Sen zināms, ka cilvēkam ir divas nieres, un pirms aptuveni 450 gadiem tika atklāts, ka virs nierēm ir mazi orgāni, bez kuriem cilvēka dzīvība būtu tāla vīzija. Šos mazos orgānus dēvē par virsnierēm, un tās ražo dzīvībai nepieciešamos hormonus. Viens no tiem – kortizols, saukts arī par stresa hormonu.
Salīdzinājumā ar citiem hormoniem, par kuru funkcijām lielākoties viss ir skaidrs, kortizola darbības mehānisms ir ārkārtīgi sarežģīts. Zinātnieki joprojām turpina to smalki pētīt, atklājot arvien jaunus faktus. Šis hormons strādā gandrīz katrā ķermeņa šūnā. Jā, pat gēnu līmenī. Kortizols pieder pie steroīdu hormonu grupas un lielā mērā ietekmē to, kā mēs jūtamies, cik enerģiski un fiziski spēcīgi esam, kā arī rūpējas par to, cik labi izskatāmies.
Raksta turpinājums: