Visas mūsu orgānu sistēmas ar laiku noveco. Sirds un citos asinsvados veidojas ateroskleroze ar holesterīna izgulsnējumiem, nierēs pēc 40 gadu vecuma pakāpeniski samazinās funkcionējošo nefronu skaits un samazinās nieru filtrācija, reproduktīvā sistēma pārstāj funkcionēt.
To, cik ātri tas notiek, nosaka gan mūsu organisma individuālā ģenētiskā sistēma, gan dzīvesveids, gan arī riska faktori, kas bijuši dzīves laikā.
Ja cilvēks visu mūžu kaislīgi smēķējis, pilnīgi skaidrs, ka aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados viņam būs agrīnāk un izteiktākas nekā nesmēķētājam, bet no asinsvadu kvalitātes ir atkarīga orgānu apasiņošana, tātad orgāna barošanās. Turklāt smēķēšana ir riska faktors daudziem audzējiem.
Tie ir fakti, kas sen pierādīti.
Ja cilvēkam ir liels liekais svars, locītavu sistēma viņam būs vairāk nolietojusies nekā tam, kuram liekā svara nav. Tad ir lielāks arī 2. tipa cukura diabēta risks, kas atkal velk aiz sevis virkni komplikāciju. Tā varētu turpināt ilgi…
Kā vecums ietekmē tieši gremošanas sistēmu?
Tā nav izolēta no pārējā organisma. Ja kāda orgānu sistēma noveco, tā netieši ietekmē arī pārējās.
Gremošanas trakta muskulatūra ar gadiem kļūst vājāka – tā vājāk darbojas jeb ir vājāka peristaltika, un tas varētu izpausties kā aizcietējumi.
Samazinās gremošanas sulas izdale gan aizkuņģa dziedzerī, gan kuņģa gļotādā, jo ar gadiem ir lielāks risks attīstīties kuņģa gļotādas atrofijai, līdz ar to samazinās sālsskābes un pepsīna izdale, rezultātā varētu būt sliktāka uzturvielu sašķelšanās un uzsūkšanās.
Ja ilgākā laikā tas tā notiek, cilvēkam parādās, kā ārsti saka, dispeptiskas sūdzības – te spiež, te sāp, it īpaši pēc ēšanas, smagums pakrūtē, diskomforts kuņģa rajonā, reizēm slikta dūša –, un tad cilvēks mazāk ēd, atkal samazinās uztura uzņemšana un ir nesabalansētas maltītes, kamēr galu galā ir malnutrīcija.
Tāpēc gados vecākiem cilvēkiem jāseko līdzi ēšanas režīmam – ko viņš ēd, cik bieži ēd.
Reizēm, konsultējot pacientus, ārsti sastopas ar gadījumiem, kad cilvēkam ir acīmredzama malnutrīcija, un, tā vietā, lai ēstu pilnvērtīgi, viņš ievēro diētu – pārtiek no graudu biezputrām un tējas, jo kāds to ir ieteicis.
Patiesībā senioram jāēd pilnvērtīgs, pietiekamas diennakts kalorāžas uzturs.
Jo malnutrīcija pasliktina gan organisma spēju cīnīties ar infekcijām, gan hronisku slimību gadījumā pasliktina dzīves prognozi. Tāpēc ārsti bieži vien šādiem cilvēkiem iesaka uztura speciālista konsultāciju.
Svarīgi! Pacientiem ar malnutrīcijas diagnozi pieejams NVD apmaksāts medicīniskais papilduzturs.