Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
– Iesnas – tāda vienkārša lieta, taču, kā saka, arī mazs cinītis spēj apgāzt lielu vezumu. Kā ārstēties, lai ātrāk tiktu uz strīpas?
– Ir jaunumi ārstēšanā, ir. Bet vispirms – par jēdzieniem un būtību… Cilvēks saka: «Mans ir iesnas vai drausmīgas iesnas…», bet mēs, mediķi, sakām – rinosinusīts.
Šis termins medicīnā tika ieviests 1990. gadā un kopš tā laika pieņemts globāli. Proti, nosaukums rinosinusīts nozīmē, ka sinusīts jeb deguna blakusdobuma (sinusa) gļotādas iekaisums un rinīts jeb deguna dobuma gļotādas iekaisums pastāv līdzās, vienlaikus. Izolēts viens pats deguna dobuma iekaisums eksistē tikai atsevišķās, ļoti specifiskās situācijās. Piemēram, deguna gļotādas apdegums kāda negadījuma dēļ; deguna operācijas izraisīta trauma; svešķermenis bērnam deguna dobumā…
Deguna dobums ir tas, kur var iebāzt pirkstu. Taču, ja mēs runājam par iesnām, šajā notikumā ir iesaistīti abi – gan deguna dobums, gan deguna blakusdobumi. Tas, kas katram cilvēkam būtu jāzina – parasti ar akūtu rinosinusītu iespējams tikt galā paša spēkiem, retāk nepieciešams ģimenes ārsts, un vēl retāk jāiesaistās LOR speciālistam. Taču diemžēl vēl joprojām šajā ziņā rodas pārpratumi. Gan par pareizu diagnozi, gan par ārstēšanas taktiku kopumā. Un, lai dakteriem palīdzētu ar to visu tikt galā, ir izdotas jaunas vadlīnijas – European Position Paper on Rhinosinusitis and Nasal Polyps jeb EPOS 2020.
Citi lasa
Nākamais, kas jāsaprot, – kāpēc rodas iesnas? Ja mēs runājam par akūtu augšējo elpošanas ceļu jeb respiratoru vīrusinfekciju, tad inficēšanās ceļš ir jau zināms – kaut kas ielido degunā vai arī tiek ar pirkstiem tur ieurbināts. Būtībā šobrīd aktuālie kovida profilakses pasākumi ir tie paši, kā izvairīties no jebkuras akūtas respiratoras vīrusinfekcijas. Tātad – jāievēro distance no potenciālā infekcijas avota un jāmazgā rokas.
Un nevis maģiskās receptes, kas it kā varētu pasargāt no vīrusiem, – ķiploku krelles, kristāla lode, auzu pārslu biezputra, citronu miziņas…
Nē, ir jāizslēdz vīrusu pārneses ceļš! Otrs veids, kā cilvēks var saslimt ar iesnām, ir saaukstējoties. Pēc definīcijas saaukstēšanās ir tad, kad es viens pats bez iespējas inficēties no malas aizgāju uz purvu, samērcēju kājas, mazliet saguru, nekustējos tik aktīvi, lai atkal sasiltu, nebiju pietiekami trenēts, un tad organisms tiem pašiem vīrusiem, kas manī jau kaut kad iekļuvuši, pie skumjām, pie pārslodzes, pie pārsalšanas var dot zaļo gaismu, un tie sāk dominēt. Tāpēc cilvēks, arī sēžot mājās, mēdz saslimt ar iesnām – ja viņam nav možs noskaņojums, ja viņš nav pietiekami aktīvs un visu laiku domā bēdīgas domas.
Kā tas notiek? Visbiežākais akūta rinosinusīta izraisītājs ir vīruss. Vīrusa daļiņām nonākot kontaktā ar deguna gļotādu, sākas izplatīšanās uz deguna blakusdobumiem. Tālāk seko iekaisums, kas izpaužas kā tūska, hipersekrēcija un palielināta kapilāru caurlaidība, savukārt tā izraisa pastiprinātu šķidruma krāšanos deguna blakusdobumos.
Vīrusi toksiski iedarbojas uz deguna gļotādas skropstiņšūnām, un tiek traucēta deguna pašattīrīšanās sistēma, kas gļotas, mikrobus, netīrumus no deguna un tā blakusdobumiem aizvada uz aizdeguni. Tas viss kopā ar tūsku un sabiezētajiem izdalījumiem arī rada akūto deguna blakusdobumu iekaisumu. Un tagad par jaunajām ārstēšanas vadlīnijām…
– Kas vispār ir vadlīnijas?
