ne citus simptomus.
Kādas tās ir?
Pēc izcelsmes cistas var būt ģenētiski noteiktas vai iegūtas dzīves laikā. Otrs kritērijs, pēc kā tās dakteris grupē, ir atrašanās vieta – cistas var izvietoties nieres parenhīmā jeb funkcionālajā daļā vai arī nieres centrā, kur atrodas taukaudi, nieru asinsvadi un limfātiskie vadi. Tā kā nieres centrs atgādina tādu kā iegurņa formu, kas latīniski ir pelvis, šos pūslīšus sauc par parapelvikālajām jeb centrālajām cistām. Zināsi, kad nākamreiz lasīsi ultrasonogrāfijas izmeklējuma aprakstu!
Visizplatītākās ir tā dēvētās vienkāršās cistās, kurām ir plāna sieniņa, un tās aiz sevis rada, kā saka ultrasonoskopijas speciālisti, akustisku pastiprinājumu – gaišāku zonu, jo šķidrums vada skaņu labāk nekā koncentrēti audi. Tās izvietojas asimetriski vienā nierē vai arī abās. Parasti – 99 procentos gadījumos – šīs cistas nav bīstamas. Tās aug ļoti lēni, par dažiem milimetriem gadā. Un tās nevajag ārstēt, tikai reizi gadā vai vismaz reizi divos gados pārbaudīt, veicot ultrasonogrāfiju.
Biežāk jākontrolē atipiskas cistas, kuras aug straujāk, ir neviendabīgas, ar biezākām vai apkaļķotām sieniņām vai starpsienām, tās satur arī kalcinātus vai citas iekšējās struktūras.
Praksē esmu novērojis, ka cilvēks sāk just cistu, kas pārsniedz 10–15 centimetru lielumu, un tas nozīmē, ka vēderā ir lieki pusotra litra šķidruma. Tad var rasties spiediena sajūta sānā, trulas, īdošas sāpes, saliecoties, mainot ķermeņa stāvokli vai ejot pa kāpnēm.
Savā ārsta praksē esmu novērojis arī to, ka nieru vēzis ar cistām nav saistīts, tomēr – diagnozi nepieciešams precizēt, jo atsevišķos gadījumos mēdz būt cistiskas vēža formas.
Kāpēc veidojas?
Cistu veidošanās ir saistīta ar novecošanu. Pēc 40 gadu vecuma katram piektajam līdz septītajam, veicot ultrasonoskopiju, atrod cistu. Jo vecāka kļūsti, jo lielāka iespēja, ka arī tev būs vismaz kāda cista nierē. Pēc 60 gadiem tās atrod katram piektajam sestajam, taču, par laimi, parasti tās neietekmē nieru darbošanos.
Kāpēc veidojas cistas, iemesli nav pilnīgi skaidri. Medicīnas literatūrā rakstīts, ka tās biežāk attīstās pēc bakteriālām infekcijām un traumām, cukura diabēta slimniekiem un vēl citos gadījumos, taču pierādījumu tam nav. Cistas, kas attīstās, nosprostojoties savācējkanāliņiem, un pakāpeniski nedaudz palielinās, nav bīstamas. Tomēr tās reizi gadā vai ik pēc pāris gadiem nepieciešams novērot ultrasonoskopijā.
Centrālajām cistām, kas veidojas nieres bļodiņā, ir atšķirīga izcelsme – tās rodas, nosprostojoties limfātiskajiem vadiņiem un kapilāriem –, taču arī tās nav bīstamas.
Kā pārbaudīt?
Parasti cistas pārbauda ultrasonogrāfijā, bet atipiskus veidojumus apskata datortomogrāfijā vai magnētiskajā rezonansē. Ja vien cistas nav pārāk sīkas, nepieciešamības gadījumā tās ultrasonoskopijas kontrolē var nopunktēt, pārbaudot to šķidrumu ar mikroskopu. Grūti nopunktēt cistas, kas atrodas nieru augšpolā. Nav ieteicams punktēt cistas nieru centrālajā daļā, kur atrodas nieru artērijas un vēnas, šos asinsvadus nevajadzētu aizskart. Taču lielākoties pietiekami daudz informācijas var iegūt ultrasonoskopijā un punkcija nav nepieciešama.
Kas var notikt, un kā ārstē
Ar cistām mēdz rasties dažādas ķibeles, taču, par laimi, tās gadās reti. Cistas var pārplīst un saasiņot. Parasti tas notiek pēc vēdera traumas, bet dažreiz arī spontāni, bez īpaša iemesla, izpaužoties ar pēkšņām sāpēm.
