– Vai ādas vēža statistika Latvijā tiešām ir tik dramatiska, kā reizēm varētu noprast no informācijas medijos?
– Mums Latvijā ticama ļaundabīgo audzēju statistika ir desmit gadu garumā, un mēs redzam, ka jaunatklāto melanomu skaits šajā laikā ir diezgan stabils. Ādas vēzim cipari drusku svārstās, bet nav arī tā, ka to skaits būtu dubultojies. Tā ka informācija, kas tiek pasniegta presē, īsti korekta nav.
Novecojot populācijai, palielinās jebkura vēža risks, un tā varētu izskaidrot, kāpēc pieaug arī ādas vēža gadījumu skaits. Turklāt mūsdienās ādas vēzi labāk diagnosticē un tāpēc arī ir vairāk gadījumu. Nevar sacīt, ka mums dramatiski pieaug saslimstība ar ādas vēzi un melanomu. Cita lieta, ka tā IR problēma un to nedrīkst ignorēt, bet tracināt cilvēkus – ārprāts, kas notiek! – noteikti nē.
Skaidri pierādīts, ka saules ultravioletais starojums palielina ādas vēža un melanomas rašanās risku.
– Kādi ir ādas ļaundabīgo audzēju veidi?
– Ir ādas vēži – plakanšūnu karcinomas un bazālo šūnu karcinomas – un ir melanomas. Statistika atšķiras. Ādas vēzi, kas ir biežākā ļaundabīgā onkoloģiskā slimība gan mūsu valstī, gan pasaulē, Latvijā katru gadu atklāj apmēram 1500 cilvēkiem, bet melanoma ir mazliet vairāk par 200 gadījumiem gadā.
Tās ir slimības arī ar pilnīgi atšķirīgu prognozi. Ultravioletais starojums palielina abu rašanās risku, bet ādas vēzim prognoze ir ļoti laba. Lielākā daļa šo pacientu ir dzīvi gan pēc pieciem, gan pēc desmit gadiem. Šos audzējus parasti diagnosticē pirmajā vai otrajā stadijā, ādas vēži praktiski visi ir izārstējami – izoperē vai nostaro pašu veidojumu, un viss, cilvēks vismaz šajā ziņā ir vesels. Pat ja sākumā veidojums bijis diezgan liels.
– Cik liels var būt ādas vēzis?
– Tas atkarīgs no paša cilvēka. Jo dažiem piemīt tendence ignorēt problēmas, un var gadīties, ka pacients atnāk pie daktera jau ar milzīgu čūlojošu veidojumu, kas ir desmit un vairāk centimetru diametrā, ieaudzis muskuļos, un no ārpuses veido pat bedri.
Tāds nav izaudzis nedēļas vai mēneša laikā, vajadzīgi gadi! Bet, ja atnāk ar mazu ādas veidojumu, to var ļoti viegli un lēti izārstēt. Toties statistikā arī šāds audzējs tiek pieplusots ādas vēžu ailītei.
Sākums 85 procentiem melanomu ir jauns veidojums!
– Vai var nomirt no neārstēta plakanšūnu ādas vēža?
– No paša ādas vēža ne, vienkārši tas ir ļoti nepatīkami, jo ir milzīga nedzīstoša brūce. Tā var radīt sāpes, kustību ierobežojumus. Bet attālas metastāzes plakanšūnu vēzis visdrīzāk neradīs. Tā notiek ļoti reti.
– Vai melanoma ir dzīvībai bīstama?
– Melanoma jau ir cits stāsts. Melanoma ir bīstamākais ļaundabīgais ādas audzējs, kas attīstās pakāpeniski no jau esošas dzimumzīmes vai veidojas no jauna uz iepriekš neizmainītas ādas no melanocītiem.
Lielākoties melanomas rodas ādā, taču tās var būt arī dažādu ķermeņa daļu gļotādā un acīs. Bet atkal – ja melanomu atklāj agrīni, arī tā ir izārstējama! Vairums pacientu pēc operācijas dzīvo. Lielākajai daļai melanomu ļaundabīgās šūnas sākumā lokalizējas tikai ādas pašā virsējā slānī – epidermā. Ja melanomu diagnosticē šajā stadijā, prognoze ir vislabākā.
Ja melanoma tiek ignorēta, tad visdrīzāk cilvēks nomirs no metastātiskas melanomas.
Pakāpeniska ģenētisko mutāciju uzkrāšanās izraisa veidojuma augšanu vertikālā virzienā — dermā un hipodermā. Audzēja šūnu invāzijai nonākot dziļāk un audzējam kļūstot biezākam – līdz četriem milimetriem un vairāk –, ārsti runā jau par slimības pirmo vai otro stadiju.
Jo dziļāk audzēja šūnas iespiežas ādas struktūrās, jo biezāks ir audzējs, jo sliktāka ir slimības prognoze. Reizēm melanoma jau sākotnēji ir bijusi dziļāks veidojums ādā, un tad arī ir lielākas iespējas, ka veidosies metastāzes reģionālajos limfmezglos un orgānos.
– Pievērst uzmanību sev! Pievērst uzmanību ādas veidojumiem, nedomāt, ka viss izzudīs pats no sevis. Ja ir veidojums uz ādas, ar vislielāko varbūtību tas būs labdabīgs, un to var ļoti viegli noskaidrot, dermatologam paskatoties uz veidojumu ar dermatoskopu.