Kortizola darbības lauciņš
Kortizols ir viens no galvenajiem hormoniem, kas regulē organisma atbildes reakcijas uz stresu (tāpēc tā otrs nosaukums ir stresa hormons). Spriedzes situācijās tā līmenis asinīs strauji pieaug, radot enerģijas pieplūdi. Tas arī izskaidro to, kāpēc, piemēram, pārbīstoties un bēgot spējam skriet krietni ātrāk nekā parasti – par to parūpējies kortizols. Arī glikozes jeb cukura līmeņa asinīs regulēšana ir kortizola darbības lauciņš. Īpaši būtiski tas ir starp maltītēm, kā arī naktīs, kad kortizols gādā par to, lai cukura līmenis nenokrīt dzīvībai bīstami zemā līmenī.
Ūdens un sāļu līmeņa regulēšana, asinsspiediena kontrole ir ne mazāk būtiski kortizola pamatpienākumi. Šis stresa hormons palīdz mazināt iekaisumus organismā un rūpējas par organisma imūnajām atbildes reakcijām. Virsnierēs saražotais kortizola daudzums diennakts laikā ir izteikti svārstīgs – visefektīvāk saražots tas tiek agrajās rīta stundās, bet zemākais līmenis asinīs ir ap pusnakti. Tas ir dabisks process, un tā tam ir jābūt. Jo augstāks kortizola līmenis asinīs, jo enerģiskāki jūtamies.
Raksta turpinājums: