Kas jāzina, lai tu būtu gatava deguna operācijai!

Kāpēc tev to vajag?

Ir vairākas biežāk veikto deguna operāciju grupas…

1. Visbiežāk operācija nepieciešama, ja ir šķība deguna starpsiena. Tas var rasties traumas rezultātā (piemēram, kautiņa laikā, neveiksmīgi krītot vai sporta aktivitātēs), bet samērā bieži deguna starpsienas deformācija ir iedzimta vaina, tātad jau no bērnības. Abos gadījumos to izjūt kā apgrūtinātu elpošanu, biežu sajūtu, ka deguns ir ciet, krākšanu naktīs, pasliktinātu ožu, ieilgušas iesnas. Ja komplektā ar deformētu deguna starpsienu ir arī liekais svars, nākotnē var iedzīvoties miega apnojā.
   
   Operēt var ar divām metodēm. Var veikt starpsienas rezekciju, kad deformētais posms tiek vienkārši izņemts, taču labāki rezultāti ir tad, ja operācijas laikā šķībā starpsienas daļa tiek izņemta, iztaisnota, noslīpēta un ielikta atpakaļ degunā. Īpaši tas attiecas uz situācijām, kad deformēta ir starpsienas priekšējā daļa – pēc rezekcijas operācijas, visticamāk, uzlabojuma tik un tā nebūs. Starpsienas operācijas var kombinēt ar ārējā deguna plastiku, ja tam ir ārstniecisks nolūks, un ar deguna blakusdobumu operācijām.
2. Ja ir hronisks rinosinusīts. Tas nozīmē, ka ir hroniskas iesnas, ko provocē neveseli deguna blakusdobumi jeb, kā medicīniski saka, – hiperplastisks sinusīts. Tas traucē pilnvērtīgi dzīvot, jo iesnas, ja reiz saķertas, tādā situācijā var ilgt pat trīs nedēļas un ilgāk, ir apgrūtināta elpošana, bieži sajūta, ka deguns ir ciet. Operācijas metodi, ar ko to atrisināt, sauc par FESS – tā ir endoskopiska operācija, kad degunā caur nāsīm tiek ievadīta maza videokamera, ar kuru var redzēt blakusdobumus un videokontrolē sabiezēto gļotādu iztīrīt.
3. Polipi. Bieži tos jauc ar palielinātiem adenoīdiem jeb aizdegunes mandelēm, bet patiesībā tās ir divas dažādas vainas. Adenoīdi pārsvarā ir pirmskolas vecuma bērnu vaina – aizdegunes mandeles hipertrofējas jeb palielinās un traucē elpot, taču pieaugot tas atrisinās. Savukārt pieaugušiem cilvēkiem raksturīgs tā sauktais poliposinusīts, kad aizdegunē, blakusdobumos un kopējā deguna dobumā veidojas hiperplastiska, sabiezējusi, polipaina gļotāda, kas traucē elpot.
   
   Pirmais simptoms parasti ir ožas izmaiņas vai pat pazušana, taču vēlāk, kaitei progresējot, pievienojas grūtības elpot vai pat pilnīga nespēja paelpot caur degunu. Līdz galam nav izpētīts, kas šo kaiti varētu provocēt, taču novērots, kas bieži tā iet roku rokā ar alerģiskām iesnām un bronhiālo astmu. Dažkārt polipi deguna gļotādā parādās, kad tiek nomainīta, piemēram, darba vide un apkārt ir daudz putekļu – koka, stikla un citi. Arī šajā gadījumā izmanto FESS operāciju.

Mājasdarbs dakterim

Vispirms tev jādodas uz konsultāciju pie operējoša ausu, kakla un deguna ārsta. Ja dakteris uzskatīs par vajadzīgu veikt operāciju un tu tai piekritīsi, viņš pats tevi ierakstīs rindā. Piemēram, Stradiņa slimnīcā rindu garumi uz plānveida LOR operācijām atšķiras atkarībā no katra ārsta specializācijas un noslogotības – tās var būt no pāris mēnešiem līdz pat gadam un ilgāk.