– Daudzās valstīs daudzu medicīnas centru daudzu ekspertu – un nevis dīvāna, jūtūbes vai feisbuka, bet gan pētniecības ekspertu – apkopoti secinājumi par ļoti daudziem pacientiem ar vienu un to pašu diagnozi. Kopējie secinājumi par to, kas, ārstējot šo slimību, darbojas visefektīvāk.
Vadlīnijām nav likuma spēka, tās nav obligātas. Bet patiesībā vadlīnijas vajadzētu zināt gan dakterim, gan farmaceitam, gan pacientam.
Un tās ir arī publiski pieejamas. Jaunajās EPOS 2020 vadlīnijās uzskaitīti 22 medikamenti, kurus tradicionāli lieto vai varētu lietot akūta rinosinusīta jeb iesnu ārstēšanai, un neviens no tiem nav pozicionēts kā jaunības eliksīrs, zelta aunāda vai cits brīnumlīdzeklis kā reklāmā, kad viena tabletīte ziemu pārvērš vasarā. Nekā tamlīdzīga, jo tā vienkārši nemēz būt.
– Tātad, kā mums jārīkojas pēc jaunajām vadlīnijām, ja ir piemetušās mežonīgās iesnas? Kuras zāles lietot? Kāds ir algoritms?
– Vispirms paliek spēkā galvenā atziņa – augšējo elpceļu vīrusslimības ir pašlimitējošas, tās pašas no sevis kaut kad pāries, visbiežāk desmit dienās.
Šajā ziņā vecais pantiņš, ko man jau augstskolā mācīja, joprojām ir pareizs: pie akūta rinosinusīta galvenais ir režīms un diēta.
Radīt sanatorijas vai spa situāciju mājās.
Respektīvi, es netrakoju un ļauju savam ķermenim iespējami efektīvāk pašam izcīnīt cīņu ar pašlimitējošu slimību. Un pēc tam seko medikamenti – deguna pilieni, tabletītes, aerosoli, kuri varētu mazināt slimības simptomu smagumu, mazināt slimības ilgumu un komplikāciju attīstību risku.
Jo viens no iesnu sarežģījumiem ir strutains rinosinusīts – strutains deguna blakusdobuma iekaisums, kurš varbūt ir jāārstē ar antibiotikām, varbūt jāārstē ar punkciju un skalošanu, un varbūt tā ārstēšana beidzas ar operāciju. Katrā ziņā jāsaprot, ka akūtas vīrusu izraisītas iesnas 98 procentos gadījumu arī paliek vīrusu izraisītas iesnas un tikai diviem procentiem tās pārvēršas bakteriālā iekaisumā – akūtā bakteriālā rinosinusītā. Tāpēc jautājums par antibiotiku lietošanu, kā rakstīts EPOS vadlīnijās, lielākoties nav apsverams.
Katra ziņā cilvēkam, kurš ir vienkārši saaukstējies vai kāds viņam uzšķaudījis, nevajadzētu ne par ko uztraukties, bet labāk sēdēt mājās, atpūsties un sevi nesteidzināt. Kaut kad viņš atveseļosies.
Par medikamentiem un rīcību, kas ir efektīvi…Ir ļoti maz pārliecinoši pieradītu efektīvu medikamentu, kas ārstē, nevis tikai mazina simptomus. Pirmie tādi ir INTRANAZĀLIE KORTIKOSTEROĪDI. Vadlīnijās ir vairāk argumentu PAR tiem, nevis PRET. Kopumā tiek uzskatīts, ka pūšamo hormonu lietošana izdara visu, ko vajag, – mazina simptomu smagumu, saīsina slimības laiku un mazina strutaino komplikāciju risku, pie kurām pieder ne tikai strutains deguna blakusdobumu iekaisums, bet arī strutains vidusauss iekaisums. Zāļu deva parasti ir divi pūtieni katrā nāsī 1–2 reizes dienā.
Deguna steroīdi tiešām nevis mazina simptomus, bet – ārstē iekaisumu.
Sistēmiskas iedarbības tiem nav, cilvēka normālo hormonālo fonu nekādi neietekmē, un tātad tos drīkst lietot arī grūtnieces un mammas, kas baro bērniņu ar krūti. Jāatceras, ka, lietojot deguna hormonu aerosolu, tas jāpūš nāsī nedaudz uz augšu, lai medikaments tiešā veidā nenonāktu uz deguna starpsienas, kur ir citādāka gļotāda nekā uz sānu malām, daudz jutīgāka, un tur var tikt kairināts asinsvadu pinums, bet tas savukārt var izsaukt pavisam sīku asiņošanu. Vienkāršākais paņēmiens, lai tā būtu, ir – pūst ar labo roku kreisajā nāsī un ar kreiso roku labajā nāsī.
