Kas ir viscerālā terapija?

Dzīvē sakritis tā, ka pie dažādiem fizioterapeitiem esmu gājusi daudz un visai bieži. Ja sākumā man bija pārsteigums par to, ka sūdzējos par celi, bet man masēja vēderu, tad pēcāk jau pieradu un zināju, ka tas palīdzēs. Liekus jautājumus neuzdevu. Aizgāju, man pamasēja vēderu un ceļu sāpes ātri vien pārgāja.

Kad prasīju – kā tas strādā, man fizioterapeits atbildēja – sakārtoju nierītes.

Tā darīja arī nākamais un aiznākamais speciālists, pie kura gāju. Liels bija mans pārsteigums, kad reiz, aizgājusi pie jauna fizioterapeita, viņš apskatīja manu sāpošo vietu un… nesalika vietā nierītes, bet nosūtīja uz masāžu. Tā, protams, bija ne mazāk efektīva par nierīšu salikšanu vietā, bet radās jautājums – kāpēc vieni dara tā, bet citi – šitā?  

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Teātris

Par gada labāko teātra aktrisi atzīta Māra Mennika

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Drīz pēc tam arī uzzināju, ka līdz šim biju gājusi pie fizioterapeitiem, kas izmanto viscerālās terapijas metodi. Interesanti ir tas, ka šādu speciālistu nav nemaz tik daudz, bet es līdz šim biju trāpījusi tikai uz viņiem. Tāpēc – grēks nepastāstīt, ko tad dara viscerālajā terapijā.

Viss sākas vēderā

Viscerālās terapijas pamatdarbības zona ir tavs vēders un iekšējie orgāni, organisma bioķīmiskie, strukturālie un emocionālie procesi. Daži teiktu, ka cilvēkiem ir tikai vienas smadzenes, kas paslēptas galvaskausā, tomēr ķermenī ir vēl viens milzīgs neironu tīkls, kas ir tik plašs, ka zinātnieki to uzskata gandrīz par mūsu otrajām smadzenēm. Tas ir vēders. Var sāpēt kāja, mugura vai būt stīva spranda, terapeits nemeklēs vainu šajā zonā.

Viscerālajā terapijā ir holistiskā pieeja – ķermenis tiek skatīts kopumā. Tas ir – ja kaut kas sāp, tad vaina var slēpties jebkur. No tehniskā viedokļa skatoties – katrs orgāns kustas. Tam ir savs ritms, kas nodrošina tā pareizu funkcionēšanu.

Iekšējie orgāni ir kā liela ģimene – katram atvēlēta sava vieta un sava kustību amplitūda.

Ja viens ģimenē sāk kustēties nedaudz sliktāk, tas iespaido arī visus pārējos, kā arī tiek kavēta tā apasiņošana un pilnvērtīga funkcionēšana. Tad nu lūk, viscerālās terapijas pamata uzdevums ir ar delikātām, precīzām kustībām atjaunot orgāna kustību un to apasiņošanu. Tiklīdz atjaunojas kopējais orgānu ritms, tā atjaunojas tiem pakārtotās organisma funkcijas.

Kāpēc tas ir svarīgi? Jo orgāni gluži vis nekarājas gaisā – tie stiprinās pie skriemeļiem, ribām un iegurņa. Tāpēc orgāna kustības traucējumi vienmēr izraisa stājas izmaiņas, kuras ar vingrošanu izlabot nav iespējams.

Iekšējo orgānu nepareiza funkcionēšana spēj mainīt kustības, kas savukārt izraisa sāpes, stīvumu, vilkšanu un citas nepatīkamas sajūtas.

Katram orgānam ir savi draudzīgie muskuļi sprandā, mugurā, jostā, savukārt katrs muskulis – apņem skeletu un locītavas. Izmantojot viscerālo pieeju, pat redzot cilvēka stāju, speciālistam ir skaidrs, kādas orgānu sistēmas cilvēkam īsti labi varētu nestrādāt.

Viscerālā terapija un fizioterapija

Viscerālā terapija neaizvieto fizioterapiju – tā viena otru papildina. Vēl precīzāk – viscerālā terapija ir spēcīgs instruments zinoša fizioterapeita rokās. Viscerālais terapeits un fizioterapeits Artūrs Ķirps stāsta, ka ir divas galvenās sāpju kategorijas, kuras tiek nodalītas vizītes sākumā:

1. Pirmā: cilvēks zina, kas ar viņu notika – bijis metiens, kritiens, sitiens, grieziens, samežģījums – šādos gadījumos daba visu sadziedēs. Te ļoti labi palīdz klasiskās medicīnas fizioterapeits, traumatologs, kurš pēc traumas palīdz atgriezties ierindā, izstrādājot atveseļošanās plānu, lai atgūtu kustību amplitūdas un darba spējas.
2. Otrā: pacients nezina, kāpēc viņam sāp un pat nespēj izskaidrot sāpju cēloni. Piemēram, pamostas no rīta ar sāpēm mugurā. «Šeit problēmas cēlonis nekad nebūs tā zona, par ko pacients sūdzas,» stāsta Artūrs. «Te cēlonis vienmēr jāmeklē kaut kur citur.» Kad, piemēram, no ierindas izgājis skriemelis, terapeits nevis uzreiz mēģina izlabot šo funkcionālo bloku, bet gan cenšas rast atbildi uz jautājumu – kas ir par iemeslu šai novirzei no normas?

Skriemeļu dabā ir vienmēr gribēt tikt atpakaļ savā vietā. Ja tiek atrasts iemesls, kas viņu izvelk ārā vai nospriego, tad bieži vien procedūras beigās nemaz nav nepieciešams veikt papildus manipulācijas, lai skriemeli dabūtu atpakaļ savā vietā. Skriemelis pats nostāsies savā vietā.

