Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Koronarogrāfija ir sirds un asinsvadu izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var atklāt, kurā vietā un cik lielā mērā ir sašaurinātas viena vai vairākas sirds vainagartērijas. Atkarībā no izmeklējuma rezultātiem pacientam izraksta speciālus medikamentus, veic koronāro angioplastiju jeb vainagartēriju paplašināšanu vai vainagartērijas šuntēšanas operāciju.
Kad veic?
Ja sadomāsi, ka tev nepieciešams veikt koronarogrāfijas izmeklējumu un dosies pa tiešo uz slimnīcu, lai to izdarītu, nekas nesanāks. Šo pārbaudi veic tikai tad, ja ir ģimenes ārsta, kardiologa vai ārstējošā daktera uzrakstīts nosūtījums, turklāt izmeklējums notiek pēc pieraksta, un rinda ir visai gara – jāgaida aptuveni trīs mēneši. Protams, ja kļuvis slikti ar sirdi un slimnīcā nogādā ātrā palīdzība, tā būs akūta jeb neatliekama situācija un koronarogrāfiju veiks nekavējoties. Šoreiz gan runāsim par plānveida izmeklējumu.
Kādos gadījumos ārsts raksta nosūtījumu šā izmeklējuma veikšanai? Patiesībā ir daudz indikāciju, kad tas nepieciešams:
- sāpes sirds rajonā;
- sāpes aiz krūšu kaula;
- sāpes pie fiziskas vai emocionālas slodzes, kas mitējas miera stāvoklī vai pēc nitroglicerīna lietošanas. Kā saka daktere Irina Holste – tā ir klasiska stenokardija;
- pacientam paredzēta sirds vārstuļa maiņas jeb protezēšanas operācija; *miera stāvoklī vai veicot slodzes testu, parādās izmaiņas kardiogrammā – miokarda išēmijas pazīmes;
- ja nav īstas skaidrības, ir vai nav cilvēkam stenokardija, arī tad šis izmeklējums palīdz salikt punktus uz i, jo gadās, ka sāpes sirdī ir, veikti dažādi izmeklējumi, bet neko neatrod. Koronarogrāfija ir vienīgais unikālais veids, kā pamatīgi izpētīt sirdī un sirds asinsvados notiekošo;
- ja kādas citas pārbaudes laikā konstatē, ka sirsniņā viena no miokarda daļām nekustas tā, kā vajadzētu, bet cilvēkam nekad mūžā nav bijušas sāpes sirds rajonā un arī infarkts ne;
- izmaiņas kardiogrammā, kas liecina par sirds asinsvadu nosprostojumu;
- visniecīgākās sāpes sirds apvidū tiem, uz kuru pleciem gulstas atbildība par citu cilvēku dzīvībām – autobusa šoferiem, lidmašīnu pilotiem;*zem koronarogrāfa rentgena lampas nonāk arī sportisti, kuriem slodzes laikā uzrodas sāpes sirdī, taču slodzes tests nekādas izmaiņas sirdsdarbībā neuzrāda. Tas tāpēc, ka organisms un arī sirds ir fiziski labi trenēti.
Kā sagatavoties?
Vispirms ieteikums ģimenes ārstiem vai speciālistiem, kuri raksta nosūtījumu pacientam uz šo izmeklējumu – noteikti pastāstiet, kā tas notiek.
«Ļoti bieži cilvēks atnāk un nesaprot, kas notiks. Kad stāstām, ka viņam caur cirkšņa vai rokas artēriju ievadīs katetru uz sirds asinsvadiem, cilvēks nobīstas un dažreiz pat atsakās no izmeklējuma, jo ģimenes ārsts vai speciālists nav paskaidrojis, ka tā ir invazīva izmeklēšanas metode,» saka daktere Irina Holste.
Koronarogrāfija ir invazīva izmeklēšanas metode, tāpēc ārstam iepriekš jāpabrīdina pacients, ka būs dūriens artērijā, ka pusstundu vai pat stundu būs jāguļ mierīgi un arī pēc procedūras vairākas stundas nedrīkstēs skriet, celt smagumus vai – ja izmeklējums veikts caur cirkšņa artēriju – staigāt.