Lai veiktu operāciju par valsts līdzekļiem, tev jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam un LOR speciālista nosūtījumam.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Analīzes un citas pārbaudes

Lūk, izmeklējumi, kas jāveic pirms operācijas. Ņem vērā, ka asins analīzes nedrīkst būt vecākas par 14 dienām!

• Pilna asinsaina un EGĀ. Tas dos ieskatu organismā kopumā – vai nav iekaisuma, vai netrūkst dzelzs.
• Koagulogramma, kas ietver tādus rādītājus kā APTL, protrombīnu vai INR un atbild par asins recēšanu.
• Bioķīmiskie rādītāji, kas parāda, kā strādā aknas un nieres, informē par cukura līmeni asinīs: ASAT, ALAT, bilirubīns, urea, kreatinīns, glikoze, arī elektrolīti – Na un K.
• Elektrokardiogramma ar aprakstu, kas nav vecāka par trim mēnešiem.
• Plaušu rentgenogramma, ne vecāka par gadu.
• Datortomogrāfija deguna blakusdobumiem un starpsienai divās projekcijās – uz operāciju ņem līdzi ne vien aprakstu, bet arī kompaktdisku, kurā ierakstīti izmeklējuma attēli, vai piekļuves kodu, ar ko attēliem var piekļūt internetā. Ja nav parādījušās jaunas sūdzības, datortomogrāfijas atbilde var būt arī vairākus gadus veca.
• Anesteziologa slēdziens. Aptuveni divas nedēļas pirms operācijas tev jādodas uz ambulatoru vizīti pie anesteziologa (pieraksts gan jāveic vismaz mēnesi iepriekš). Ja operācija plānota Stradiņa slimnīcā, labāk ieplānot vizīti pie Stradiņa slimnīcas anesteziologa, bet, ja tev nav tādas iespējas, vari doties pie daktera sev tuvākajā vietā. Līdzi ņem visu iepriekš nosaukto izmeklējumu rezultātus un izstāsti anesteziologam par savām hroniskajām kaitēm, zālēm, ko ikdienā lieto, alerģijām un citām veselības niansēm, lai viņš varētu dot objektīvu slēdzienu, ka operāciju tev drīkst veikt.
• Pašlaik obligāta prasība, stājoties slimnīcā, ir arī negatīvs Covid-19 tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Citas nianses

• Ja tev ir kādas citas hroniskas kaites, piemēram, hematoloģiskas, endokrinoloģiskas, reimatoloģiskas vai onkoloģiskas, konsultējies ar savu ārstējošo ārstu par sagatavošanos operācijai. Dažreiz vajadzīgs arī speciālista slēdziens, ka tu drīksti veikt plānoto operāciju.
• Ja tu lieto antikoagulantus jeb asinis šķidrinošās zāles, piemēram, aspirīnu, varfarīnu vai citas, aptuveni 7–9 dienas pirms operācijas jāpārtrauc to darīt, iepriekš saskaņojot ar savu kardiologu. Ja asins šķidrinātājus nedrīkst nedzert, iespējams, būs jāpāriet uz mazmolekulārā heparīna lietošanu, to ievada zemādā.
• Ja tu lieto hormonālos kontracepcijas līdzekļus vai zāles kādas psihiatriskas kaites ārstēšanai – iespējams, uz laiku būs jāpārtrauc arī to lietošana. To vizītē izvērtēs anesteziologs.
• Zāles citu vainu ārstēšanai, piemēram, augstam asinsspiedienam, tu drīksti lietot kā parasti. Ņem tās līdzi arī uz slimnīcu!
• Pirms deguna blakusdobumu operācijām dažkārt jālieto speciāli medikamenti – steroīdi, bet par to, ja būs tāda nepieciešamība, tevi brīdinās ārsts.
• Centies operācijas datumu ieplānot tā, lai tas nesakrīt ar mēnešreižu dienām, jo tad var būt izteiktāka deguna asiņošana operācijas laikā.
• Lai iestātos slimnīcā, tev būs vajadzīga pase vai ID karte. Ņem līdzi arī apdrošināšanas polisi, ja tev tāda ir.
• Ņem līdzi arī visu iepriekš veikto deguna izmeklējumu rezultātus.
• Dienā pirms operācijas pastiprināti lieto šķidrumu (vismaz 2–3 litrus) un ieturi vieglas vakariņas līdz pulksten 19.

