Dzelzs mums visiem ir vajadzīga, jo tā veido īpašu proteīnu hemoglobīnu, kas atrodas sarkanajos asinsķermenīšos eritrocītos un transportē skābekli no plaušām uz visām organisma šūnām. Dzelzi ikdienā sievietes, piemēram, zaudē ar mēnešreizēm, loboties ādai, elpojot, ar sviedriem. Ja dzelzs organismā ir par maz, loģiski, ka mēs jūtam skābekļa trūkumu, un tas izpaužas ar nespēku, koncentrēšanās un atmiņas traucējumiem, miegainību, nervozitāti, matu izkrišanu, nagu lūšanu. Var rasties arī neierasta vēlme ēst neēdamas lietas, piemēram, krītu, zemi vai kaļķus, jo mainās garšas sajūta, arī ostīt krāsas, benzīnu, acetonu. Tātad – dzelzs nepieciešama ne tikai skābekļa transportam smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem, bet arī saprātīgu maņu nodrošināšanai!
Kāpēc trūkst dzelzs?
Uzturs
Mazasinība mēdz attīstīties, ja ilgstoši neēdam pietiekamā daudzumā dzelzi saturošus produktus. Piemēram, omītei trūkst zobu, tātad ir grūti sakošļāt gaļu, un līdz ar to viņa atsakās no noteiktiem produktiem.
Pilnvērtīgi ēdot, dzelzs deficītam nevajadzētu rasties, ja vien nav kādas kuņģa un zarnu trakta kaites.
Ja šāda kaite ir, uzturvielu uzsūkšanās tievajā zarnā notiek nepilnvērtīgi, turklāt, iespējams, arī nepanesīsi noteiktus produktus, un tas izraisīs nelabu dūšu, pilnuma sajūtu pakrūtē vai caureju.
Lai uzņemtu iespējami vairāk dzelzs, ieteicams vairāk ēst sarkano gaļu, aknas, jūras produktus, tomātus, zivis, sojas produktus, spinātus, žāvētus augļus, riekstus. Pastāv uzskats, ka dzelzs deficīts raksturīgs veģetāriešiem, taču tā nav tiesa. Arī neēdot gaļu, uzturu iespējams sabalansēt tā, lai uzņemtu visus nepieciešamos mikroelementus.
Dzelzi satur arī augu valsts produkti, piemēram, tumši zaļie dārzeņi, bietes, ķirbji.
Vieglos gadījumos, ja feritīna līmenis ir normāls, dzelzs deficītu var kompensēt ar uzturu. Taču parasti jālieto medikamenti, jo ilgstošs dzelzs deficīts ir saistīts arī ar citām problēmām, sevišķi gados veciem cilvēkiem. Tad novēro arī pazeminātu leikocītu daudzumu, palielinātu trombocītu daudzumu, konstatē slēptu un ilgstošu asiņošanu no kuņģa un zarnu trakta vai deguna.
Asiņošana
Parasti meitenēm mazasinību atklāj jau pusaudža vecumā, kad sākas mēnešreizes un ir ļoti spēcīga asiņošana. Ja pie manis atnāk paciente un stāsta, ka viņai jau kopš bērnības ir anēmija, tad secinu, ka bērnībā nav bijis pilnvērtīgs uzturs vai arī pusaudža gados, sākoties mēnešreizēm, dzelzs deficīts nav kompensēts.
Reizēm organisms pierod pie zemā hemoglobīna vai zemā feritīna līmeņa, kas nav slikti, taču, ja sāk reibt galva un nāk ģīboņi, dzelzs noteikti jāuzņem papildus.
Parasti pacientes ar dzelzs deficītu sūtu pie ginekologa, kā arī uz kuņģa un zarnu trakta izmeklējumiem, lai pārliecinātos, vai neasiņo kuņģa čūla un hemoroīdi. Nereti atrod gastrītu, barības vada vai kuņģa eroziju, helikobaktērijas. Ja tiek konstatētas helikobaktērijas, mēs, hematologi, iesakām vērsties pie gastroenterologa, lai lemtu par ārstēšanu, jo helikobaktērijas ir viens no iemesliem, kas mēdz uzturēt dzelzs deficītu.
Grūtniecība
Tā sievietes organismam ir pastiprināta slodze. Lai bērniņš attīstītos, viņš mikroelementus ņem no mammas organisma – ne tikai dzelzi, bet arī kalciju un folijskābi. Nereti grūtnieces nepieciešamo dzelzs daudzumu var nodrošināt ar uzturu, taču svarīgi regulāri veikt asins analīzes un noteikt feritīna līmeni, lai zinātu, kad jāārstē dzelzs deficīts vai medikamenti jālieto profilaktiski.
Onkoloģiskas asins slimības
Visbiežāk mazasinība ir saistīta ar slimības ārstēšanu, piemēram, ķīmijterapijas saņemšanu. Asinsrade ir ļoti nomākta, un līdz ar to arī ir zems hemoglobīna līmenis. Ja ir liels audzējs, varbūt pat ar metastāzēm kaulos vai kaulu smadzenēs.
