Rīga +9°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kopā labāk
Minimālais izmeklējumu komplekts, ko profilaksei tev un taviem mīļajiem vajadzētu pārbaudīt reizi gadā, ir aknu enzīmi – ALAT, ASAT, GGT, sārmainā fosfatāze – un bilirubīns.
Te gan uzreiz ir jāpiebilst, ka visi šie rādītāji ir jāanalizē kopā.
Kāpēc? Lai gan katrs atsevišķi tie par kaut ko liecina, bet tikai kopā ļauj precīzi noteikt, kas īsti ir pie vainas – aknas vai to tuvākais draudziņš žultspūslis. Piemēram, ja ir paaugstināts ALAT un ASAT, problēma meklējama aknās. Ja GGT un sārmainā fosfatāze – jāskatās žultsceļu virzienā. Bet, ja līmenis ir cēlies tikai sārmainajai fosfatāzei, uzmanība ir jāpievērš kaulu un zarnu veselībai.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka aknu rādītāju paaugstināšanās var būt īslaicīga parādība, un tā vēl nenozīmē, ka aknām gals klāt.
Piemēram, ALAT mēdz uzkāpt pēc intensīvas fiziskas slodzes, pie akūtas saaukstēšanās infekcijas vai ja esi dzīrojis pie bagāti klāta galda. Savukārt paaugstināts ASAT var atspoguļot muskuļu traumu vai liecināt par sirds problēmām. GGT ir sevišķi jutīgs pret alkohola lietošanu, psihotropām zālēm un smēķēšanu. Sārmainā fosfatāze dabiski pieaug grūtniecības laikā, bet bilirubīna līmenis ceļas, ja īslaicīgi badojies vai tavs organisms ir atūdeņojies.
Ja ir uz brīdi pacēlies visu enzīmu un bilirubīna līmenis,
tas var liecināt par akūtu vīrushepatītu pirmajās 2–4 nedēļās, pārmērīgas alkohola dzeršanas sekām vai akūtu žultsceļu nosprostojumu.
Loģiski rodas jautājums, cik ilgi tā var dzīvot. Atbilde ir vienkārša: padziļināta izmeklēšana ir nepieciešama tad, ja kāds no šiem rādītājiem ir paaugstināts 4–6 nedēļas un ilgāk vai tā vērtība pārsniedz augšējo normu vairāk nekā 3–5 reizes.
Ir vēl kāda svarīga piebilde – ja esi tetovējumu un pīrsingu cienītājs vai esi izmantojis skaistumkopšanas procedūras, kur nav tikušas pilnībā ievērotas higiēnas prasības, šim analīžu komplektam vajadzētu pievienot arī analīzes, lai noteiktu B un C vīrushepatītu.
Jaunas metodes
Par to, ka aknām ir grūti, liecina arī citi rādītāji, kurus ārsts parasti nozīmē padziļinātās pārbaudēs, piemēram,
pazemināts albumīna līmenis var signalizēt par hronisku aknu slimību, savukārt protrombīna laiks ļauj novērtēt aknu spēju sintezēt asins recēšanas faktorus.
Lai novērtētu iekaisuma vai bojājumu izraisītu rētaudu jeb fibrozes veidošanos aknās, agrāk vienīgā iespēja bija biopsija – aknu audu parauga analizēšana.
Taču medicīna attīstās, un mūsdienās ir pieejami dažādi analīžu paneļi, kas ļauj iztikt bez skalpeļa, piemēram, ņemot vērā pacienta dzimumu un vecumu, līdz ar kopējo bilirubīnu un GGT tiek analizēts arī labā jeb augsta blīvuma holesterīna sastāvā esošais apolipoproteīns A1 un akūtās fāzes iekaisuma olbaltumviela haptoglobīns, ko sintezē aknas.
Vīrushepatītu izraisītas sarētošanās novērtēšanai labi kalpo aknu fibrozes indekss,
ko aprēķina, ņemot vērā ASAT rādītāju un par asins recēšanu atbildīgo trombocītu skaitu, kas mēdz sarukt progresējošas aknu slimības gadījumā.
Vēl viena jauna pieeja ir tā sauktā šķidrā biopsija, kas kalpo gan fibrozes izvērtēšanai, gan agrīnai aknu bojājumu diagnosticēšanai un audzēju skrīningam. Proti, asinīs tiek analizētas DNS, RNS un citas molekulas, kas tajās nonāk no aknām. Taču šīs ir jau ļoti specifiskas metodes, par kuru izmantošanu atkarībā no taviem analīžu rezultātiem un klīniskajiem simptomiem lemj ārsts.
