Nepatīkama garša var rasties ne tikai no izmaiņām garšas kārpiņās, bet arī no pārmaiņām nervu ceļos, kas sūta impulsus uz smadzenēm, un pašā garšas centrā. Turklāt garšas uztvere ir cieši saistīta ar redzi un ožu. Tātad – garšas izmaiņas bieži pavada ožas traucējumus.
Taču gadās, ka cilvēks neprot visas šīs smalkās nianses raksturot un stāsta ārstam, ka vienkārši ir nepatīkama garša mutē.
Vai – ka garšu vispār nejūt. Un tas nav nekāds joks! Kaut vai tāpēc, ka, piemēram, cilvēki stipri gados, īsti nejūtot garšu, mēdz apēst sabojājušos produktus, un tad ir jāsauc dakteris.
Garšas izmaiņu iemeslu var būt daudz, un tie mēdz kombinēties. Piemēram, garšas kārpiņas garšu uztver mazāk jutīgi, ja esi saaukstējies vai ir gripa, iekaisuši deguna blakusdobumi vai mute. Apmēram 35–40 procentiem cilvēku garšas sajūtas izmainās saistībā ar vecumu, it īpaši, ja tiek lietotas zāles. Citādu garšu var radīt, piemēram, folijskābes, B12, dzelzs un cinka trūkums organismā.
Kādreiz pacientus ar nepatīkamu garšu mutē sūtu pie zobārsta, jo vaina meklējama mutē.
Ir reizes, kad nepieciešama onkologa konsultācija, lai pārliecinātos, vai nav kāda mēles saknes un rīkles audu ļaundabīga kaite. Bieži garšas izmaiņām ir psiholoģiski cēloņi, kas saistīti ar trauksmi vai depresiju. Tās var radīt arī antidepresanti.
Ui, cik skābs!
Skābas atraugas, dedzināšana parasti liecina par kuņģa skābes atvilni, kad tā no kuņģa iekļūst barības vadā, jo nepilnīgi aizveras barības vada apakšējais vārstulis vai arī ir diafragmas atveres trūce.
Bieži vien, ja mutē ir skāba garša, cilvēki rīkojas gaužām aplami – viņi izdomā, ka izdalās par daudz kuņģa skābes, un paši uz savu galvu sāk dzert skābi mazinošās zāles jeb tā dēvētos protonu sūkņa inhibitorus, lai gan patiesībā šie medikamenti būtu lietojami vienīgi tad, ja tos izrakstījis ārsts.
Kāpēc tā nedrīkst darīt? Jo ne vienmēr skāba garša mutē ir saistīta ar atvilni. To var izraisīt arī mutes gļotādas sēnīšu infekcija un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, diklofenaks un ibumetīns. Savukārt atviļņa gadījumā ir arī citas pazīmes – dedzināšana, kas ir saistīta ar pārēšanos un skābu produktu lietošanu.
Ne vienmēr vajag samazināt kuņģa skābes daudzumu, jo tā nodrošina normālu gremošanas procesu.
Ilgstoši nepamatoti lietojot protonu sūkņa inhibitorus, kuņģa skābes izdalīšanās tiek bloķēta, palēninās gremošana un kuņģī rodas pilnuma sajūta. Uz šā fona mainās zarnu mikroflora, pievienojas vēdera pūšanās, mainās vēdera izeja un – arī garšas sajūtas. Patiesībā visai bieži atviļņa nelāgās izpausmes izdodas mazināt ar pareizu diētu, bez zālēm.
Traki rūgts!
Rūgtu garšu mutē mēdz radīt trekns ēdiens, jo tas veicina žults izdalīšanos gremošanas traktā, – žults piedalās tauku šķelšanā. Taču bieži vien cilvēki rūgtumu mutē aplami skaidro ar žults izdales problēmām. Žultij nokļūstot barības vadā, patiesi, būs jūtama rūgta garša, taču tā ir saistīta nevis ar žults atteces traucējumiem, bet gan ar atvilni. Proti, žults atvilnis rodas, kad žults – gremošanas sula, ko izdala aknas –, plūstot atpakaļ no divpadsmitpirkstu zarnas, nokļūst kuņģī un pēc tam barības vadā.
Žults atvilni biežāk piedzīvo tie, kam veikta žultspūšļa izņemšanas operācija.
Bet vai zini, kāda ir būtiskākā žults un skābes atviļņa atšķirība? Dzīvesveida un diētas pārmaiņas vien žults atviļņa gadījumā nedod vēlamo rezultātu – nepieciešama ārstēšana ar speciālu medikamentu ursodezoksiholskābi, kas izmaina žults sastāvu un mazina tās ietekmi uz kuņģa gļotādu. Taču šīs zāles ārsts izraksta vienīgi tad, kad ir pierādīts žults atvilnis – to var diagnosticēt, veicot gastroskopiju, – un ja žults atvilnis patiešām rada traucējošas izpausmes. Ja tādu nav, tad nav arī par ko uztraukties.
Kas vēl var izmanīt garšas sajūtu?
- Sāļa garša. Tā galvenokārt saistīta ar sausu mutes gļotādu, kad siekalu dziedzeri ražo mazāk siekalu. Mutes gļotāda kļūst sausāka arī līdz ar vecumu, un to nosaka hormonālas izmaiņas.
- Salda garša. Mediķi uzskata, ka tā ir diabēta vēstnese. Saldu garšu mutē var radīt arī neiroloģiskas un aknu problēmas.
- Metāliska garša. Raksturīga pie augšējo elpceļu slimībām, mutes dobuma gļotādas iekaisumiem, parodontozes, arī lietojot medikamentus, piemēram, klaritromicīnu vai metronidazolu.
- Asins garša. Sajūtot to, jākonsultējas ar ausu, kakla un deguna ārstu un stomatologu. Jāpārliecinās, vai neasiņo zoba sakne, vai nav kas ļaundabīgs rīkles audos.
Tu vari sev palīdzēt!
- Ēd regulāri nelielām porcijām 3–4 reizes dienā, bet, ja ir gremošanas traucējumi, tad 5–6 reizes dienā.
- Uzņem dabīgu uzturu. Samazini majonēzes, kečupa, sintētisku pārtikas piedevu, saldinātu un kofeīnu saturošu dzērienu lietošanu.
- Neēd tik daudz produktus, kas veicina kuņģa skābes izdalīšanos, – tātad skābus un marinētus ne! Arī treknus, grūti sagremojamus ēdienus, piemēram, mīkstu maizi, smalkmaizītes, ne. Starp citu, pie šādiem produktiem pieder arī banāni.
- Ja mutes gļotāda ir sausa, pēc iespējas biežāk padzeries ūdeni.
- Pirms gulētiešanas un no rītiem ieņem pa tējkarotei smiltsērkšķu vai kaņepju eļļas. Tā ieeļļos mutes gļotādu un mazinās nepatīkamo garšu.
- Nedodies gulēt uzreiz pēc sātīgas maltītes, un, lai mazinātu atviļņa izpausmes, centies gulēt uz kreisā sāna.
- Centies atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, jo tad mazināsies arī atvilnis.
- Ārstē hroniskās slimības, kas rada nepatīkamu garšu mutē.
- Atmet smēķēšanu un atsakies arī no citiem nikotīna izstrādājumiem. Nikotīns maina garšas sajūtu.