Menopauze ir sākusies, kad pēc pēdējām mēnešreizēm ir pagājuši 12 mēneši un ginekologs ultrasonogrāfijā redz, ka olnīcās vairs nav folikulu, tās ir samazinājušās izmēros un kļuvušas homogēnas, taču pats objektīvākais rādītājs ir hormonu analīzes. Parasti tas notiek pēc 45 gadu vecuma, taču ir gadījumi, kad sievietei menopauze sākusies jau 28 gadu vecumā.
Kāpēc tik agri?
Stress. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc olnīcas savas rezerves iztērē ātrāk, nekā vajadzētu, ir stress un pārslodze, nepietiekams miegs un atpūta. Jaunas sievietes bieži pārstrādājas un darbā izdeg. Sēdēšana pie datora desmit stundas pēc kārtas ar laiku varētu atspoguļoties traucētā olnīcu funkcijā.
Dzīvesveids. Olnīcām ļoti kaitē smēķēšana – gan aktīvā, gan pasīvā. Zinātniski pierādīts, ka aktīvām smēķētājām menopauze mēdz iestāties līdz pieciem gadiem agrāk nekā citām sievietēm. Arī pārmērīga pastāvīga alkohola lietošana ātrāk iztērē olnīcu rezerves, jo toksiski ietekmē asinsriti. Svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs un normāls ķermeņa svars.
Pierādīts, ka veģetārietēm un vegānēm menopauze iestājas 3–5 gadus agrāk nekā citām sievietēm, jo olnīcām pietrūkst enerģijas.
Tāpat nav vēlama aizraušanās ar striktām un nepārdomātām diētām. Ķermeņa masas indeksam (ĶMI) jābūt ap 20. Mazāks svars ir nepietiekams. Savukārt, ja tas ir virs 30, tas liecina par aptaukošanos. Tauku slānis uz vēdera saspiež olnīcas, apgrūtinot to normālu darbību. Turklāt sievietes ar lieko svaru parasti ir fiziski mazāk aktīvas, tāpēc pasliktinās olnīcu asinsrite.
Slimības. Ja ķermenis nav vesels, tas sāk bremzēt reproduktīvo funkciju un iznīcināt olnīcu rezerves. Kādas kaites izsmeļ to krājumus?
- Neārstēts cukura diabēts. Nereti, kad sieviete sūdzas par menstruāciju svārstībām, mēs, ginekologi, konstatējam ielaistu cukura diabētu, kas ilgstoši ir ietekmējis endokrīnās sistēmas darbību un veicinājis olnīcu funkciju izsīkumu.
- Vairogdziedzera samazināta vai palielināta funkcija, virsnieru hormonu nepietiekamība vai pārprodukcija un citas endokrīnas slimības.
- Jebkuras onkoloģiskas un citas smagas slimības, jo tās rada lielu stresu visam ķermenim un arī olnīcām.
- Autoimūnas slimības, piemēram, Hašimoto tireoidīts, celiakija, Krona slimība vai reimatoīdais artrīts, kad organisms agresīvi vēršas pats pret savām šūnām un rada traucējumus organismā, veicinot arī ātrāku olnīcu izsīkumu.
Medikamenti. Olnīcu krājumus var nelabvēlīgi ietekmēt asinsspiedienu pazeminošas zāles, antidepresanti, citostatiķi, glikokortikoīdi, imūnsupresanti, heparīns, pretkrampju līdzekļi un citas zāles.
Ķīmijterapija un staru terapija. Abas onkoloģisko slimību ārstēšanas metodes apstādina olnīcu darbību.
Vairumam sieviešu pēc 40 gadu vecuma menopauze iestājas neatgriezeniski.
Jebkurā gadījumā, ja tiek plānoti bērni, pirms tam noteikti iesaku nodot sasaldēšanai olšūnas, kas iespējams mākslīgās apaugļošanas klīnikās. Jārēķinās, ka tas nav ātrs process un aizņems vismaz 2–3 mēnešus.
Ķirurģiskas operācijas. Olnīcas var tikt traumētas, operējot cistas vai citas ar tām saistītas operācijas. Ja izoperē kādu olnīcas fragmentu, tās var vairs neizstrādāt hormonus. Izņemot abas olnīcas, momentāni iestājas tā dēvētā ķirurģiskā menopauze, jo vairs nav sievišķo hormonu. Tāpēc – veicot operāciju, ārsti cenšas iespēju robežās saglabāt kaut daļu no olnīcas.
Starp citu, nereti olnīcas sabojā arī apendicīta operācija, kas veikta novēloti, kad mazajā iegurnī ir izdalījušās strutas un asinis.