Pirmais šāda veida ģipsis parādījās Jaunzēlandē. Latvijā kopā ar kolēģi Cast Print līdzdibinātāju Jāni Oliņu ar ģipša drukāšanu sākām nodarboties pirms diviem gadiem. Mūs motivēja personiskā pieredze… Man bērnībā, spēlējot futbolu, gadījās salauzt īkšķi un vēlāk arī elkoni. Arī Jānis piedzīvoja traumu, kas radīja lielas neērtības – tiekoties ar klientiem, ģipša dēļ nebija iespējams uzvilkt žaketi.
Atceroties neērto smago ģipsi, mums dzima ideja radīt vieglāku alternatīvu, kas kaula sadzīšanas laiku padarītu patīkamāku. Lai rastos priekšstats par printētā ģipša vieglumu… Parastā ģipša longete augšdelmam sver 300–350 gramus atkarībā no rokas lieluma, bet tās 3D plastmasas analogs – ap 150 gramiem, parastais ģipsis visai rokai sver vidēji 900 gramus, printētais – tikai ap 200 gramiem.
Ne vienmēr piemērots
Mums nav akadēmiskas izglītības medicīnā, tāpēc aptuveni gadu apspriedāmies ar mediķiem un ārstniecības iestāžu vadītājiem, lai saprastu, vai un kā ražot drukāto ģipsi, sīki un smalki noskaidrojām, kas notiek, kad cilvēks salauž kāju vai roku… Līdz izdevās mediķus pārliecināt par 3D ģipša lietderīgumu.
Protams, 3D ģipsis nav piemērots visos gadījumos. Ja ir sarežģīts lūzums, veikta operācija un kaulā ielikti stieņi, kā arī, ja ir risks, ka kauli varētu nobīdīties vai rasties citas komplikācijas, jāņem vērā ārsta viedoklis un jāizmanto klasiskais ģipsis.
Kā top printētais?
Vispirms ārsts vai cits medicīnas darbinieks aptuveni 30 sekunžu laikā noskenē lauzto roku vai kāju ar 3D skeneri, kas pievienots mobilajam telefonam vai planšetdatoram, kurā ir speciāla lietotne, kas izveido 3D attēlu. Ar lietotnes palīdzību tiek izmērīta roka vai kāja, izveidota to forma un šis attēls tiek nosūtīts mums uz ražotni.
Mēs izdrukājam ģipsi no polipienskābes plastmasas – hipoalerģiska, biosaderīga, speciāli apstrādāta materiāla. Līdzko ir gatavs, tas tiek nosūtīts uz klīniku, kas aicina pacientu uz ģipša uzlikšanu. To vienmēr dara ārsts vai tehniskais ortopēds, pārliecinoties, ka printētais ģipsis der un labi nodrošina fiksāciju.
Kaut gan printētais ģipsis ir mehāniski izturīgs, pašos pirmsākumos, kad tā ražošanas tehnoloģija vēl nebija tik pilnveidota kā tagad, gadījās, ka tas salūza. Tagad kājām veidojam biezāku ģipsi un ar atšķirīgu stiprinājumu, ko iespējams koriģēt – līdzīgi kā slēpju zābakiem un skrituļslidām. Printēto ģipsi drīkst uzlikt tikai mediķis, jo svarīgi to izdarīt pareizi. Komplektā vienmēr ir īpaši polsterīši, kurus var izmantot jau uzlikšanas brīdī, lai būtu ērtāk. Problēmu gadījumus izvērtējam kopā ar ārstu. Ja vajag, piekoriģējam vai pārdrukājam, neprasot par to atsevišķu samaksu.
Vēl kāda laba lieta… Šo ģipsi var nodot otrreizējai pārstrādei. Pagaidām gan lietotos ģipšus tikai kolekcionējam, taču nākotnē, turpinot pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, plānojam tos sakausēt, lai izmantotu jaunu 3D ģipšu printēšanai. Vairs nevajadzīgo printēto ģipsi var nodot klīnikā, kur tas tika uzlikts, un vēlāk mēs to savāksim. Iespējams, nākotnē par atdoto ģipsi būs arī kāds bonusiņš.
