Ja medū parādās mazi kristāliņi, tas nozīmē, ka medus ir dabisks, turklāt tas nav arī filtrēts. Sacukurojies medus ir labs, kristalizācija neietekmē vērtīgās vielas medū.
Medus kristalizēšanās ātrums atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Pirmais – temperatūra. Visstraujāk sacukurošanās notiek temperatūrā ap plus 12 grādiem. Tāpat sacukurošanās ātrumu nosaka glikozes un fruktozes attiecība, un tas atkarīgs no augiem, ko bites izmantojušas medus vākšanā. Ļoti ātri, dažreiz pat jau šūnās, kristalizējas rapšu un pūpolu vai kārklu medus, savukārt viršu medus nekristalizējas gandrīz nemaz, ilgi šķidrs glabājas arī lapu izsvīduma un augļu dārza medus.
Ja medus sacukurojies, bet gribas, lai to būtu vieglāk izdabūt no trauka, medu var pasildīt.
Apmēram 30 grādu temperatūrā medus ir izmaisāms, kļūst krēmīgs, 40 grādos medus lēnām kūst un kļūst šķidrs.
Sacukurojies medus ir tieši tāpat ēdams un veselībai nekaitīgs kā vijīgais. Ja medus uzglabāts pareizi, tam ir visai ilgs derīguma termiņš.