Kāpēc hemoroīdi vairāk iekaist vasarā?
Vasarā iekaisuši hemoroīdi dakteru kabinetos pirmdienās ir ierasta ainiņa. Un tam ir ļoti racionāls izskaidrojums – vasarā vairāk nekā jebkad cilvēkiem patīk braukt ar riteni, sportot, strādāt dārzā, kur sanāk celt smagumus un fiziski piepūlēties. Ceļojot – ilga sēdēšana, mazkustīgums pārbraucienos, šķidruma zaudēšana svīstot, arī paballēties vasarā ir tīrais prieks: šašliki, asas, pikantas, mērcītes, vinčuks… Šis viss ir īsta paradīze, lai hemoroīds iekaistu. Būtībā smejoties var teikt – hemoroīdiem patīk laba dzīve!
Kas īsti ir hemoroīdi?
Hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi anālās atveres apvidū un taisnajā zarnā, un, kamēr vien tie nav iekaisuši vai paplašinājušies, tiem pat ir savs, nozīmīgs, uzdevums – sargāt anālo atveri no tā, ka fēces varētu izkļūt laukā patvaļīgi. Vārdu sakot – veseli hemoroīdi palīdz anālajai atverei turēties ciet, strādā kā blīve.
Kā izpaužas hemoroīdu iekaisums?
Ja hemoroīdi iekaist, paplašinās, var būt nepatīkama sajūta, kņudināšana, pēkšņas sāpes anālās atveres rajonā. No taisnās zarnas izspraucies sāpīgs, uzpampis bumbulītis vai pat vairāki. Parādās asins pilītes nokārtojoties, sajūta, ka zarniņa nav pilnībā iztukšojusies… Ja kaut kas tāds atgadās pirmoreiz un iepriekš dzīvē dibens par sevi nav licis zināt, tas var pamatīgi sabiedēt. Bet tikpat labi dupša sāga vasarā var saasināties, ja tāda problēma kaut kad dzīvē jau bijusi. Simptomi abos gadījumos būs līdzīgi.
Kad situācija ir tiešām nopietna, piemēram, ir stipra asiņošana, kas nemitējas, palīdzību var meklēt arī tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Ko darīt, ja ir aizdomas par hemoroīdu iekaisumu?
Pacientiem bieži vien ir kauns kādam atzīties, ka dibenā kaut kas nav īsti riktīgi. Liekas, ka labākais risinājums ir klusiņām palasīt citu pieredzi, aizskriet uz aptieku un nopirkt svecītes draudzenei (jo neērti taču farmaceitei skaidri un gaiši atklāt, ka pašam no dupša izlīdusi plūme!) un domāt labas domas, cerot, ka plūme pazudīs tikpat ātri, cik parādījusies.
Pareizāk tomēr būtu vispirms labāk uzmeklēt savu ģimenes ārstu – viņi ir pietiekami zinoši, lai ar tādu problēmu kā hemoroīdi vismaz pašā akūtākajā brīdī tiktu galā. Tā teikt – vismaz adekvātu pirmo palīdzību noteikti ieteiks! Turklāt, pat ja ģimenes dakteris nejutīsies pārliecināts par konkrēto gadījumu, viņš nosūtīs pakonsultēties ar kādu vietējo ķirurgu, jo visiem ķirurgiem, ir identiski sertifikāti, kas atļauj sniegt palīdzību arī hemoroīdu sakarā.
Kas palielina hemoroīdu iekaišanas risku?
- Vecums virs 50 gadiem,
- Aizcietējumi,
- Alkohola lietošana un regulāra smēķēšana,
- Ilgstoša stāvēšana kājās – frizieriem, pavāriem,
- Pasīvs, mazkustīgs dzīvesveids,
- Grūtniecība un dzemdības – jo, bērniņam augot, tiek kavēta mazā iegurņa apasiņošana, veidojas asins sastrēgumi, kas dzemdībās tiek izspiesti ārā,
- Postmenopauze – jo organismā samazinās estrogēna un progesterona līmenis,
- Vielmaiņas problēmas: liekais svars, augsts cukura līmenis asinīs, cukura diabēts.
