Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gan depresija, gan mānija
Pastāstīšu, kā izpaužas bipolārie traucējumi… Tos veido depresijas un mānijas periodi, kas arī izraisa nozīmīgas psihiskās veselības izmaiņas – intensīvas garastāvokļa svārstības. Depresijas gadījumā ir bez iemesla slikts garastāvoklis, dzīvesprieka un enerģijas zudums, turklāt pasliktinās arī fiziskā veselība (sirds un asinsvadu slimības, endokrīni traucējumi u. c.).
Zīmīgi, ka depresijas epizodes cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem nereti attīstās straujāk nekā klasiskas depresijas gadījumā.
Savukārt mānijas un hipomānijas (mānijas vieglāka forma) laikā būtiski paaugstinās alkohola un citu psihoaktīvu vielu lietošanas, kā arī neapdomīgas, riskantas uzvedības un traumu risks.
Mānijai raksturīgs pacilāts garastāvoklis un augsts enerģijas līmenis, paātrināta domāšana un domu skraidīšana līdz pat domu lidojumam un joņošanai, kā arī paaugstināts pašvērtējums, haotiskums, samazināta nepieciešamība pēc miega. Cilvēki mānijas fāzē jūtas enerģijas pārpilni pat pēc dažu stundu gulēšanas. Viņiem ir grūtības turpināt mērķtiecīgu darbu, komunicēt ar citiem.
Raksturīga neapdomīga rīcība, nepārdomāta naudas tērēšana, arī seksuālo dziņu pastiprināšanās un ielaišanās šaubīgos sakaros, kas savukārt var izpostīt ģimeni.
Mānijas fāžu kulminācijā var būt lieluma murgi un slavējošas dzirdes halucinācijas, bet depresijas gadījumā – grēcīguma un nabadzības murgi, arī nosodošas, ļauna un izsmejoša satura dzirdes halucinācijas.
Mānija var attīstīties dažu dienu, nedēļu vai mēnešu laikā. Tās simptomu intensitāte un smagums pieaug līdz ar cilvēka sociālās funkcionēšanas traucējumiem un ne tikai ietekmē paša dzīves kvalitāti un darbspējas, bet ir arī liels emocionāls slogs tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.
Mānijas vai jauktos afektīvos stāvokļos, kas saistīti ar psihomotoru uzbudinājumu,
iespējama arī agresīva uzvedība, kad cilvēks var apdraudēt sevi vai apkārtējos.
Problēmas var sagādāt arī neapdomīga uzņēmējdarbība un ģimenes attiecību sagraušana.
Kā ārstē?
Bipolārie traucējumi nepāriet paši no sevis, tāpēc nepieciešams vērsties pie psihiatra, lai kopīgi izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanu. Ārstē ar zālēm.
Stūrakmens ir tā dēvētie garastāvokļa stabilizatori jeb normotīmiķi, piemēram, litijs.
Garastāvokli stabilizē arī antikonvulsanti, piemēram, valproāti, karbamazepīns, okskarbazepīns, lamotrigīns. Garastāvokli stabilizējošas īpašības piemīt antipsihotiskiem līdzekļiem, piemēram, haloperidolam, olanzapīnam, kvetiapīnam, ziprazidonam, kariprazīnam un citiem.
Ja nepieciešams, nozīmē arī nomierinošus līdzekļus, miegazāles un antidepresantus.
Arī depresijas periodā vislielākā loma ir normotīmiķiem. Ja bipolārās depresijas gadījumā tiek nozīmēts tikai antidepresants bez garastāvokļa stabilizatora, tas var iesvārstīt hipomānijas un mānijas simptomus. Otrs variants – no tā var nebūt vispār nekāda efekta. Tāpēc antidepresanti jālieto kombinācijā ar garastāvokļa stabilizatoriem.
Bipolāro traucējumu ārstēšanu iedala akūtās fāzes terapijā, līdz tiek panākta simptomu remisija, bet pēc tam turpinās balstterapijas fāze.
Tāpēc sanāk, ka medikamenti jālieto ilgstoši – vairākus mēnešus un pat gadus.
Daudziem izdodas veiksmīgi piemeklēt zāles, kas patiešām palīdz noturēties stabilā garastāvoklī, bet citiem diemžēl ir smaga slimības gaita, kad medikamenti pietiekami nepalīdz un saglabājas garastāvokļa svārstības.
Visefektīvākā bipolāro traucējumu ārstēšanas stratēģija ir medikamentu kombinācija ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām. Pacientam ir jārēķinās ar savu slimību un turpmāk jācenšas dzīvot tā, lai neprovocētu uzliesmojumus. Svarīgs ir kvalitatīvs nakts miegs, nav vēlams nakts maiņu darbs.
Iespēju robežās jāizvairās no konfliktsituācijām ģimenē un darbā, jācenšas mazināt spriedzi, jāierobežo alkohola patēriņš, psihoaktīvo vielu lietošanai – nē!
Jāņem vērā, ka garastāvokļa svārstības var provocēt ceļošana, it īpaši, ja jāšķērso vairākas laika joslas. Jā – fiziskajām aktivitātēm. Jā – veselīgam uzturam.
Vērtīgs papildinājums zāļu lietošanai ir psihoterapija. Tā veicina izpratni par slimību, iemāca atpazīt paasinājuma simptomus, pielāgot dzīvesveidu. Visbiežāk tiek ieteikta kognitīvi biheiviorālā terapija un īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija.
Dažkārt bipolārie afektīvie traucējumi jāārstē psihiatriskajā slimnīcā,
piemēram, ja tiek novērota depresija vai mānija ar psihotiskiem simptomiem (ar murgu idejām vai halucinācijām), ja ir sociāli bīstama uzvedība, nopietni pašnāvības nodomi, uzmācīgas domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums, vai cilvēks atsakās no ēdiena, un tas apdraud viņa dzīvību.
Ja bipolāri afektīvie traucējumi netiek pietiekami labi koriģēti, garastāvokļa svārstībām ir tendence kļūt biežākām un ilgākām, savukārt stabila garastāvokļa periodi samazinās.
Negribu nevienu biedēt, taču dažkārt pacienti bipolāro traucējumu dēļ nespēj vairs strādāt un nepieciešams kārtot invaliditātes grupu.
