Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ar sirds mazspēju nevar saslimt pēkšņi. Sirds mazspējas pamatā ir strukturālas izmaiņas, kas attīstās ilgākā laika periodā. Ar retiem izņēmumiem, piemēram, ja ir akūts miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums, tad cilvēks sirds mazspēju var iegūt ļoti ātri, bet to tad tā arī formulē – kā akūtu sirds mazspēju.
Miokardīta pacientiem lielākoties sirds funkcija dažu nedēļu laikā pilnībā normalizējas, un tikai atsevišķos gadījumos pārslimota miokardīta sekas ir lielāki vai mazāki sirds funkcijas traucējumi, tātad sirds mazspēja. Taču vairākumam sirds mazspējas pacientu gan strukturālās izmaiņas, gan simptomi attīstās pakāpeniski. Proti, ja slimība, kura ir sirds mazspējas cēlonis, nav laikus atklāta un nav laikus sākta ārstēt. Savukārt, ja slimība tiek laikus pamanīta un ārstēta, tad sirds mazspējas attīstību var novērst.
Pirmie brīdinošie signāli
Pirmais – vai nav samazinājusies slodzes tolerance. Proti, vai pie tās pašas ikdienas slodzes nesāk trūkt elpas. Piemēram, tu dzīvo ceturtajā stāvā un vēl pirms pāris mēnešiem līdz savam dzīvoklim varēji uzkāpt bez problēmām, bet tagad pa ceļam ir jāapstājas un jāatvelk elpa.
Tāpat jāpavēro, vai vakaros neparādās tūska ap potītēm. Vasaras sezonā tā būtu jānošķir no hroniskas venozas mazspējas, īpaši dāmām un it īpaši ar virssvaru – viņām kāju vēnu problēmas ir aktuālākas.
Tātad, ja rodas šaubas, vai ar potīšu tūsku izpaužas sirds mazspēja vai hroniskas vēnu problēmas, jāveic izmeklējumi.
Ideālā variantā nevis vienā, bet abos virzienos. Proti, jāveic ehokardiogrāfija sirdij un ultrasonogrāfija vēnām. Vēl, ja attīstījusies sirds mazspēja, var novērot lielāku nogurumu nekā parasti. Tas gan ir sarežģīts simptoms, jo mēdz būt gandrīz pie jebkuras slimības. Arī mazasinības, onkoloģiskām slimībām, endokrinoloģiskām slimībām, vīrusinfekcijām…
Atslēgas vārds šeit ir pēkšņa noguruma paradīšanās, un, ja tas saglabājas vai progresē, turklāt kombinācijā ar tūsku un aizdusu, ir pamatots iemesls aizdomām par sirds mazspēju.
Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kuriem jau bijušas kādas sirds veselības problēmas – varbūt pārciests miokarda infarkts vai stenokardijas dēļ sirds vainagartērijās ielikti stenti, varbūt cilvēks slimo ar kādu kardiomiopātiju.
Taču nav obligāti jābūt sirds slimībām, lai ar laiku rastos sirds mazspēja! Arī daudzas endokrinoloģiskas problēmas var būt pie vainas. Piemēram, ja cilvēkam ir vairogdziedzera darbības traucējumi – vienalga, vai hipertireoze, kad pastiprināti sintezējas un izdalās vairogdziedzera hormoni, vai hipotireoze, kad ir samazināta vairogdziedzera hormonu izdale –, tas viss var ietekmēt sirds funkciju. Vairogdziedzera hormonu pārprodukcija vai nepietiekamība ir iemesls sirds mazspējai.
Arī virsnieru slimības ietekmē sirds funkciju. Tas pats attiecas uz diabētu. Ilgstoši paaugstināts cukura līmenis asinīs veicina diabētiskās kardiomiopātijas attīstību – tad sirds muskulis kļūst stīvāks, ir apgrūtināta sirds kambaru uzpildīšanās un parādās sirds mazspējas simptomi.
Epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar cukura diabētu ir 6–8 – reizes lielāka iespēja tikt pie sirds mazspējas nekā vidēji populācijā.
Diabētiskā kardiomiopātija attīstās apmēram 12 cukura diabēta pacientiem no simts. Cukura diabēts veicina arī aterosklerozes attīstību. Ja cukura līmenis asinīs ir ilgstoši paaugstināts un glikētais hemoglobīns ir lielāks par 6,5 %, varbūtība, ka aterosklerotiskas izmaiņas sirds vainagartērijās attīstīsies agrīnāk, krietni pieaug. Problēma arī tāda, ka cilvēkiem ar diabētu koronārās sirds slimības simptomi nav tik klasiski. Viņiem šī sāpju sajūta krūtīs, ko sauc par stenokardiju, nav tik izteikta, un tāpēc cukura diabēta pacienti pie kardiologa mēdz ierasties ar novēlošanos.
Sirds mazspējas biežākie cēloņi
- Koronārā sirds slimība – sirds vainagartēriju sašaurināšanās, stenokardija, infarkts.
- Arteriālā hipertensija – paaugstināts asinsspiediens.
- Kardiomiopātija – sirds muskuļa slimības.
- Iedzimtas sirds kaites – piemēram, priekškambaru vai kambaru starpsienas defekti.
- Iedzimtas un iegūtas sirds vārstuļu slimības.
- Mirdzaritmija.
- Miokardīts un endokardīts – sirds muskuļa iekaisums un sirds vārstuļu iekaisums.
- Toksīni – alkohols, medikamenti, kokaīns, smagie metāli.
- Izteikta nieru mazspēja.
- Cukura diabēts un citas hroniskas vielmaiņas slimības.