«Mēs esam aizmirsuši, ka cilvēks ir pašregulējoša sistēma un tādai tai arī jāļauj būt,» stāsta Artūrs.

Viscerālās terapijas filozofija balstās uz vienu nemainīgu ķermeņa īpašību: ķermenis vienmēr tiecas uz veselību, ja vien apkārt ir pareizie apstākļi. Speciālista uzdevums ir noskaidrot, kuri apstākļi organismam traucē īstenot šo pašregulējošo veselības virzību.

Brīnumainais ķermenis

Lai noskaidrotu iekšējo orgānu stāvokli, terapeits iztausta un izmeklē vēderu, brīžiem uzspiežot spēcīgāk, lai saprastu kā orgāni reaģēs uz to, kā arī veicot dažādas manipulācijas. Tās man vienmēr šķitušas nedaudz maģiskas. Piemēram, man liek pacelt kāju noteiktā leņķī. Pirmajā reizē man tas sanāk, bet ar nelielu piepūli. Nākamajā reizē, veicot to pašu kustību, terapeits maigi uzspiež uz noteikti punktu ķermenī un… kāju pacelt ir pavisam viegli.

Nākamajā piegājienā tiek uzspiests citā punktā un kāju pacelt nevaru vispār. Šīs ir viena no metodēm, ar kuru palīdzību terapeits pārbauda, kā strādā ķermeņa sistēmas. «Ķermenis nekad nemelo, tikai jāmāk uzdot pareizos jautājumus» stāsta Artūrs. «Ķermenis zina visas atbildes un katru dienu saimniekam ziņo par visiem saviem iekšējiem notikumiem.

Mūsu atspulgs spogulī pastāsta mums ļoti daudz informācijas par mūsu veselības stāvokli. Diemžēl mēs ar kosmētiku, medikamentiem, aizņemtību un nezināšanu aizbāžam savam organismam muti.

Mēs bieži vien pat nenojaušam, ka esam radīti, lai justos lieliski. Sāpes un nogurums nav norma.»

Speciālists nav plāksteris

Galvenais, kas jāņem vērā, lai uzlabotu savu veselības stāvokli – ir jāmaina veselību ietekmējošie faktori. «Tas nav kursveida darbs, un viscerālais terapeits neuztur cilvēka veselību. Viņš atrod problēmas sakni un pasaka, kā to izraut. Pārējais ir paša ziņā.» Tas nozīmē, ka pašam būs kaut kas jādara, lai atrisinātu problēmu, mainot dzīvesstilu, domāšanu un dažus ieradumus, kas ne vienmēr ir tas vieglākais uzdevums.

Artūrs stingri nosaka, ka viscerālais terapeits neārstē uz lapiņas uzrakstīto diagnozi, bet gan diagnozes rašanās iemeslus. Tas ir – ārstēs nevis sāpošu muguru, bet gan norādīs uz to, ka vajadzētu atmest ieradumu pirms gulētiešanas ieturēt dienas brangāko maltīti, kas tad pēcāk izraisa nepatīkamas sajūtas un stīvumu. «Tikai tad, kad cilvēks nonāk pie atziņas, ka viņam gribas būt veselam, ir jābeidz meklēt veidi kā uzturēt un nerisināt savu problēmu. Tas ir vienīgais veids kā sasniegt veiksmīgu rezultātu,» stāsta Artūrs.

Tu esi tas, ko tu ēd

Viscerālās terapijas primārais darbs ir strādāt ar vēderu un iekšējiem orgāniem, tāpēc neizbēgami ir tas, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tam, ko cilvēks ēd. «Katram orgānam ir produkti, kas viņam kaitē, un tie – kas nāk par labu. Svarīgs ir arī orgānu bioritms – tad, kad orgāns guļ, viņam nebūtu jāstrādā. Tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas jāievēro, jo sistēma, kas tiek pārslogota ar laiku zaudē savas funkcijas un noved pie hroniskām veselības problēmām,» komentē Artūrs.

Pareiza zarnu trakta darbība nodrošina divas trešdaļas no cilvēka imunitātes.

Tāpēc viscerālajā terapijā, lai gremošanas trakts un organisms kopumā justos labi, ir dažas pārtikas produktu grupas, kas to ietekmē ļoti negatīvi: saldumi, piena produkti, glutēna (lipekļa) un rūpnieciskā rauga produkti. Bet elements, kas nodrošina visa organisma un šūnu pamatfunkciju, ir ūdens, kas tiek lietots pareizā režīmā. Tīrs, negāzēts ūdens. Tējas, citronūdens un šķidrumi ar garšām neveido dienas uzņemto ūdens daudzumu.

«Vakarā pieēdies, un naktī kuņģis spiedīs nierīti. Boom! No rīta stīva spranda, aizpampusi seja, stress, stīva josta, sāp celis, gurst mugura – nieru zonas ir izvietotas visplašāk pa mūsu ķermeni. Nieres ir dzīvības spēka orgāns,» pastāsta Artūrs.

Katram orgānam ir sava simptomātika. Ja nestrādā žultspūslis, neizdalās sinovālais šķidrums locītavās. Ja nestrādā nieres – džinkst, niez vai krīt ciet ausis, sāp ceļi. Aknas ir saistītas ar acīm. Šī iemesla dēļ jābūt gatavam, ka viscerālajam terapeitam par tevi interesēs pilnīgi viss. Šajā terapijas metodē nesvarīgu faktu neesot.