Deguna eju skalošana
Ja deguna dobumu skalošana ar jūras ūdens aerosoliem iepriekšējās 2012. gada vadlīnijās tika pozicionēta kā obligāta, tad šobrīd pret šo pasākumu ir visai pretrunīga attieksme. Tīri no pierādījumu viedokļa – akūta rinosinusīta gadījumā trūkst liela apjoma pētījumu par deguna eju skalošanas efektivitāti, taču teorētiski tā var iedarboties tikai pozitīvi.
Katrā gadījumā nevajadzētu tiražēt stāstus, ka šādi var ieskalot strutas vidusausī, un tamlīdzīgas šausmu lietas.
Līdz ar to es saviem pacientiem saku tā: «Ja jums neriebjas skalot degunu un ja šķiet, ka tas mazinās simptomus uz vairākām stundām, dariet to!»
Deguna eju skalošanas efektivitāte akūta bakteriāla rinosinusīta gadījumā gan nav pierādīta!
Par deguna skalošanu ar sālsūdens šķīdumu… Te domas dalās: no vienas puses, sālsūdens šķīdums traucē deguna pašattīrīšanās sistēmu jeb mukociliāro klīrensu deguna gļotādā, bet, no otras puses, tā iesnu gadījumā jau tāpat ir traucēta un sāls šķīdums var vēlami mazināt deguna tūsku.
Fitoterapijas līdzekļi
Vadlīnijās nosaukts viens konkrēts – Sinupret, jo tam nav analoga. Reģistrēts kā medikaments, tātad bijuši klīniskie pētījumi pēc protokola. Vācija pirmā šo līdzekli ierakstīja savās rinosinusīta ārstēšanas vadlīnijās, bet tagad tas ir arī EPOS 2020 vadlīnijās.
Jo sinuprets pārliecinoši demonstrē, ka, to lietojot, simptomi samazinās, slimība pāriet ātrāk un strutainās komplikācijas attīstās retāk.
Tur spēlē divas lietas, kāpēc sinuprets darbojas. Tas ir sekretolītiķis – sašķidrina sekrētu, un puņķi pa maziem caurumiem no deguna blakusdobumiem iztek vieglāk, jo nu tie ir ūdens, nevis līme. Savukārt citai no piecām sastāvdaļām ir ļoti stipra pretiekaisuma iedarbība augšējos elpceļos.
Bet principā sinupreta sastāvdaļas farmakologiem ir simtu gadu zināmas, un tā nav nekāda baigā inovācija. Ražotāji vienkārši ir atgriezušies pie saknēm. Pozitīvi arī tas, ka nav reģistrētas nekādas nopietnas blaknes, kas būtu radušās no sinupreta.
Deguna pilieni
Ja ir ļoti grūti elpot, tos var lietot, jo tie aizlikto degunu parauj vaļā, taču pierādījumu, ka šie topiskie anemizējošie līdzekļi ārstētu, nav.
Turklāt deguna pilieni ar ksilometazolīnu, kas sašaurina kapilārus jeb sīkos asinsvadiņus gļotādā un to sausina, var radīt pieradumu, un šis risks ir pietiekami augsts.
Es gan nedomāju, ka atkarība radīsies, ja cilvēks šos pilienus degunā papilinās nedēļu, taču ilgāk gan nevajadzētu, jo tad pēc sliktākā scenārija tiešām var dabūt hronisku medikamentozu rinītu jeb hroniskas iesnas.
Antihistamīni
Kā tautā saka, pretalerģijas zāles… Visi līdzekļi pēc kārtas – tavegils, klaritīns, zirteks, aktifeds vai rinodeks, – tos lietot var, atkarībā no simptomiem. Tas vairāk būtu farmaceita uzdevums – iztaujāt pacientu, vismaz pavaicāt: «Vai vairāk ir aizlikts deguns vai deguna tecēšana, vai abi?» Jo, ja deguns masīvi tek un cilvēks briesmīgi šķauda, protams, antihistamīnus viņš var lietot.
Bet, ja ir jau pamatīgi aizlikts deguns, tad antihistamīni situāciju vairs neuzlabos.
