Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
20
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Helikobaktērija (Helicobacter pylori) ir viens no mikroorganismiem, kuriem dzīve kuņģa skābē ir īstas dzīres. Pavisam nesen cilvēki ticēja, ka mūsu kuņģī ir tik skāba vide, ka neviens organisms tur nespētu mitināties. Tāpat bija pieņemts domāt, ka divpadsmitpirkstu zarnas, kuņģa čūlas un kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts rodas no spēcīgiem uztraukumiem un nepareiza uztura. Šos abus priekšstatus samala miltos laika dzirnavas un zinātnieki no Austrālijas – Berijs Māršals un Robins Vorens. Daudzi viņiem neticēja, bet, lai pierādītu, ka par gastrīta rašanos atbildīgas ir helikobaktērijas, Māršals sevi ar tām speciāli inficēja. Vēlāk viņam tik tiešām atklāja gastrītu, un tapa skaidrs, ka helikobaktērija ir saistīta ar tā veidošanos.
Ja ievēro higiēnas prasības, inficēties ar helikobaktērijau ir praktiski neiespējami.
Helikobaktērija ir izcili pielāgojusies dzīvei cilvēka kuņģī. Skābā kuņģa sula baktērijas dzīvi neapgrūtina, jo baktērija spēj padarīt kuņģa vidi sārmaināku. Ārsti bieži vien iesaka vairāk ēst zaļumus, dārzeņus, dzert vismaz pusotru litru ūdens dienā – proti, lietot produktus, kuri veido sārmainu vidi… Savā ziņā helikobaktērija pilda līdzīgu funkciju kā dārzenis, tomēr – cilvēkam tā nekādā veidā nepalīdz. Jo helikobaktērija izdala arī toksiskas vielas, ar kurām tā uzbrūk kuņģa sieniņai, kas pasargā mūsu organismu no kuņģa skābes. Kad baktērija nodarījusi pietiekami lielu kaitējumu, rodas gastrīts, čūlas un vēlāk, iespējams, arī kuņģa vēzis (1–2 procentiem inficēto).
Protams, tev gribētos, lai ir agrie signāli, kas brīdina, ka esi inficējusies ar helikobaktēriju, bet – simptomu nav!
Inficēšanās parasti notiek bērnībā, un daudzi tā arī visu mūžu sadzīvo ar savu baktēriju. Jo ne jau visiem, kam ir helikobaktērija, attīstās gastrīts, čūla un kuņģa vēzis. Proti, dažus helikobaktērija vispār neietekmē, un – nekāda vaina.
2013. gadā Latvijas Universitātes pētījumā GISTAR atklājās, ka Latvijā ar helikobaktēriju inficējušies ap 79 procenti pieaugušo.
Šobrīd GISTAR pētījumi turpinās, un ir pamats domāt, ka inficēto skaits varētu būt sarucis, jo uzlabojušies higiēnas apstākļi un paaugstinājies antibiotiku patēriņš. Higiēnas ievērošana samazina baktērijas ceļošanas iespējas, savukārt antibiotiku lietošana nozīmē, ka baktērijai ir mazāka iespēja izdzīvot.
Kā var inficēties?
Baktērija ar fēcēm nonāk apkārtējā vidē. Jo tīrāka vide un jo akurātāk un regulārāk cilvēki ievēro higiēnas prasības, jo minimālāka iespēja inficēties ar helikobaktēriju. Šī iemesla dēļ attīstītākās valstīs helikobaktēriju konstatē mazākam procentam cilvēku nekā valstīs, kur tīrs ūdens un ēdiens nav tik bieža parādība. Baktērija parasti ceļo fekāli orālā veidā – tātad, kad nemazgā rokas un baktērija no tām nonāk mutē. Pārsvarā cilvēki inficējas jau agrā bērnībā. Pierādīts veids, kā tas notiek ļoti agrīnā vecumā – no mātes bērnam. Piemēram, ar helikobaktēriju inficēta mamma palaiza zīdainīša knupīti un ieliek viņam mutē.
Kā baktēriju atrod?
Pastāv dažāda līmeņa testi – laboratorijas un eksprestesti. Daudzas Latvijas laboratorijas veic eksprestestus, taču – tie var būt kļūdaini. Labāk būtu veikt kārtīgu laboratorijas testu, kas ir daudz precīzāks.
