Kas ir viltus tuvredzība?

Jautā lasītāja: Esmu grāmatvede. Pēdējā laikā ievēroju, ka vakarā pēc darba vairs neredzu tālumā, redze miglojas. Devos pie vietējā acu ārsta, bet viņš brilles neizrakstīja. Teica, ka man esot viltus tuvredzība. Ko tas nozīmē? Sandra

Atbild Dr. Trēziņa:

Kad acs strādā, tā cenšas skatīties gan tuvumā, gan tālumā. Par to atbild vesela sistēma, kas ļauj mums fokusēt skatienu. Šajā sistēmā ietilpst acs ciliārais jeb akomodācijas muskulis – tas ir gredzens, kuru maigas saitītes – Cinna saites – savieno ar lēcu.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Estere Jansone

Dzīvnieki

Iemidzinās Rīgas Zoodārzā nesen dzimušo lauveni. Otrs lauvēns dosies uz Dāniju

Anija Pelūde

Padomi

Manas čuras ir oranžas! Vai jāsauc ātrā palīdzība?

Daba paredzējusi, ka ikdienā mums vajadzētu skatīties tālumā, kas nozīmē, ka gredzenveida muskulis nav sasprindzis, saites, kas to tur, ir viegli iestieptas un lēca ir samērā plakanas formas. Kad priekšmets mums tuvinās, acs muskulis sasprindzinās, saitītes atslābst un lēca iegūst apaļāku formu. Mainās lēcas izliekums, līdz ar to mainās staru laušana un mēs varam pietiekami labi priekšmetu apskatīt arī tuvumā.

Kādas ir viltus tuvredzības jeb pseidomiopijas pazīmes? Cilvēks nevar skaidri redzēt, nereti acis grauž, asaro, bet pamatā ir redzes miglošanās un galvassāpes.

Ja mēs ilgstoši nodarbinām savu ciliāro acs muskuli, skatāmies datora ekrānā vai mazajos ekrāniņus – viedtālruņos un planšetdatoros, un neļaujam tam pietiekami atpūsties, muskulis var ilgstoši palikt saspringuma stāvoklī, un mums acīs var rasties akomodācijas spazmas, kas apgrūtina redzes fokusēšanas spēju.

Salīdzinājumam – iedomājies, ka tev rokā ir ļoti smaga soma… Kad tā nesta ilgāku laiku un tu to noliec zemē, pirksti ir tik ļoti savilkti, ka tos nevar atliekt, pirksti vairs nelaižas vaļā. Ja esi strādājusi visu dienu pie datora un pēkšņi jāskatās uz tālākiem priekšmetiem, tavs skats ir izplūdis un redze nav skaidra.

Viltus tuvredzība! Tā burtiski kliedz, lai acs muskulis tiktu atslābināts.

Raksturīgas tā dēvētās astenopiskās sāpes, kas vairāk koncentrējas tieši ap acs ābolu un pieres deniņiem. Ja viltus tuvredzību mēģina koriģēt ar mīnusu brillēm un, izdabājot acs nogurumam, tiek izmantotas arvien stiprākas tāluma brilles, kas patiesībā nemaz nav vajadzīgas, jā, cilvēks uzreiz redz labāk, taču muskulis tik un tā paliek saspringtā stāvoklī, un ar laiku šāds stāvoklis var kļūt hronisks. Tas ir veids, kā veicināt viltus tuvredzības pāriešanu īstajā tuvredzībā.

Kā muskuli atslābināt?

Tātad viltus tuvredzību mēs ar brillēm neārstējam! Tāpēc lielveikalos, kurs bez receptes var nopirkt plusu brilles lasīšanai, nekad nevar uz sitienu nopirkt mīnusu brilles. Proti, lai nebūtu iespējams cilvēkam pašam bez ārsta ziņas tās iegādāties un rezultātā nevis atslābināt acs muskuli, bet tieši otrādi – veicināt, ka viltus tuvredzība pāriet īstajā tuvredzībā.

Vienkāršākais veids, kā acij palīdzēt, ja ir viltus tuvredzība, – speciāli acu pilieni, kas ātri atbrīvo muskuli un pie reizes paplašina acs zīlīti. Tas arī palīdz noskaidrot, vai redzes pasliktināšanās iemesls ir īstā vai viltus tuvredzība, kad vainīgs ciliārā muskuļa saspringums. Proti, ja pēc šo pilienu iepilināšanas cilvēks tālumā redz labāk, tas liecina par viltus tuvredzību. Parasti šādos gadījumos parādās mazi mīnusiņi – mīnus 1 dioptrija, taču reizēm, rodoties muskuļu spazmām, tā var sasniegt pat mīnus 3 un 10 dioptrijas. Tad ārsts paraksta muskuli atslābinošus medikamentus ilgākam laikam.

Otrs veids – fiksējot skatu dažādos attālumos, iespējams trenēt acs ciliāro muskuli.

• Tātad skaties uz savu īkšķi un tad tālumā. Vai arī – nosēdies pie loga un uz stikla uzzīmē punktu. Kādu laiku jāskatās uz punktu tuvumā, tad jāfokusē skatiens tālumā, un tā visu laiku jāmaina attālums.
• Jāveic acu kustības.