Printētā ģipša PLUSI
- Daudz vieglāks nekā klasiskais ģipsis.
- Ar 3D ģipsi var droši mazgāties un pat peldēt. Ar klasisko – nevar, āda zem tā niez.
- 3D ģipsim ir daudzas un lielas atveres, pa kurām āda elpo, tāpēc tā nesasvīst un neiekaist. Pēc sešām nedēļām noņemot parasto ģipsi, āda ir kļuvusi sausa, iekaisusi, no sasutuma var ost.
- Drukāto ģipsi var mazgāt. Parasto ģipsi – ne! Vēl jo vairāk – tas jāsargā no jebkādas saskarsmes ar mitrumu, lai neizšķīstu.
- 3D ģipsi var izvēlēties sev tīkamā krāsā: sarkanā, melnā, baltā, tumši zilā, sudrabpelēkā vai zelta.Standarta ģipsis ir tikai balts.
Ārsta pieredze
Uz svaiga lūzuma nedrīkst!
Dr. VISAMS RAFAELS, traumatologs ortopēds Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Aiwa Clinic un Good Life Clinic:
– Bieži vien pacienti brīnās, kad viņiem piedāvāju nevis klasisko, bet printēto 3D ģipsi, taču izmēģinot ir ļoti apmierināti. Ik nedēļu šo ģipsi iesaku vidēji trim pacientiem, un esmu pārliecinājies, ka funkcionālā ziņā tas ir līdzvērtīgs standarta ģipsim, taču no pacientu ērtību viedokļa – nesalīdzināmi labāks. Šis ģipsis tiek atzīts arī starptautiskajās traumatologu ortopēdu konferencēs.
Daudzi mani kolēģi 3D ģipsi pacientiem joprojām neiesaka, jo Latvijā to izmanto tikai pāris gadus un nav uzkrāta liela pieredze. Tiem, kam nav reāla priekšstata par jauno alternatīvu, šķiet, ka tikai smagais standarta ģipsis spēj nodrošināt pilnīgu lūzuma vietas stabilitāti. Nāk prātā salīdzinājums ar būvniecību – arī mājas taču ceļ ne tikai no betona, bet arī no koka, un abas ir vienlīdz stabilas.
Diemžēl printēto ģipsi nav iespējams lietot visiem lūzumiem. Komplicētiem, šķembainiem lūzumiem jebkādu ģipsi izmanto ļoti reti.
Biežāk tādās reizēs veic operāciju, lai izvairītos no kaulu nobīdīšanās. Piemēram, kādai manai pacientei, vecākai kundzei, ar apakšstilba intraartikulāru jeb locītavas iekšēju lūzumu ģipsis būtu jāliek visam apakšstilbam. Parastais ģipsis sanāktu ļoti smags, bet 3D maksātu visai dārgi. Turklāt šāda lūzuma gadījumā kauli jebkurā brīdī var pārbīdīties, tāpēc veicu operāciju.
3D ģipsi nedrīkst likt, tiklīdz lūzums radies. Ja tas ir vienkāršs, proti, kauli salūzuši vienā līnijā, tos traumpunktā novieto agrākajā stāvoklī un stabilizē ar standarta ģipsi. 7–10 dienu laikā pieaugs tūska, un pastāv liela iespēja, ka lūzums var nobīdīties, tādēļ pēc šī laika obligāti jāatkārto rentgena uzņēmums. Tikai tad, ja šajā laikā tūska ir mazinājusies un kauli nav pārbīdījušies, parasto ģipsi vērts mainīt pret 3D ģipsi. Parasti rokai tas ir gatavs nākamajā darbdienā, bet kājai – otrajā vai trešajā darbdienā pēc skenējuma nosūtīšanas ražotājam. Dažreiz drukāto ģipsi nepieciešams pielāgot kopā ar ražotāju.
