Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dedzinoša mute
Tu jūti dedzināšanu mēlē, aukslējās, lūpās vai plašāk mutes dobumā, turklāt bez acīmredzama gļotādas bojājuma… Dedzināšana ir nepārtraukta vai ar pārtraukumiem, to mēdz pavadīt sausuma sajūta, nepatīkama garša, durstīšana, nejutīgums.
Dedzināšana pastiprinās runājot, ēdot karstu, asu, kā arī stresa situācijās. Nepatīkamo sajūtu samazina ēšana, arī naktī šī sajūta izzūd, bet no rīta tā atkal ir klāt, dienas laikā pastiprinās un vakarā ir visstiprākā… Burtiski ir sajūta, ka uz mēles uzlieta karsta tēja! Jā, to sauc par dedzinošās mutes sindromu.
Divi veidi
Ir primārais un sekundārais dedzinošās mutes sindroms. Sekundārais – pamatā ir citas veselības problēmas, tāpēc, ārstējot un novēršot tās, var pāriet arī dedzināšana.
Dedzināšanu medz veicināt:
- uzturvielu deficīts (īpaši dzelzs, B grupas vitamīnu un cinka trūkums);
- infekcijas mutes dobumā – sēnītes, baktērijas;
- endokrīnās slimības, piemēram, cukura diabēts, vairogdziedzera kaites;
- hormonālās izmaiņas, piemēram, menopauze;
- psiholoģiskie faktori – trauksme, stress, depresija. Arī medikamenti, protēžu valkāšana un arī sausās mutes sindroms.
Savukārt primāro dedzinošās mutes sindromu novēro gadījumos, kad izmeklējumos netiek atrastas nekādas novirzes no normas, bet sūdzības cilvēkam tik un tā ir. Tātad iemesli vienkārši nav zināmi! Jaunākie pētījumi liecina, ka šajā gadījumā mainās veids, kādā mēle nosūta karstuma, aukstuma un garšu sajūtu signālus uz smadzenēm, tāpēc cilvēks mutē izjūt sāpes, diskomfortu un dedzināšanu. Tās sauc par neiropātiskām sāpēm, jo tās izraisa defekts nervu signālu pārvadē.
Lielākoties mutes dedzināšanas sindroms ir sievietēm pēc 50, 60 gadu vecuma – es to skaidrotu ar to, ka sievietes ķermenis pakļauts menopauzes laika pārmaiņām, hormonālajām svārstībām, turklāt sievietes vispār ir jutīgākas pret apkārtējo vidi, stresu, uztraukumiem.
Ārstēšana var ieilgt
Dedzinošās mutes sindroms ir ilglaicīgs stāvoklis, tāpēc ārstēšana līdz pilnīgai simptomu izzušanai arī var būt ilga, pat vairākus gadus. Katrā ziņā – ja dedzināšana saglabājas vismaz mēnesi vai vairāk, būs vajadzīgs ārsts. Iesākumā vari aprunāties ar savu zobārstu, jo tieši šis ārsts ir atbildīgs par notiekošo mutē un uz mēles. Tomēr vislabāk, protams, doties uz Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīniku, kur strādā mutes gļotādas patoloģiju speciālisti.
Mēs izvērtējam situāciju un veicam standarta pārbaudes:
- mikrobioloģisko izmeklēšanu, ar specifiskiem testiem nosakām psiholoģiskos faktorus, ar laboratoriskām analīzēm – siekalās kortizola līmeni, kas tieši liecina par stresa daudzumu.
- Tāpat nosakām antioksidantu līmeni organismā, novērtējam siekalu daudzumu mutē.
- Esam sākuši mērīt garšu – piedāvājam pacientam sāļu, saldu, skābu, rūgtu garšu, palielinot koncentrāciju uz mēles, – pēc cilvēka reakcijas novērtējam, vai garša ir izteikta vai novājināta. Tas ļauj precīzāk noteikt diagnozi.
Atkarībā no atklātā, jāsāk ārstēšana. Ja ir tikai sausās mutes sindroms, tie būs līdzekļi, kas novērsīs sausumu un ar to saistīto dedzināšanu. Ja sūdzības būs bijušas saistītas ar izmaiņām mikroflorā, tad ar lokāliem mutes skalojamiem līdzekļiem un probiotiķiem. uzlabosim mutes mikrofloru. Smagākos gadījumos, kad ir trauksme, depresija, psiholoģiskie faktori, – aicinām palīgā arī psihoterapeitus un neirologus. Var palīdzēt arī joga, relaksācija, meditācija. Galā tikt var, vajag tikai sākt darboties!
SAUSA mute
Iemesli + ko darīt?
- Nepietiekama šķidruma uzņemšana. Cilvēkam dienā jāizdzer 1,5–3 litri , atkarībā no svara. To var viegli izvērtēt arī pēc urīna krāsas. Ja urīns ir dzeltens – tu dzer par maz, ja gaišs un caurspīdīgs – tu dzer pietiekami.
- Nepietiekams siekalu daudzums. Sekalas mitrina gļotādu un neļauj tai plaisāt, gūt traumas, piemēram, valkājot protēzes, ēdot cietu ēdienu. Siekalas arī aizsargā zobus no bojāšanās, jo satur pretmikrobu fermentus.
