Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Vakcinācijas kalendārā iekļauta kombinētā vakcīna pret epidēmisko parotītu, masalām un masaliņām. Ja bērns cūciņas izslimojis, viņam tāpat veic vakcināciju, jo nepieciešama pote pret masalām un masaliņām. Izpētīts, ka apmēram 5–7% vakcinēto tomēr neiegūst pietiekamu imunitāti. Ja tā ir, bērns var saslimt ar cūciņām vieglā vai netipiskā formā – var būt nedaudz paaugstināta temperatūra, neliels sāpīgums, kas bieži vien pat netiek saistīts ar cūciņu.
Biežāk ar cūciņām slimo bērnudārza un skolas vecuma bērni. Zīdaiņi slimo reti gan tāpēc, ka ar mātes pienu saņem imūnvielas (ja mamma mazo zīda), gan tāpēc, ka zīdaiņiem ir mazāk iespēju saskarties ar slimības ierosinātāju nekā lielākiem bērniem. Vīruss bērna organismā nokļūst caur deguna, mutes gļotādu, parasti izplatās ar siekalām.
Turklāt slimība ir lipīga jau 1–2 dienas pirms saslimušajam sāk izpausties simptomi.
Citi lasa
Sevi pasargāt, piemēram, cītīgi mazgājot rokas, nav iespējams, jo cūciņa ir infekcija, kas izplatās pilienu veidā.
Kā izskatās cūciņas?
Cūciņu tipiskākā pazīme ir siekalu dziedzeru pietūkums, lai gan apmēram trešdaļai slimnieku pietūkuma nav. Turklāt to bieži jauc ar palielinātiem limfmezgliem, kas ir citas slimības pazīme. Siekalu dziedzeri atrodas dažādās vietās – pie auss, zem mēles, zem žokļa, vaigu iekšējās virsmās u.c.
Ja bērns saķēris cūciņas, pirmie simptomi var būt līdzīgi citām slimībām: slikta pašsajūta, nespēks, drudzis, galvassāpes, mazinās ēstgriba. Parasti paaugstinās ķermeņa temperatūra, pat līdz 39 grādiem. Pirmās diennakts laikā parasti pietūkst pieauss siekalu dziedzeris vienā pusē, pēc pāris dienām – arī otrā. Tā kā siekalu dziedzeri kļūst sāpīgi, piepampst, bērnam ir grūti ēst, dzert, runāt. Pieauss siekalu dziedzeru pietūkums saglabājas apmēram 5–7 dienas, pakāpeniski līdz 8.–10. slimības dienai zūd.
Apmēram 20% gadījumu slimība var skart tikai vienas puses siekalu dziedzeri.
Kad vīruss organismā jau cirkulē, tas mēdz pieķerties arī citiem orgāniem, piemēram, aizkuņģa dziedzerim, tāpēc bērnam var sāpēt vēders, parādīties slikta dūša un vemšana.
Lai gan epidēmiskais parotīts nav uzskatāma par ļoti smagu slimību, tas mēdz radīt komplikācijas. Parasti tās attīstās 3–10 dienās no slimības sākuma, arī šajā laikā iesaka mierīgu režīmu. Dažkārt bērnam it kā kļūst labāk, pēc tam atkal slikti – sākas vemšana, sāpes vēderā, puikām sēkliniekos, lielas galvassāpes, neiroloģiski traucējumi. Tas nozīmē, ka vīruss nonācis asinīs un citos orgānos, arī centrālajā nervu sistēmā, un sācies iekaisums.
Uzskata, ka gandrīz pusei epidēmisko parotītu izslimojušo bērnu (ja viņus izmeklētu) varētu atrast iekaisuma pazīmes smadzenēs. Lai gan reti, tomēr bērnam var būt cūciņas izraisīts meningīts, smadzeņu apvalka vai smadzeņu rievas iekaisums, reizēm iespējama dzirdes samazināšanās vai zudums. Ja sākušās komplikācijas, bērns nonāk slimnīcā. Tā kā bērnam ir slikti un var parādīties arī uzvedības traucējumi, viņu vienmēr izmeklē neirologs. Parasti mazajam veic lumbālpunkciju – tā ir metode, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu no muguras. Lumbālpunkcijai piemīt arī ārstnieciska iedarbība, pēc tās bērns sāk justies labāk.
Diemžēl epidēmiskais parotīts var ietekmēt arī nākamo paaudzi. Cūciņas zēniem pubertātes vecumā var izraisīt sēklinieku iekaisumu, līdz ar to attīstās neauglība. Par laimi, maziem puikām, kuri izslimojuši cūciņas, šis risks nepastāv.