Arī pirms procedūras jāievēro vairāki nosacījumi:
- uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā, un nedrīkst ēst vismaz astoņas stundas pirms gaidāmās procedūras;
- ja tev izrakstīti obligāti lietojami medikamenti, noteikti tos lieto, uzdzerot mazliet ūdens. Arī no rīta pirms paša izmeklējuma ārsta nozīmētās zāles vajag dzert;
- ja lieto Varfarīnu, piecas dienas pirms procedūras tas jāpārtrauc dzert, jo šis medikaments spēcīgi šķidrina asinis;
- uztraukums pirms gaidāmā izmeklējuma ir normāla parādība, jo, kā jau runājām, tā ir invazīva izmeklēšanas metode, taču, ja nervi ir pārlieku saspringti un nevari aizmigt, iepriekšējā vakarā iedzer miega zāles (kaut vai vecos labos baldriānu pilienus) un normāli izgulies;
- plānveida koronarogrāfiju veic dienas stacionārā, un slimnīcā jāierodas jau septiņos no rīta;
- divas nedēļas pirms paredzētās procedūras veic visus nepieciešamos izmeklējumus – pilnu asinsainu un urīna analīzi. Dakterim obligāti jāredz nieru rādītāji (urīnviela, kreatinīns, kālijs, ALAT, ASAT, glikoze), kā arī lipidogramma, kurā nosaka labā un sliktā holesterīna līmeni asinīs. Vēl noteikti analīzēs jābūt uzrādītai asinsgrupai un jāveic koagulogramma – asins tecēšanas–recēšanas tests.
Kā tas notiek?
Vispirms dakteris, kurš veiks izmeklējumu, aprunāsies ar tevi, sarakstīs anamnēzi – ar ko slimo, kādas ir sūdzības, kā jūties šajā brīdī, izmērīs asinsspiedienu, un tad abi vienosieties, kā tiks veikts izmeklējums – caur rokas vai cirkšņa artēriju. Pacientiem ar lieko svaru šo izmeklējumu iesaka veikt caur roku, jo mazāks komplikāciju risks.
Pārbaudi veic bez narkozes, taču, ja būsi stipri satraukta, dakteris tev pavaicās, vai vēlies nomierinošu līdzekli. «Sievietes un jauni vīrieši gandrīz vienmēr lūdz kādu nomierinošu medikamentu, ko pirms procedūras ievadām vēnā,» stāsta daktere Holste. Pēc tam seko anestezējošas vielas lidokaīna ievadīšana vietā, kur paredzēts veikt punkciju. Jutīgāki pacienti saņems dubultu devu.
Pati punkcija jeb dūriens nav īpaši sāpīgs un atgādina asinsanalīžu paņemšanu no vēnas, turklāt šim nolūkam paredzētā adata ir ļoti asa.
Vienalga, vai pārbaudi veic caur roku vai caur kājas cirksni, abos gadījumos ievada katetru ar speciālu hidrofilu pārklājumu. Katetra diametrs ir divi, divarpus vai pat trīs milimetri, tas ir aptuveni divdesmit centimetru garš un ļoti slīdīgs. Caur to savukārt ieliek zondi, kas tālāk aizceļo uz sirds vainagartērijām, bet pēc tam ievada arī kontrastvielu. Tālāk seko rentgena uzņēmumu veikšana dažādās projekcijās, lai visi sirdī esošie asinsvadi un artērijas būtu redzami gareniskā griezumā. Virs galda, uz kura gulēsi, būs kustīga lampa, kuru ārsts novietos četrdesmit grādu leņķī vai nu virs tavas kājas, vai virs galvas, un tad, visu laiku to grozot, uzņems attēlus kopumā sešās projekcijās.
Pēc procedūras tev noņems elektrodus, kas visu procedūras laiku pievienoti, lai sekotu līdzi tavai sirdsdarbībai, asinsspiedienam un citām izmaiņām organismā, izņems katetru un uzliks spiedošu manšeti, lai aizdzīst artērija. Manšeti ņem nost pēc aptuveni piecām stundām, taču punktēto roku vajadzēs saudzēt vairākas dienas – nedrīkstēsi celt smagumus, atspiesties uz tās vai kā citādi noslogot.
Savukārt, ja izmeklējums veikts caur cirkšņa artēriju, sešas, astoņas stundas vajadzēs ievērot gultas režīmu – pirmās trīs stundas jāguļ uz muguras, pēc tam drīkst griezties arī uz sāniem, taču celties gan ļauts tikai pēc astoņām stundām, lai arteriālā asinsvada sieniņa pilnībā sadzīst.
Ēst var uzreiz pēc procedūras, un noteikti daudz jādzer, lai no organisma izvadās kontrastviela.
Kādas komplikācijas?
- Visbiežākās ir zilumi, ko ārstē ar aukstumu, smagumu un dažkārt arī ar speciālu ziedi.
- Alerģiska reakcija uz kontrastvielu, kas izpaužas kā nātrenes veida izsitumi uz ādas, nieze.