Svarīgs arī feritīns!
Ja tev ir zems hemoglobīna līmenis, jāskatās arī citi rādītāji: MCV – vidējais eritrocītu tilpums, MCH – hemoglobīna vidējais saturs eritrocītā un MCHC – hemoglobīna vidējā koncentrācija vienā eritrocītā. Tie ir ļoti būtiski, lai precizētu, vai hemoglobīns ir zems B12 vitamīna, folijskābes vai dzelzs trūkuma dēļ vai arī mazasinību izraisījusi hroniska vai akūta asiņošana.
Hemoglobīna līmenis var būt normāls un eritrocītu daudzums atbilstošs, bet, ja šie rādītāji ir pazemināti, tas var liecināt par dzelzs deficīta anēmiju.
Turklāt, rodoties aizdomām par dzelzs trūkumu, būtiski ne tikai pārbaudīt pilnu asinsainu, bet arī noteikt feritīna līmeni, kas liecina par dzelzs rezervēm organismā. Reizēm mēdz būt arī slēptais dzelzs deficīts, ko var atklāt vienīgi tad, ja ir mazasinības simptomi un zems feritīna līmenis, bet pārējie rādītāji izrādās normāli.
Ja tev tiks atklāta mazasinība, ārsts izrakstīs recepšu zāles, kas jālieto noteiktā devā un noteiktā laikā.
Jā, recepšu zālēm biežāk ir blaknes – tumša, šķidra vēdera izeja, aizcietējums vai nelaba dūša, un tomēr tās ir daudz, daudz efektīvākas, un, starp citu, tas arī iznāk lētāk nekā tad, ja uz savu galvu pērk uztura bagātinātājus, kas satur dzelzi.
Injekcijas vēnā
Ja pret divvērtīgās dzelzs recepšu medikamentiem ir nepanesība – šķidra vēdera izeja, nelaba dūša, vemšana, galvas reiboņi, slikta pašsajūta –, tad risinājums ir trīsvērtīgās dzelzs tabletes vai preparāti, ko ievada vēnā.
Injekciju skaits atkarīgs no hemoglobīna līmeņa un ķermeņa svara. Vidēji jārēķinās ar 8–12 ampulām.
Šajā gadījumā efekts veidojas ātrāk, nekā dzerot tabletes. Dzelzs preparātus ievada ģimenes ārsta praksē vai dienas stacionārā. Lai pārliecinātos, vai nav alerģijas, sāk ar proves devu. Injicējot dzelzs preparātu vēnā, mutē mēdz rasties metāliska garša. Tad parasti samazina ievadīšanas ātrumu.
Tiesa, šis dzelzs uzņemšanas veids ir salīdzinoši dārgāks: recepšu dzelzs preparāti tablešu veidā trīs mēnešu kursam izmaksā daudz lētāk – pat tad, ja salīdzina ar dzelzi saturošiem uztura bagātinātājiem.
Lieto pareizi!
- Dzelzi saturoši medikamenti jālieto tev noteiktajā nepieciešamajā devā un pietiekami ilgstoši. Lai sasniegtu noteiktu līmeni un uzkrātu dzelzs rezerves, parasti tie ir vismaz trīs mēneši, dažkārt pusgads un pat ilgāk. Rezultātu pārbauda, veicot analīzes.
- Dzelzs preparātus parasti ieņem pusstundu pirms pamata ēdienreizes klasiskajā variantā, uzdzerot svaigi spiestu apelsīnu sulu, lai izdalītos kuņģa skābe, kuras ietekmē tablete sāks šķīst un labāk uzsūksies. Der arī cits skābs dzēriens.
- Dzelzi nedrīkst lietot kopā ar kafiju, tēju un piena produktiem, jo tie pārklāj gremošanas trakta gļotādu un traucē dzelzs uzsūkšanos. Šos produktus ieteicams lietot pēc 1–2 stundām.
- Kuņģa skābi pazeminošus līdzekļus un kalciju saturošus medikamentus dzer ar pusstundas starplaiku.
- Lai nebojātu zobu emalju un zobi nekļūtu melni, tabletes nesakod. Citādi mutē var izveidoties arī čūliņas.
- Daudzi ir iecienījuši dzelzs preparātu šķidrā veidā ampulās, ko pēc atvēršanas atšķaida ar skābu sulu. Dzer caur salmiņu, lai nebojā un neiekrāso zobu emalju!
Kāda ir norma un nenorma?
- Zems hemoglobīna līmenis: sievietēm – mazāks par 12 g/dl, vīriešiem – zem 14 g/dl.
- Normāls feritīna līmenis: sievietēm 12–250 ng/ml, vīriešiem 20–250 ng/ml.
- Normāls MCV (vidējais eritrocītu tilpums): 80–97 fl.
- Normāls MCH (hemoglobīna vidējais saturs eritrocītā): 27–31 pg.
- Normāls MCHC (hemoglobīna vidējā koncentrācija eritrocītā): 31–36 g/dl.