Tagad visizplatītākās zāļu grupas, ko lieto pret hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu, ir angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori (saukti arī par priliem, piemēram, perondoprils); angiotenzīna II receptoru blokatori (saukti arī par sartāniem, piemēram, telmisartāns); kalcija kanālu blokatori (piemēram, amlodipīns).
Atbilstoši individuālā pacienta vajadzībām var tikt pievienoti arī bēta adrenoblokatori (piemēram, bisoprolols, nebivolols) un diurētiķi (piemēram, spironolaktons).
Tā kā organismā asinsspiediena regulācijā iesaistīta apjomīga organisma sistēma – tā dēvētā renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma –,
katrai no zāļu vielām ir sava darbības vieta un mehānisms, kas palīdz uzturēt asinsspiedienu optimālā līmenī.
- Piemēram, bēta blokatori samazina sirdsdarbības ātrumu un spēku.
- Kalcija kanālu blokatori samazina kalcija ieplūdi sirds un asinsvadu muskuļos, tādējādi mazinot asinsvadu spazmas un asinsspiedienu.
- AKE inhibitori jeb prili samazina angiotenzīna hormona ražošanu, kas sašaurina asinsvadus un šādi samazina asinsspiedienu.
- Diurētiskie līdzekļi palīdz samazināt asinsspiedienu, samazinot ūdens un nātrija līmeni organismā.
Bieži vien arī blakusslimību klātbūtne ietekmē konkrētā medikamenta izvēli. To visu ņemot vērā, hipertensijas zāles nav universālas un ikvienam pacientam tiek piemeklētas individuāli.