- Par piedāvāto dūrienu pirkstā mans padoms būtu: aizmirst – tā nav akurāta diagnosticēšana! Ja kāds kādam zvana un piedāvā, tā teikt, mājas kārtībā noteikt helikobaktērijas klātbūtni organismā, skaidrs, ka tas ir eksprestests, bet ar tādiem nevar iegūt precīzu rezultātu.
- Latvijā biežāk lietotā metode diemžēl ir tieši asins analīze. Kāpēc diemžēl? Problēma tā, ka asinīs parādās antivielas, kas ir atmiņas par baktēriju. Ļoti iespējams, ka cilvēks iepriekš pie cita iekaisuma ir lietojis antibiotikas, nezinot par helikobaktēriju, un to netīšām iznīdējis. Divdesmit piecos procentos gadījumu asins analīzes būs nepareizi pozitīvas. Tātad, pat ja analīze tiek veikta sertificētā laboratorijā, nav nekādas garantijas, ka baktērija tavā kuņģī tagad tiešām dzīvo. Rezultātā sanāk, ka katrs ceturtais, kam šīs asins analīzes ir uzradījušas antivielas, saņems bezjēdzīgu antibiotiku devu, kas, protams, nav labi. Pat nepieņemami!
- Mazliet labāks par asins analīzi ir fēču tests. Taču tas pārspēj asins analīzi tikai par mata tiesu, jo arī fēču tests var uzrādīt drīzāk nepareizu nekā pareizu rezultātu. Problēma ir tajā, ka fēču testu Latvijas laboratorijās veic kā eksprestestu. Lielākajā daļā gadījumu tests uzrāda kļūdainu rezultātu, tāpēc fēču tests arī NAV ieteicams!
- Visefektīvākais un vienkāršākais ir elptests. Tās ir divas izelpas speciālos maisiņos, kas jāveic ar pusstundas intervālu. Pēc pirmā pūtiena cilvēks saņem glāzi apelsīnu sulas vai ūdens, kurā izšķīdināts izmeklējuma substrāts – reaģents, kas izraisa konkrētu reakciju. Ja cilvēka kuņģī dzīvo helikobaktērija, tā šo substrātu sašķeļ un izelpas gaisā var konstatēt parametrus, kas parāda, kādas reakcijas notikušas. Vārdu sakot, fēcēs meklē baktēriju fragmentus, asinīs – atmiņas par baktēriju, elptestā – reakciju uz baktēriju. Lai noteiktu baktērijas klātbūtni, nav jāveic endoskopija jeb tā dēvētā kobra. Endoskopiskie testi ir precīzi, bet tos parasti veic cita iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai principā noskaidrotu, vai kuņģa gļotādā dzīvo helikobaktērija.
Kā jāārstējas?
Jālieto vairākas antibiotikas vienlaicīgi, parasti no 10 līdz 14 dienām. Jo garāks antibiotiku kurss, jo lielāka iespēja izārstēties. Tomēr antibiotiku lietošana vēl pilnībā negarantē, ka helikobaktērija tik tiešām no kuņģa izzudīs. Vidēji katram desmitajam šī ārstēšanās būs neveiksmīga, tādēļ pēc antibiotiku kursa jāpārbaudās vēlreiz. Iesaku veikt elptestu ne agrāk kā mēnesi pēc tam, kad cilvēks beidzis lietot antibiotikas. Var gadīties, ka ar pirmo reizi helikobaktēriju nesanāk iznīdēt vai arī tā vienkārši atgriežas organismā atkārtoti. Tomēr šie gadījumi ir reti. Jā, diemžēl antibiotikas cilvēka veselību arī grauj, taču šobrīd citu alternatīvu kā atbrīvoties no helikobaktērijas, nav.
Vai vienmēr vajag helikobaktēriju iznīcināt – pat, ja jūties labi un ar gremošanas traktu viss kārtībā?… Kompetents ārsts spēs nošķirt augsta riska situācijas no tādām, kad cīnīties ar helikobaktēriju nav nepieciešams. Taču droši prognozēt, kuram baktērija izraisīs vēža veidošanos, nevar neviens.