- Sirds ritma traucējumi, ko var izprovocēt sirds artērijās ievadītā kontrastviela, tāpēc pacients visu laiku ir pieslēgts kardiogrammas monitoram. Parasti tie ilgst divas, trīs sekundes, un visbiežāk tas notiek, katetrizējot sirds labās puses artērijas, jo tur atrodas mazs zariņš, kas nosaukts par fibrilācijas zaru.
- Vissmagākā komplikācija ir insults, taču šādu gadījumu praktiski nav.
- Ja punktēta cirkšņa artērija, iespējama pseidoaneirisma – artērijas sieniņa uzreiz nesadzīst un veidojas tāda kā bumbiņa, kurā cirkulē asinis. Arī šo komplikāciju ārstē ar smagumu un ledu, bet retos gadījumos, kad trombs neizzūd, vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās.
Kas vēl jāzina?
- Mājās varēsi doties tās pašas dienas pēcpusdienā.
- Izmeklējums maksā aptuveni 400 latu, taču to apmaksā valsts, un pacientam jāveic līdzmaksājums 13 latu apmērā.
- Ja pārbaude veikta caur cirkšņa artēriju, desmit dienas pēc tam nedrīkst sportot un kā citādi pārmēru noslogot kāju. Ja caur roku – trīs dienas nedrīkstēsi mazgāt grīdas, makšķerēt, spēlēt tenisu un tamlīdzīgi.
- Parasti izmeklējumu veic pēc trīsdesmit gadu vecuma, taču, ja rados kādam ir sirdskaite, kas tiek pārmantota, pēc četrdesmit gadu vecuma šāda pārbaude jāveic obligāti!
Ja sākas sāpes vai parādās zilums, tirpšana, nekavējoties dodies pie ārsta.
Kam nedrīkst veikt?
Lai gan attēlu uzņemšanas laikā rentgena staru apjoms, ko cilvēks saņem, nav liels, grūtniecēm šādu pārbaudi neveic. Koronarogrāfiju nenozīmēs arī
tiem, kam ir nieru mazspēja, asinsreces problēmas, nopietna anēmija, kā arī tad, ja pacients ir tik smagā stāvoklī, ka nevar ne nosēdēt, ne nogulēt, ja ir augsta temperatūra vai izteikta sirds mazspēja, kuras dēļ apgrūtināta gulēšana, jo šādā pozā var sākties plaušu tūska.
Neaizmirsti paņemt līdzi
- DOKUMENTUS. Visus pirms procedūras veikto analīžu un citus ar šo problēmu saistīto izmeklējumu rezultātus; pasi; apdrošināšanas polisi, ja tāda ir; ārsta nosūtījumu koronarogrāfijas veikšanai.
- MEDIKAMENTUS. Noteikti neatstāj mājās zāles, kuras ārsts tev noteicis lietot katru dienu.
- APAVUS, APĢĒRBU. Paņem līdzi ērtus maiņas apavus, drēbes, arī dzeramo ūdeni un kaut ko ēdamu. Protams, ja vēlēsies, par simbolisku samaksu varēsi dabūt slimnīcā pasniegtās pusdienas.
Zini!
Plaukstu apasiņo divas lielas artērijas – spieķa kaula un elkoņa artērija. Ja nav zināms, kā strādā elkoņa artērija un ar katetru nosprosto spieķa kaula artēriju, tas var beigties ar plaukstas išēmiju. Lai nekas tāds nenotiktu, pirms izmeklējuma veic speciālu testu, kura laikā pārbauda, vai spieķa kaula artērija funkcionē pienācīgi: vienlaikus ar pirkstiem saspiež abas artērijas un liek pacientam strādāt ar dūri (pumpēt). Šādi gandrīz pilnībā tiek pārtraukta apasiņošana. Kad plauksta paliek bāla, roku laiž vaļā. Ja desmit sekunžu laikā tā nepaliek sarkana, tas nozīmē, ka izmeklējumu caur roku veikt nevar, jo pastāv risks, ka pēc koronarogrāfijas artērija vairs nepildīs savas funkcijas vispār.
Nebaidies…
…no asiņošanas, jo katetra galā ir plakans gumijas vārstulis, kas iekšā laiž, bet ārā ne. Nav jābīstas arī no iespējamās trombu veidošanās, jo visi izmantojamie cauruļveida priekšmeti izskaloti ar heparinizētu šķidrumu, lai novērstu trombu rašanos. Turklāt pēc katetra ievadīšanas pacients saņem arī asins šķaidīšanai paredzēto medikamentu heparīnu.
