Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc burts R nesanāk?
Mūsu artikulācijas aparāts šo burtu var izrunāt divos veidos – gan ar mēli, gan kaklu, precīzāk, mīkstajām aukslējām, kad sanāk franču r. Kopumā tā ir ļoti grūta skaņa, jo mēlei mutē jābūt kā balerīnai – vajadzīga perfekta sasaiste starp mēles pozīciju, izelpojamo gaisu un balss saitēm. Kad šie trīs komponenti darbojas vienoti kā zobratiņi, izdodas pareizais, latviešu mēles r.
Viens no klupšanas akmeņiem, kāpēc bērnam neizdodas izteikt r, ir pārāk īsa zemmēles saitīte, kas cieši tur mēles galiņu un neļauj to pacelt uz augšu.
Lai gan precīzu saitītes stāvokli nosaka speciālists, arī vecāki paši var apskatīties – ja mazais ar mēles galu spēj pieskarties aiz augšējiem zobiem, vai var nolaizīt augšlūpu, viss kārtībā. Ja saitīte ir saīsināta, bērns to var izdarīt tikai nedaudz vai nemaz. Tāpēc reizēm nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, reizēm mēles saitīti var pastiept ar logopēda ierādītiem piemērotiem vingrinājumiem un masāžu. Taču tas jāskatās individuāli. Arī neaktīva un vāji attīstīta sejas muskulatūra – mēle, lūpas, žoklis, aukslējas – ietekmē bērna spēju precīzi izrunāt skaņas, un arī tad var palīdzēt dažādi vingrinājumi.
R burtu trenē jau pirmajā gadā
Izteikt r bērns gatavojas un trenējas jau kopš dzimšanas. Pirmais svarīgais posms ir zīšana, kad bērna mēle strādā slīdoši. Ja bērniņš slikti zīž, mēlei trūkst pilnvērtīga treniņa, jo zīšana ir brīnišķīgs vingrinājums visam artikulācijas aparātam – mēlei, žoklim, aukslējām. Otrs svarīgs posms ir, kad bērns sāk patstāvīgi ēst un pāriet uz cieto barību, tādējādi mācoties noslogot žokli un mēli. Šajā brīdī svarīgi ilgstoši neturēties pie šķidra, blendēta ēdiena, bet dot bērnam grauzt burkānu, ābolu, košļāt maizi un sausiņus. Tad mēle sāk izpildīt citas funkcijas, tā paceļas uz augšu, un tas ir ceļš uz skaņu r.
Ja bērns ilgstoši, dažreiz pat līdz triju četru gadu vecumam, ēd mīkstu, sasmalcinātu ēdienu, tikai putras un zupas, tas mazina viņa iespēju teikt r.
Gaidīt vai rīkoties
Eiropas Savienībā noteiktie valodas standarti pieļauj šī burta neizrunāšanu līdz septiņu gadu vecumam. Logopēde Jolanta Līdaka gan uzskata, ka bērns varētu neizrunāt r līdz aptuveni piecu gadu vecumam, jo, tāpat kā aug roka, kāja un deguns, pakāpeniski arī attīstās artikulācijas aparāts: «Manuprāt, gaidīt līdz septiņiem gadiem un cerēt, ka bērns pats sāks izteikt r, nebūtu vēlams, jo tam ir arī psiholoģisks aspekts. Iedomājieties, puikam ir septiņi gadi, viņu sauc Reinhards. Kāds viņam ir stress un kauns, ka viņš nespēj nosaukt savu vārdu, jo tajā ir veseli divi r! Turklāt neizlabotie runas traucējumi var atstāt ietekmi arī uz rakstīšanu – ja bērns nepareizi runā, pastāv liela iespēja, ka viņš arī rakstīs nepareizi. Protams, daļa bērnu raksta pareizi, jo zina, ka jāraksta gurķis, kaut gan pats viņš saka gulķis. Daļa bērnu savu nespēju izteikt r iemācās notušēt, taču tas nav labākais variants ne no valodas, ne psiholoģiskā viedokļa.» Parasti bērns r aizstāj ar kādu vieglāk izrunājamu burtu: l, ļ, v, j. Kādu laiku tā var darīt, taču bērns pamazām jāmāca un jātrenē teikt r, citādi cita burta izmantošana kļūst par automātisku darbību un vēlāk pārmācīt viņu runāt pareizi būs grūtāk. Tāpēc, ja bērns nemaz nespēj izteikt r, trijos četros gados būtu vēlams aiziet pie logopēda un bez lieka satraukuma patrenēt šo skaņu mājās. Dažreiz pietiek ar vienu vai divām konsultācijām, un bērns pēc atdarināšanas principa šo skaņu apgūst ātri, reizēm vajadzīgs pat gads, lai bērns sadraudzētos ar r.