KĀ notiks operācija?

• Slimnīcā tev būs jāiestājas operācijas dienā. Atceries, ka tev jābūt tukšā dūšā, pretējā gadījumā operācija var tikt pārcelta uz citu dienu.
• Kad būsi iestājusies slimnīcā, tev ierādīs palātu un pie tevis atnāks ārsts, kurš veiks operāciju, un anesteziologs. Medmāsiņa iedos nomierinošu tableti, lai tu neuztrauktos.
• Pirms došanās uz operāciju zāli tev būs jāuzvelk slimnīcas apģērbs.
• Deguna operācijas notiek vispārējā anestēzijā. Izņēmums ir vien gadījumi, kad vispārējā anestēzija kādu iemeslu dēļ nav atļauta. Nesatraucies, tu neko nejutīsi!
• Visas deguna operācijas notiek caur nāsīm, nekādu griezienu un rētu no ārpuses nebūs.
• Operācijas ilgums atkarīgs no tā, vai manipulācijas laikā tiek novērsta tikai viena vaina vai vairākas. Vidēji deguna operācijas ilgst no 40 minūtēm līdz divām stundām, atsevišķos gadījumos – nedaudz ilgāk.
• Kad ārsts būs paveicis savu darbu, tevi aizvedīs uz pēcoperācijas telpu, kur, kamēr pamodīsies no narkozes, būsi anesteziologa uzraudzībā. Kad būsi pilnīgi pamodusies, tevi aizvedīs uz palātu. Sāpes tu nejutīsi, jo vēl darbosies anestezējošie medikamenti, vienīgi vari just reiboni vai sliktu dūšu no anestēzijas medikamentiem. Ja tā ir, saki to medmāsiņai, un viņa tev iedos zāles, lai to mazinātu.

Svarīgi PĒC operācijas

• Pēc operācijas degunā vairs neliek marles tamponus kā agrāk, par to sāpīgo izņemšanu joprojām klejo nostāsti – no tā nebaidies. Tagad tamponu vietā izmanto silikona plāksnītes, kas degunā atradīsies 4–7 dienas. Pirmajā diennaktī pēc operācijas, iespējams, degunā būs arī mīksti tamponi, kas atgādina porolonu un ko pēc tam ir viegli izņemt. Tā kā degunā būs svešķermeņi, elpošana sākumā var būt apgrūtināta, bet, ja pirms operācijas vispār nevarēji paelpot caur degunu, iespējams, jau jutīsi uzlabojumu.
• Kad jutīsies labi, jau operācijas dienā drīksti celties no gultas un staigāt, doties uz labierīcībām. Tikai izvairies no straujām kustībām! Ja nebūs slikta dūša, droši drīkstēsi ieturēt vieglu maltīti un padzerties.
• Operācijas dienā vari just galvassāpes, kādas mēdz būt pie saaukstēšanās. Pret sāpēm tu saņemsi zāles.
• Pirmās dienas guli ar nedaudz paceltu galvgali, lai samazinātu spiedienu galvā.
• Pirmo nedēļu pēc operācijas degunā būs diskomforts – pilnuma sajūta, sāpes, izdalījumi (var būt arī asins piejaukums), kreveļu veidošanās –, tāpēc jau slimnīcā katru rītu notiks speciāla deguna apkope. Proti, medmāsiņa ar speciālu sūknīti iztīrīs silikona plāksnītes un ievadīs degunā kopjošu ziedi.
• Mājās drīkstēsi doties pēc vienas vai divām naktīm. Slimības lapa parasti nepieciešama 1–2 nedēļas, taču, ja veic biroja darbu, kas neprasa piepūli, un vari strādāt no mājām, to drīksti darīt jau nākamajā dienā pēc operācijas. Mājās tev būs jāturpina skalot degunu pašai un jālieto ārsta izrakstītās pretsāpju zāles. Dažkārt nepieciešamas arī antibiotikas.
• Aptuveni nedēļu pēc operācijas būtu labi atrādīties ārstam, kurš tevi operēja. Viņš novērtēs, kā deguns dzīst, un izņems silikona plāksnītes. Nākamajai vizītei pie ārsta būtu jābūt vēl aptuveni pēc divām nedēļām vai mēneša.
• Pirmās divas nedēļas pēc operācijas izvairies no fiziskām aktivitātēm, necel smagumus, nenoliec galvu. Neej arī karstā vannā vai pirtī, neapmeklē spa procedūras, jo tas viss var izprovocēt asiņošanu. Tu drīksti mazgāties dušā, tikai ne karstā ūdenī. Matus mazgā stāvus, nenoliecot galvu.
• Divas nedēļas atturies no karstiem dzērieniem un ēdieniem.
• Uz 2–3 nedēļām atcel pārlidojumus, jo spiediena maiņa var pastiprināt diskomfortu degunā.
• Nesmēķē, jo tas apgrūtinās dzīšanu.
• Neaiztiec degunu, nebāz nāsīs pirkstus, nešņauc degunu. Šķaudot centies turēt vaļā muti.