Moderno ģipsi, tāpat kā parasto, nēsā aptuveni sešas nedēļas, kamēr lūzums sadzīst.
Pacientes pieredze
LIGITA KRŪMIŅA (57 gadi), skolotāja no Variešu pagasta: Man patīk 3D ģipsis!
– Nesen neveiksmīgi nokritu mājas koridorā – verot ciet durvis, nolūza rokturis. Ar lielo rāvienu atmuguriski kritu un automātiski sargājoties pašāvu apakšā roku. Pārlūza gan plaukstas pamatnes, gan spieķakauls. Ārsti to atzina par sarežģītu lūzumu, roku operēja Madonas slimnīcā un noteica ļoti ilgu atveseļošanās laiku. Ar ģipsi, kas sniedzās pāri elkonim līdz puspirkstiem, man vajadzēja staigāt vismaz četras nedēļas. Pēc tam bija paredzēts to īsināt, lai ātrāk sadzītu elkonis, un to nēsāt vismaz sešas nedēļas, bet man sanāca visas astoņas.
Sākumā pusotru nedēļu man bija parastais ģipsis. Bija ļoti neērti, un zem tā sāka iekaist āda. Vēlāk nosvēru, un izrādījās, ka ģipsis sver 900 gramus – nu, riktīgs smagums! Varbūt es pati neuzdrošinātos izmantot moderno 3D ģipsi, taču man to ieteica ģimenes ārste Līga Kalvāne. Iedrošināja arī tehniskā ortopēde Līga Beinaroviča, kas jau bija likusi šo ģipsi citiem pacientiem.
Puiši, kas izgatavoja ģipsi, bija informēti, ka man vajag divdaļīgu ģipsi, un viņiem vajadzēja izdomāt, kā to realizēt. Kad pēc laika braucu uz poliklīniku atrādīties traumatologam Jānim Litavniekam, drusku baidījos, vai viņš neteiks: «Ko jūs te, paciente, esat izdomājusi!» Nē, viņš pat nopriecājās, ka man ir modernais 3D ģipsis, un sāka mani iztaujāt, lai pastāstītu par manu pieredzi citiem pacientiem.
Kad dakteris atzina, ka elkonis ir sadzijis, lielais ģipsis tika saīsināts un pārvērtās par mazo. Kopumā ar 3D ģipsi nostaigāju astoņas nedēļas.
Grūti pat iedomāties, kā tik ilgi būtu izturējusi ar veco smago ģipsi!
Modernais ģipsis ap roku nav tik stingrs kā vecais, taču kustības nepieļauj. Tas rada stabilitātes sajūtu, ir viegls, elpojošs, ar to var mazgāties – ūdens izlīst pa caurumiņiem. Ģipsis bija koši balts un tāds arī palika – netīrumi tam neķērās klāt. Ja tā vispār par ģipsi var teikt – man tas patīk. Uzskatu, ka 55 eiro, ko par to samaksāju, ilgajam nēsāšanas laikam nav liela nauda.
Kur tikt pie 3D ģipša?
Rīgā
- Klīnikā Diamed.
- Veselības centrā 4.
- VCA Pļavnieki.
- Mikroķirurģijas centrā.
Jēkabpilī
- Kirsh Veselības fabrikā.
Liepājā
- Liepājas reģionālajā slimnīcā.
Ventspilī
- Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Valmierā
- Vidzemes slimnīcā.
Cik maksā?
- Pirkstam – 50 eiro.
- Apakšdelmam – 55 eiro.
- Laivveida kaulam (plaukstā) – 60 eiro.
- Pēdas pamatnei – 65 eiro.
- Apakšstilbam – 75 eiro.
Projektu Modernā medicīna finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Modernās Medicīnas saturu atbild izdevniecība .