Praktiskas idejas R burta izrunas treniņam mājās
Lai bērnam r izdotos, svarīga ir iesildīšanās, ko lieliski var izdarīt vecāki mājās, un skaņas uzstādīšana un nostiprināšana, ko parasti veic logopēdi. Iesildīšanās ir dažādi mēles, pūšanas un skaņas saklausīšanas vingrinājumi; tos veic ar rotaļu palīdzību, nepiespiestā gaisotnē, lai bērnam ir interesanti un aizraujoši, nevis mokoši.
Lai gūtu rezultātu, vēlams vingrināties katru dienu desmit minūtes, kaut vai braucot mājās no bērnudārza, cepot smilšu kūkas vai gozējoties saulītē.
- Vingrinājumi mēlei. Bērns no mēles izveido tādu kā laiviņu vai podiņu. Pipetē ievelk ūdeni, sulu vai pienu – kas kuram bērnam garšo – un uzpilina uz mēles, kas bērnam jātur tā, lai šķidrums neizlīst. Vēlāk var lūgt aizlikt mēli aiz zobiem, un arī tā, lai šķidrums neizlīst. Mēli trenē tas, ka to mēģina pielipināt pie aukslējām. Sākumā visi vingrinājumi būtu jāveic pie spoguļa, lai bērns redz un saprot, ko no viņa prasa, un lai dara pareizi, citādi darītajam būs maza jēga. Tā kā bērnam sākotnēji var būt grūti saprast, kur mēles galiņam jāatrodas, var nomazgāt pirkstu un ar to parādīt mutē, kur atrodas īstais uzkalniņš, kur mēles galam jābūt. Tāpat vates kociņu var iemērkt medū un uzsmērēt uz vietas, kur mēle jānoliek. Mazākiem bērniem lielisks mēles vingrinājums ir Pļāpiņa, kad bērns buldurē kā tītars. Var arī paņemt tīru šķīvi, apziest to ar lipīgu kondensēto pienu vai medu un ļaut, lai mazais nolaiza. Var bērnam uz mēles galiņa uzlikt brokastu pārslu, kas labi pielīp mēlei, un tad viņš mēli ar visu pārslu kustina uz visām pusēm. Arī košļājamā gumija ir labs trenažieris, ja bērns pēc ēdienreizes to pakošļā kaut piecas minūtes.
- Pūšanas vingrinājumi veicina mērķtiecīgu gaisa plūsmas izveidi pa mēles viduslīniju. Galvenais mērķis ir panākt mēles gala vibrāciju un precīzu gaisa plūsmu. Piemēram, izbāž ārā mēli un nopūš no galda virsmas vates piciņu – nevis ar vaigiem un lūpām, bet caur mēli. Spēļu futbola vārtos mēģina iepūst vatīti vai papīra lodīti, vēlāk jau var mēģināt caur mēli iepūst stikla lodīti. Svarīgākais – pūst caur mēli, nevis lūpām! Var mēģināt pūst uz deguna galu – mute plati atvērta un ar platu mēli pūš uz deguna galu. Kontrolei pie degungala var pielikt spalviņu vai mazu papīriņu, kas gaisa plūsmas rezultātā kustas. Vingrinājums Mēlīte draiskojas – uz izstieptas mēles pielipina mazu papīra gabaliņu, kas ir jānospļauj. Var mēģināt pat trāpīt atkritumu kastē. Var pāri mēlei pārlikt diegu, un arī tas jānospļauj. Tāpat bērnam patiks vingrinājums, kad uz galda noliek, piemēram, peli, kaķi, zaķi. Uz maziem papīra gabaliņiem uzzīmē sieru, zivi, burkānu, bet mēle ir kā caurulīte, caur kuru bērns aizpūš konkrēto gardumu konkrētajam dzīvniekam.
- Dzirdes uztvere. Dīvānā nosēdina spēļu kaķi, kas saka ņau, dusmīgo suni, kas rūc – rrr, un govi, kas mauj – mū. Kad rūc dusmīgais sunītis, bērnu aicina sasist plaukstiņas. Var saukt dažādas skaņas, un, kad bērns izdzird r, viņš sasit plaukstas vai palecas – tā var gan saprast, vai bērns skaņu ir uztvēris, gan trenēt viņa spēju dzirdēt r.
Lai gan burta nostiprināšanu vēlāk parasti veic logopēds, to var darīt arī mājās. Vislabāk, runājot zilbēs, – ra-ri-ru-re.
Sākumā tas nav viegli, tāpēc jātrenējas. Vēlāk jau veido vārdus, kur r ir vārda vidū, un beigās (visgrūtāk), kur r jau draudzējas ar citu līdzskani un bērns mācās pateikt tādus vārdus kā griesti, krīts.
Ideja! Aizrādot un nemitīgi aicinot bērnu teikt r, vecāki tikai rada nevajadzīgu stresu un vēlmi šo burtu aizstāt ar citu. Tā vietā ieteicams aicināt bērnu meklēt asociācijas, piemēram: kā tu domā, kā rūc traktors? Kā šauj pistole? Nereti tieši tā arī bērnam izdodas pateikt skaļu r.