Jo ir pierādīts, ka īss antihistamīna kurss – vienu, divas dienas – slimības sākumā spēj mazināt kopējās simptomu izpausmes, taču ilgākam šo zāļu lietojumam pie akūtām iesnām nav pamata.
– Bet antibiotikas?
– Tikai tad, ja rodas pamatotas aizdomas par akūtu bakteriālu deguna blakusdobumu iekaisumu. Visbiežāk to ierosina Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae, Moraxella catarrhalis, Staphylococcus aureus un Streptococcus pyogenes, un parasti pirmā izvēle relatīvā drošuma, nelielo izmaksu un arī šaurā darbības spektra dēļ ir amoksicilīns.
– Tekošās un biezās līmes iesnas… Pūšamos hormonus ir jēga lietot abos gadījumos?
– Jā. Bet par hormonu sprejiem jāzina, ka tie savas darbības maksimumu sasniedz divu nedēļu laikā. Mans ieteikums cilvēkam akūtā situācijā ir nesatraukties: pirmajā zāļu lietošanas dienā nekāda rezultāta var arī nebūt. Un vēl viņam jāzina, ka visi deguna hormonu spreji nav vienādi.
Vienīgais bezrecepšu medikaments Flixonase, kas satur aktīvo vielu flutikazona propionātu, ir tāds pats kā pārējie recepšu aerosoli, izņemot Dymista, kas satur arī otru aktīvo vielu azelastīna hidrohlorīdu – antihistamīnu. Tāpēc šis medikaments ir vienīgais no hormonu sprejiem, kas 90 procentiem pacientu iedarbojas ātri – jau pēc viena vai diviem pūtieniem.
Turklāt ir būtiska uzlabošanās gan pie alerģiskām iesnām, gan pie vīrusu izraisītajām. Pārējie hormonu spreji, kā jau teicu, sola maksimālo efektu divu nedēļu laikā.
Bet cilvēkam jāsaprot vēl viena būtiska lieta – tūska degunā pie vīrusu izraisītām iesnām un arī deguna tecēšana ir dabiska deguna gļotādas reakcija, kas vērsta uz izveseļošanos.
Tāpēc apspiest šo reakciju agresīvi nevajadzētu. Proti, ir jālavierē! Sajūtai pēc zāļu lietošanas ir jābūt apmēram šādai: «Man kļuva mazliet labāk, es vairs nemirstu nost no iesnu simptomiem, bet tie joprojām man ir.» Nevis visus simptomus pēkšņi nost kā ar nazi!
Protams, ja iepilina katrā nāsī pa sešiem pilieniem ksilometazolīna un četras reizes dienā, tas nozīmē, ka deguna gļotāda būs tik saplakusi kā tad, ja ap roku uzliktu žņaugu. Proti, asinsrites deguna gļotādā nebūs, un tas nozīmē, ka atveseļošanās tiek ļoti bremzēta. Atveseļošanās pamatpriekšnosacījums ir – laba asinsapgāde, un tāpēc iekaisusī vieta ķermenī sapampst. Pampums un hipersekrēcija, un šķaudīšana – tas viss ved uz deguna attīrīšanos, uz vīrusu grūšanu laukā no deguna.
Tāpēc šīs reakcijas vajag mēreni bremzēt – beigt skraidīt apkārt pa pasauli, neiet uz darbu, vajag uzvilkt vilnas zeķes, ietīties segā un neko nedarīt. Ja nu vienīgi paskatīties Rozamundes Pilčeres seriālu.
Un vēl! Cilvēki parasti no daktera gaida brīnumieteikumus, lai ātri tiktu galā ar iesnām. Bet tādu nav!
Daba jāpieņem tāda, kāda tā ir, – iesnu ārstēšanā vajadzīgs laiks. Tu taču nevari prasīt kaut kādu līdzekli, kas tūlīt apstādinās negaisu, ja tas ir sācies!
SARKANIE KAROGI jeb bīstamie simptomi!
Nu gan beidz nodarboties ar iesnu pašārstēšanu un steigšus pie daktera! Citādi būs lielas nepatikšanas.
- Periorbitāla tūska jeb tūska ap acīm, apsārtums.
- Spēcīgas galvassāpes, tūska pieres rajonā.
- Acs ābola dislokācija, dubultošanās, redzes asuma izmaiņas.
Galvenais secinājums:
Deguna hormonu spreji un sinuprets ārstē iekaisumus, bet pārējie līdzekļi – antihistamīni, deguna pilieni, deguna skalošana – tikai mazina simptomus.