- Mutes skalojamie līdzekļi. Noteikti neiesaku aizrauties ar reklamētajiem mutes skalojamiem līdzekļiem. Tas tikai var palielināt sausuma sajūtu, jo gļotāda vairs nav pārklāta ar organisma veidotajām dabiskajām aizsargvielām. Protams, ja ir iekaisums un zobu higiēnists vai zobārsts iesaka mutes skalojamos līdzekļus lietot – tad jā, bet uz savu galvu to darīt nevajadzētu. Es iesaku skalot muti ar kliņģerīšu ziedu tēju, jo tās labā iedarbība ir zinātniski pierādīta.
- Medikamenti. Analgētiķiem, diurētiķiem, antihistamīniem, asinsspiediena zālēm, trankvilizatoriem nereti kā blakusefekts izpaužas samazināts siekalu daudzums. Tur faktiski neko nevar darīt, jo ārstu nozīmētie medikamenti pamatslimībai IR jālieto. Bet – tādos gadījumos iesaku speciālus bezrecepšu preparātus, piemēram, Xerostom un Gum Hydral. Abi pieejami kā skalojamais līdzeklis, ko lieto pirms miega, kā ziede, ko uz nakti uzklāj uz mēles un cietajām aukslējām. Vēl pieejams aerosols, ko pa dienu iepūš uz iekšējiem vaigiem, kā arī zobu pasta, kas satur siekalu aizstājējsavienojumus un palīdz mitrināt mutes gļotādu.
Kad pie ārsta?
Būtībā ar sausās mutes sindromu nav vienmēr uzreiz jāskrien pie ārsta. Tas var pāriet arī pats. Ja gadījumā ir aizdomas par sausuma dēļ radušos bakteriālo infekciju – piemēram, Candida sēnīšu infekciju, kad līdzās sausuma sajūtai parādās arī dedzināšana un mutes gļotādas iekaisums –, tad gan būtu jāparādās dakterim. Biežāk sēnīte attīstās cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Tiem, kam ir normāla imūnsistēma, nav HIV infekcijas, AIDS, vīrushepatīta, nav veiktas orgānu transplantācijas, nav dzertas antibiotikas, lielākoties organisma aizsargspējas ir pietiekami stipras.
Bet jebkurā gadījumā – tad mēs Orālās patoloģijas klīnikā veicam mikrobioloģisku izmeklēšanu mutes dobumā, paņemam materiālu, ko nosūtām uz laboratoriju. Pēc nedēļas ir gatava atbilde, vai mikroflora ir izmainīta vai nav. Par laimi, bieži no laboratorijas atnāk noliedzoša atbilde.
Varbūt kas ļauns?!
Diezgan bieži ir situācijas, kad pacientus tiešām satrauc, vai tik mutē nav ieperinājusies kāda onkoloģiska kaite… Lielākoties bažas ir nepamatotas, un tomēr – arī to varam pārbaudīt.
Pie mums, Orālās patoloģijas klīnikā, ir speciāla agrīnā vēža diagnostikas aparatūra, kas darbojas ar fluoriscējošo gaismu. Uzlaižot šo gaismu uz mutes dobuma gļotādas, varu ieraudzīt izmaiņas zem gļotādas, vai arī – neieraudzīt, jo tādu vienkārši, par laimi, nav. Tad saku: «Šodien nekā slikta neredzu! Ja jums vēl pēc kāda laika šķiet, ka kaut kas nav īsti labi, nāciet atkal.»
Jāteic, ka ļaundabīgs audzējs mutē ir salīdzinoši reta slimība, sevišķi sievietēm. To biežāk novēro vīriešiem.
Lai saslimtu ar mutes dobuma gļotādas vēzi, ir jāsmēķē paciņa cigarešu dienā ilgus gadus un arī paralēli kārtīgi un ilgi jālieto alkohols. Tās pacientes, kas uztraukušās nāk pie ārsta, parasti neko no šiem kaitīgajiem ieradumiem nav piekopušas.
Taču jā – smēķētājiem nikotīns izšķīst siekalās un kairina mutes gļotādas audus, paaugstinot mutes gļotādas vēža risku. Ja pīpētājam ir izmaiņas mutes dobuma gļotādā, tas jāuztver kā zvaniņš, ka savu cigarešu daudzumu jau esi nopīpējis un gļotāda vairāk vairs nevar izturēt. Ir jābeidz tā kairināt! Turklāt pēc katras cigaretes būtu jālieto mazā dražeja C vitamīna, jo smēķēšana iztērē organisma C vitamīna krājumus, bet tas ļoti nepieciešamas mutes gļotādas veselībai.
Kur un par cik?
Konsultācija pie Orālās patoloģijas klīnikas speciālistiem ir par maksu, cena – no 20 līdz 50 eiro. Tomēr, ja vizītes laikā ārsts nosaka diagnozi – dedzinošās mutes sindroms –, tad vizīte maksās krietni lētāk. Vēl būs papildus jāmaksā par mikrobioloģiskajiem izmeklējumiem un kortizola analīzi – 19 eiro.