• Jāpieceļas kājas, kājas plecu platumā, jāskatās ārā pa logu un ar skatienu jāfiksē kāds konkrēts priekšmets, tad jāaizver acis. Ļaujies tādam kā meditācijas procesam, kad mēģini domās vizualizēt priekšmetu, kuru redzēji.
• Ir arī tāda acu aizklāšanas metode, kad ar siltām rokām aizklāj acis, nespiežot uz acu āboliem. Tajā brīdī acis ir ciet un mēs atslābinām acu muskuļus.
• Vēl iesaka vakarā ar siltu, samitrinātu dvieli apklāt acis un tā pagulēt.
• Var ar pirkstiem masēt gan acu augšpusi (uzacu rajonā), gan apakšpusi (no acs kaktiņa, gar kaulu). Var pamasēt arī pašu acs ābolu, bet tā ir lieta, kas pašai jājūt – vai ir patīkami. Turklāt, ja bijusi acs lāzeroperācija, tas nav ieteicams. Tātad nedarām neko tādu, kas rada diskomfortu. Kā arī jāatceras, ka acs muskuļa atslābumu nosaka ne tikai acu stāvoklis, visu dienu intensīvi strādājot pie datora, bet arī tas, kā cilvēks pats iekšēji jūtas. Piemēram, stress, veselības problēmas un lietotie medikamenti (nomierinoši līdzekļi) var radīt līdzīgu neredzēšanu, miglošanos.

Kas vispār patīk acīm?

Kad muskulis atslābināts, jāuzlabo arī pašu acu stāvoklis. Kā? Acu veselību nosaka gan labs miega, atpūtas un darba režīms, gan arī fiziski aktīva atpūta. Lai nebūtu pāreja no datora pie grāmatas.

Grāmatu lasīšana šajā ziņā acīm ir veselīgāka, tomēr atkal – tu ilgāku laiku esi spiesta skatīties vienā attālumā, un nenotiek dabiskā acu vingrošana, kad acis nepārtraukti koncentrējas uz dažādos attālumos esošiem objektiem – gan ļoti tuviem, gan tāliem. Tāpēc, ilgāku laiku lasot grāmatas, acis nogurst.

Bet – vajag fiziski izkustēties! Ļoti svarīgi arī tas, kas notiek ar skeletu. Jāatgādina sev, lai turi taisnu muguru, lai būtu pareiza stāja. Ir metodes, kā to var uzlabot. Pamatā tie ir aktīvie vingrinājumi, bet var veikt arī masāžas, teiksim kakla, plecu daļu masēt divreiz dienā.

Svarīgi, lai būtu pareizs attālums no acs līdz darba virsmai.

Acīm tīk atrašanās brīvā dabā, svaigā gaisā. Arī uzturs, ko mēs sev piedāvājam, ir no svara. Acu veselībai par labu nāk zaļumi, dārzeņi, ogas. Lūk, tas, ko mēs varētu darīt, lai nepieļautu viltus tuvredzības ilgstošu esamību!

Nākamais solis – samazināt ekrāna laiku

Tas ir pats, pats, svarīgākais – nelūkoties tik ilgi datora ekrānā, telefonā, planšetdatorā, televizorā. Ja bez tā nevari iztikt – piemēram, darbs saistīts ar datora izmantošanu –, tad vajadzīgs labs apgaismojums un pareizs monitora novietojums.

Datora ekrānā jāskatās ar acīm nedaudz uz leju, lai tajās neiespīd datora ekrāna gaisma, kā arī burtiem jābūt pietiekami lieliem un spilgtiem.

Svarīgs ir arī labs gaismas kontrasts un mitrs gaiss telpā. Mitrs gaiss vajadzīgs, jo tad, kad skatāmies ekrānā kādu informāciju, mēs nevis mirkšķinām 10–15 reizes minūtē, kā tas būtu normāli, bet darām to daudz retāk un ilgstoši turam acis vaļā. Asaras, kas pārsedz acs virsmu, sabiezē un rada plakstiņa malas iekaisumu. Veidojas tā sauktā sausā acs, līdz ar to redze nebūs skaidra.

Plusiņi, kas maskējas

Nereti atklājas vēl kāda lieta… Ka zem viltus tuvredzības nomaskējusies slēpta īstā tālredzība, cilvēks patiesībā neredz tuvumā. Proti, pārbaudot redzi, sākotnēji konstatē, ka ir tuvredzība – piemēram, mīnus 1 dioptrija, bet pēc tam, kad acis rūpīgi pārbauda vēlreiz pēc speciālo zāļu pilināšanas, atklājas, ka patiesībā cilvēkam ir tālredzība – plus 2 dioptrijas.

Mazie plusiņi ikdienā nav jūtami, taču, lai tos kompensētu, acs muskulis tiek papildus piepūlēts, un rodas pārslodze.

Tāpēc, visticamāk, ārsts šādā situācijā izrakstīs brilles ar atbalstošu plusiņu, lai, strādājot tuvumā, acs pārlieku nesasprindzinātos. Ar šādām brillēm tiks mazināta slodze acīm. Taču bieži vien cilvēku ir grūti pārliecināt, ka brilles vajadzīgas nevis tāpēc, lai redze nemiglotos, skatoties tālumā, bet gan tuvumā. Iespējams, ka sākumā šīs brilles arī radīs nelielu diskomfortu, jo tās acij liks strādāt citā režīmā.