Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Tā dēvētais bifeļa vai bizona kuprītis nav nekas cits kā tauku izgulsnēšanās uz 7. kakla (C7) skriemeļa. Tas visbiežāk rodas sievietēm, kurām ir liekais svars. Vienkārši sievietes ķermenim ir iemīļotās vietiņas, kur proporcionāli vairāk izgulsnējas tauki. Tie var būt gurni, krūtis, un tā var būt arī spranda daļa.
Šo fenomenu lielā mērā nosaka hormonālās izmaiņas un gēni.
Ja vecmāmiņa bijusi apaļīga kundzīte ar šāda tipa tauku izgulsnēšanos, tad nākamo paaudžu sievietes varētu piemeklēt līdzīgs liktenis, arī tauki izgulsnēsies vairāk – vienalga, vai uz gurniem vai uz spranda, bet polsterītis būs!
- Vai no tauku izgulsnējuma uz spranda var rasties arī kas slikts, kādas problēmas? Piemēram, sāpēt galva? Atbilde ir: nē, nevar. Kuprītis nebūs provocējošais iemesls, bet – kupris liek kakla un plecu daļai ātrāk un vairāk nogurt. Izveidojoties tauku spilventiņam, mugurkaulam kakla daļā vairs nav dabiskā izliekuma, tātad muskuļu un saišu aparātam ir grūtāk noturēt galvu, lielāka slodze. Tāda ir anatomija.
- Bet ne vienmēr bizoņa kupri veido tauku uzkrājums! Arī ilgstošs darbs pie datora ietekmē spranda dzīvi – tas sagāž galvu un kaklu uz priekšu.
Protams, organisms nav muļķis, tas saprot, ka ir pārslodze, ka galva ir smaga (aptuveni 4–5 kilogrami), muskuļi neatbrīvojas…
Turklāt katrs centimetrs, par cik galva sagāzta uz priekšu, rada vēl vairāku kilogramu slodzi uz kakla skriemeļiem (galva tad jau var svērt pat 20–30 kilogramus!), spiediens uz diskiem pieaug vairākkārt, tāpēc organisms sākumā cenšas situāciju kaut kā kompensēt. Pirmie reaģē un vispirms sasprindzinās muskuļi – kakls, pleci –, diskomforts pieaug.
- Ar laiku sasprindzinājums kļūst burtiski redzams. Muskuļi sabiezē, un kakla aizmugurē veidojas arī tā sauktais kumbrs – tāds kā izaugums, uzkalniņš.
Patiesībā tas ir visu iespējamo mīksto audu sabiezējums – redzamā veidā ir sabiezējušas saites, zemāda, limfa, fascijas.
Šādi organisms mēģina situāciju daļēji kompensēt un palīdzēt noturēt kaklu, it kā pavilkt sprandu atpakaļ. Kad muskuļi to vairs nespēj, slodze tiek pārnesta uz skriemeļiem – sāk dilt starpskriemeļu diski.
Kā izvairīties no tāda kupra?
- Ideāla profilakse ir pareiza peldēšana uz muguras vai iegremdējot seju ūdenī, ja to prot. Peldēšana trenē un nostiprina kakla un krūšu muskuļus. Turpretim peldēšana sunīša stilā, cenšoties virs ūdens noturēt galvu, sprandam radīs papildu slodzi, pastiprinot saspringumu.
- Vingrošana, pareizi izpildīta nūjošana arī ir ļoti laba plecu un kakla daļai, jo attīstās trapecveida muskulis un deltveida muskulis, turklāt mazliet samazina tauku daudzumu.
- Vingrināt kaklu. Pilnīgi pietiks ar vienkāršākajiem vingrojumiem – pagriez galvu pa labi, pa kreisi (kustībai jāiet līdz plecu līnijai, noturi 30 sekundes), pieliec uz priekšu un atgāz uz aizmuguri (atkal noturi 30 sekundes). Pirmajās dienās īpaši neforsē – izdari pāris reižu, turklāt vingrojums jāizpilda lēni, izjusti. Pēc nedēļas jau mēģini izpildīt vairāk atkārtojumu un biežāk.
- Vēl viens labs vingrojums – izometriskās jeb spēka kustības. Turi galvu taisni un ar roku mēģini to it kā paspiest atpakaļ, vienlaikus ar kakla muskuļu spēku šim spiedienam pretojoties (apmēram 15 sekundes). Ideāli, ja šo vingrojumu atkārtosi dažādos virzienos – uz priekšu, uz aizmuguri, uz sāniem. Šādi tiek stiprināti visi iespējamie kakla muskuļi un tiem ir vieglāk noturēt smago galvu.
- Šad tad der arī sev viegli izmasēt kakla daļu, ja ir jūtama nepatīkama velkoša sajūta: aptuveni divas minūtes intensīvi paberzē ar rokām no ausu lejasdaļas uz pakauša rajonu.