Retos gadījumos liela cista nospiež nieru artēriju, izraisot asinsspiediena paaugstināšanos. Savukārt, ja saspiež nieru vēnas, urīnā var parādīties asinis.
Cistās ar asinīm mēdz iekļūt infekcija, kas arī nenotiek bieži. Bīstamāk tas ir policistozes slimniekiem, kam ir vairāki simti cistu katrā nierē. Inficēšanās izraisa iekaisumu, paaugstinātu temperatūru, vājumu un nespēku, kad reizēm grūti saprast, kas par vainu. To ārstē ar antibiotikām, kuras spēj izkļūt cauri cistas sieniņai.
Ja cistu vajag izņemt, to dara laparoskopiski. Un tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja tā pēkšņi sāk ļoti strauji augt, pārsniedz 10 vai pat vairāk centimetru. Izmeklējumā var precīzi redzēt, kura cista ir inficēta, to var nopunktēt, atsūkt šķidrumu, skalot un ievadīt tajā antibiotikas, vai arī atsūkto šķidrumu var aizstāt ar savelkošu šķidrumu, visbiežāk tas ir spirts. Bet parasti tomēr veic operāciju.
Manto arī no vecākiem
Tas ir pavisam cits stāsts…
Autosomāli dominanta nieru policistoze rodas, ja ir pārmantots gēns, kas atrodas 16. hromosomas īsajā pleciņā, kurā ir defekts. No 1000 jaundzimušajiem potenciāli viens ir policistozes slimnieks. Tātad Latvijā ik gadu tie ir 20–25 bērni. Pirmo reizi cistas ultrasonoskopijā var pamanīt pēc 18 gadu vecuma. Tās pakāpeniski veidojas arvien lielākā skaitā, turklāt katrā nierē var būt vairāki simti cistu. Niere palielinās un var sasniegt 20–30 centimetru izmēru, savukārt normāli nieres lielums ir tikai ap 12 centimetriem. Cistas pakāpeniski nospiež nieru audus, kas atrofējas un tāpēc pakāpeniski samazinās nieru funkcija. Cistas veidojas abās nierēs, tikai – vienā cistu var būt daudz vairāk. Sāpes rodas, ja cistas iestiepj nieres kapsulu, un tad arī pats cilvēks var sataustīt veidojumu.
Pēc 50–60 gadu vecuma šiem slimniekiem nepieciešama dialīze un regulāri jāattīra organisms ar mākslīgo nieri. Ir parādījušies medikamenti, kas noteiktā stadijā var kavēt cistu attīstību, un citās valstīs tie jau gadus piecus ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Šādā veidā dialīzi var attālināt apmēram par 5–10 dzīves gadiem. Medikamenti jālieto 3–5 gadus noteiktā slimības attīstības posmā, bet – tie ir dārgi. Parasti jādzer viena tablete dienā, kas maksā ap 10 eiro.
Slimībai ir arī labdabīga forma – otrā tipa autosomāli dominantā nieru policistoze. Šajā gadījumā defekts atrodas 4. hromosomas garajā plecā. Tad dialīze, ļoti iespējams, nebūs vajadzīga, vai arī nepieciešamība radīsies vēlāk – pēc 70 gadu vecuma.
Īpašais jautājums
Vai tiesa, ka cistas vajag pārbaudīt pie viena un tā paša speciālista ar vienu un to pašu ultrasonogrāfijas aparātu?
Nē, tam nav nozīmes. Protams, dažus pacientus satrauc, ja viens ārsts slēdzienā uzrakstījis, ka cista ir, piemēram, 4,8 centimetrus liela, bet cits – 5 centimetrus. Jāsaprot, ka tās nemēra ar lineālu, bet iegūst virtuālu izmēru. Tas atkarīgs arī no paša aparāta, tā kalibrācijas, ārsta pieredzes un prasmēm. Pieļauju, ka arī viens un tas pats dakteris nākamajā dienā varētu iegūt citu cistas izmēru. No šādām neprecizitātēm nav iespējams izvairīties, taču dažu milimetru atšķirība nav būtiska.
Kā veidojas nieru audu cistas:
1. Katras nieres funkcionālajā daļā jeb parenhīmā ir apmēram miljons kamoliņu, un no katra atiet mazs kanāliņš. Tie apvienojas kopējos savācējkanāliņos.
2. Ja savācējkanāliņi tiek nosprostoti un vairs nefunkcionē, pamazām sāk veidoties cistiņa.
3. Cistiņā pakāpeniski uzkrājas šķidrums, un sākotnēji mazais pūslītis sāk augt arvien lielāks.
