- Biežu žāvāšanos var izraisīt trauksme un depresīvi emocionālie stāvokļi. Arī antidepresantu grupas medikamenti, dopamīnerģiskie, benzodiazepīnu grupas, opioīdu medikamenti mēdz būt par iemeslu žāvu uzbrukumam.
- Lai smadzenes apgādātu ar skābekli, loģiski, ka šajā procesā ir iesaistīta asinsrite. Tātad gan sirds, gan asinsvadu darbības traucējumi kavēs smadzeņu apasiņošanu un arī skābekļa piegādi.
Līdz ar to sirds mazspēja un miokarda infarkts attīstības stadijā arī var izraisīt pastiprinātu žāvāšanos, tā mēģinot kompensēt nepietiekamu skābekļa piegādi.
- Tāpat klejotājnerva jeb nervus vagus kairinājums var būt nemitīga žāvu refleksa cēlonis. Iemesli meklējami elpošanas sistēmā, jo plaušu slimību un elpceļu vainu dēļ tad būs traucēta skābekļa nokļūšana asinīs, ko organisms centīsies kompensēt ar žāvāšanos un paātrinātu sirdsdarbību, kas arī novērojama žāvāšanās laikā.
- Pastiprinātu žāvu cēlonis var būt smadzeņu bojājumi, audzēji un citi patoloģiski procesi. Piemēram, biežāku žāvāšanos novēro, kad ir smadzeņu insults, Pārkinsona slimība, epilepsija, migrēna, izkaisītā skleroze, smadzeņu tūska vai smadzeņu audzējs.
Cik bieži žāvāties ir normāli?
Par pārmērīgu uzskatāma žāvāšanās, kura uznāk biežāk nekā trīs reizes 15 minūšu laikā bez redzamiem un jūtamiem iemesliem. Proti, tu neesi miega badā un pārpūlējies.