Par deguna kopšanu mājās

Plāniņš 3–4 nedēļām

• Lai mazinātu deguna aizlikumu, 3 reizes dienā lieto anemizējošus (kas tas ir?) pilienus, ko būs izrakstījis ārsts.
• Lai veicinātu gļotādas dzīšanu, kreveļu atdalīšanos un mazinātu saaugumu veidošanās risku, lieto deguna eļļu aerosola vai pilienu veidā 3–5 reizes dienā. Der Coldises, Nisita, Rhinopanteina. Vienmērīgai eļļas ieklāšanai vismaz reizi dienā izmanto vates kociņu.
• Lai veicinātu gļotu izvadīšanos, tad, kad būs izņemtas silikona plāksnītes, 3–5 reizes dienā skalo degunu ar izotonisko jūras sālsūdeni, iepūšot to degunā – der jebkurš aptiekā nopērkamais. Sāls šķīdumu vari arī pagatavot pati: puslitram vārīta ūdens piejauc pustējkaroti sāls, pieber drusku sodas un ar pipeti iepilini to abās nāsīs.

Ja nedaudz asiņo deguns

1. Galvenais – apsēdies un nomierinies. Ieņem pozu, kurā esi nedaudz saliekusies uz leju, elpo mierīgi un caur muti.

2. Uzliec aukstu kompresi, piemēram, aukstā ūdenī samitrinātu dvieli, uz pieres un kakla.

3. Necenties deguna izdalījumus iešņaukt mutē – tas tikai pastiprinās asiņošanu.
4. Katrā nāsī iepūt 2 pūtienus anemizējošo pilienu, ko lieto pirmo nedēļu pēc operācijas, vai arī ievieto nāsīs ar pilieniem samitrinātu vates piciņu. Turi, līdz asiņošana mitējas.
5. Ja asiņošana neapstājas, sauc neatliekamo palīdzību.

BĪSTAMIE simptomi

• Spēcīga, neapturama deguna asiņošana.
• Temperatūras paaugstināšanās virs 37,5 grādiem.
• Spēcīgas galvassāpes, kas nemazinās pēc pretsāpju zāļu lietošanas.
• Deguna izdalījumi ar dzeltenu vai zaļganu nokrāsu.
• Redzes traucējumi, tūska ap acīm.
• Izteikts kakla stīvums un pēkšņs vispārējs vājums.

 Ja jūti ko tādu, nekautrējies sazināties ar savu operējošo ārstu vai dodies uz slimnīcu!