Labā ziņa visā šajā hemoroīdu sāgā ir, ka – no šīs vainas nemirst.
Kādas ir hemoroīdu iekaisuma stadijas?
Šis stadiju iedalījums gan nav viennozīmīgs, un pat proktologi par to savā starpā mēdz diskutēt un strīdēties, bet – pagaidām labāka veida, kā klasificēt šo ligu, nav. Tātad!
- Pirmā stadija – var būt asiņošana no taisnās zarnas pēc lielajām darīšanām, bet paši hemoroīdi atrodas tās iekšpusē un uz āru neiznāk.
- Otrā stadija – pēc tualetes apmeklējuma hemoroīdi mēdz iznākt uz āru, bet paši arī ieiet atpakaļ anālajā atverē.
- Trešā stadija – hemoroīdi izslīd no zarniņas, bet atpakaļ vairs netiek, un tiem tikt atpakaļ jāpalīdz ar pirkstu.
- Ceturtā stadija – hemoroīdi jau pilnībā ir izslīdējuši no zarnas un tā arī palikuši ārā, un iekšā vairs nav dabūjami.
Kā ārstē dažādas hemoroīdu iekaisuma stadijas?
Jāteic, ka, vadoties pēc šīm stadijām vien, nevienam cilvēkam nevar ieteikt labāko risinājumu, jo – ārstē jau simptomus, nevis stadijas. Tāpēc galvenais ir jautājums – cik ļoti iekaisušie hemoroīdi maitā dzīves kvalitāti. Un to nosaka gan vecums, gan dzīvesveids un nodarbošanās… Skaidrs, ka divdesmitgadīgam jaunietim, kas grib skriet maratonus, ballēties, būt aktīvs, hemoroīdi traucēs daudz vairāk nekā varbūt senioram, kura dzīve lielākoties aizrit mierīgi, kurš aiziet līdz veikalam un savu reizi pastaigājas pa parku. Tāpēc – galvenokārt jāizvērtē, cik ļoti hemoroīdu slimība traucē, cik bieži ir uzliesmojumi, iekaisumi. Jo nekas nav obligāts, arī ārstējot hemoroīdus.
Daudzi pie ārsta saņemas atnākt novēloti – jau ar ielaistu problēmu, ko pašā sākumā varētu atrisināt daudz vienkāršāk, aiztaupot sev ciešanas.
No kā jāizvairās hemoroīdu iekaisuma slimniekiem?
Turklāt hemoroīdu stāstā daudz kas atkarīgs no pacienta sadarbības ar ārstu un – arī ar pašiem hemoroīdiem. Jā, jā, tas nemaz nav joks! Piemēram, ja hemoroīdi pašlaik ir iekaisuši, nu nevajadzētu par visām varītēm centies neizkrist no aprites un dzīvot tā, it kā dibens būtu vesels. Akūtajā stadijā kādu laiku nevajadzētu karsēties pirtī, braukt ar velosipēdu, iedzīvoties aizcietējumos… Un arī, kad iekaisums apārstēts, dibenu vajadzētu pasaudzēt – kustēties, lai veicinātu asinsriti, ēst šķiedrvielām bagātu uzturu, neaizrauties ar pikantiem ēdieniem un alkoholu, necelt smagumus… Interesanti, ka tipiskākais jautājums pēc hemoroīdu ārstēšanas pacientēm sievietēm ir: kad varēs nodarboties ar seksu? Savukārt vīriešiem – kad varēs braukt ar riteni? Un te nav vienas atbildes, jo tas katram jājūt pašam. Tikai skaidrs, ka, braucot ar riteni astoņas stundas dienā, dibens sāpēs katram. Tāpēc – ar mēru! Tāpat, ja hemoroīdu iekaisums ik pa laikam mēdz atkārtoties, vasarā, dodoties izbraukumos, kuros būs daudz jāsēž pārlidojumos vai pārbraucienos, jau iepriekš vari paprasīt dakterim, ko profilaktiski palietot, lai kaite nesaasinātos visnepiemērotākajā brīdī un nesamaitātu atpūtu.