Gāzes vēderā ir visiem
Studentiem es mēdzu vaicāt: «Sakiet, lūdzu, kāda ir visbiežāk sastopamā sūdzība par kuņģa un zarnu traktu – sāpes, caureja, vemšana, gāzītes?…» Un esmu priecīgs, ja viņi atbild: «Tak vēdera uzpūšanās, profesor!» Jo tā tiešām ir.
Es pat teiktu – uzpūties vēders ļaudīm ir neparasti bieži. Reizi pa reizei tā gadās katram, un to var gauži vienkārši izmērīt – no rīta mēs visi pamostamies ar plakanu, iekritušu vēderiņu, bet pēc pusdienām un vēl jo vairāk pēc vakariņām, un uz čučēt iešanu reizēm tas jau ir uzpūties kā bumba. Rodas jautājums – kur tā bumba pa nakti paliek? Pareizi, mēs to izpurkšķinām. Bez jokiem – zinātnieki aprēķinājuši, ka pat inteliģenti cilvēki naktī purkšķina vairākus desmitus reižu.
Smakojošā viela sērūdeņradis ar ķīmisko formulu H2S, kas, palaižot balodīti, izdalās no zarnām, patiesībā ir laba un dziedējoša.
Citi lasa
Tā kairina nerviņus kuņģa un zarnu gļotādā un iekustina daudzu citu, dziedējošu, vielu izdalīšanos. Tāpēc purkšķi nebūt nav tikai slikti, nē!
Vienkārši reizēm gāzītes dažādu iemeslu dēļ savairojušās vairāk, un tad sākas diskomforts… Padomā pati – aizej uz Raimonda Paula koncertu vai profesora Danilāna lekciju, un iekšā darbojas rūcējbrigāde. Tas mums ar steigu jāatrisina!
Kad lieta nav tik vienkārša
Uzmanies, ja reizē ar vēdera pūšanos ir arī kāda no šīm pazīmēm:
- sāpes vēderā;
- svara zaudēšana;
- dzelte uz ādas vai acīs;
- asinis fēcēs;
- mazasinība;
- ilgstošs neizprotams klepus.
Tas var liecināt par kuņģa un zarnu iekaisumiem, čūlām, aknu funkcijas traucējumiem, dažkārt arī ļaundabīgiem procesiem.
Kāpēc gāzē par daudz?
Pēc pacientiem redzu, ka pie vēdera uzpūšanās visbiežāk tīk vainot pārtiku un izdomāt visādas ēdiena nepanesības. Jā, tā var būt, bet – ne tikai. Vienkārši zarnas vēderā ir salocītas līkloču līkločiem, un var gadīties, ka gaiss kaut kur tām cauri plūst labi, bet kaut kur tiek sadzīts zarnas līkumiņā… Tas arī ir biežākais vēdera pūšanās cēlonis – aplama zarnu darbošanās jeb tas, ko tagad moderni saukt par funkcionāliem zarnu darbības traucējumiem. Zarniņas muļķojas! Tā pat nav īsti slimība, vienkārši kādam zarniņas darbojas kūtrāk, slinko un neizkustina sastājušās gāzītes, un veidojas to sastrēgumi.
Nelaime tāda, ka funkcionāli zarnu trakta darbības traucējumi ir hroniska vaina, tātad – ilgstoša, un cilvēks bieži jūtas pagalam nomocījies ar šo ligu.
Pie manis arī nāk pacienti, kas saka: «Dakter, man jau divdesmit gadus ir uzpūties vēders…» Bet es pie sevis tad atviegloti nopūšos un līksmoju: «Tātad tas nav nekas traks, jo dzīvs vēl esi!» Šis ir ļoti svarīgs secinājums, bet – ir vēl daži…
- Funkcionāli gremošanas traucējumi, kas rada pastiprinātu gāzīšu veidošanos, nav kādas slimības riska faktors un arī vēža veidošanos neveicina. Teikšu tā – zarnu vēzis var vienlīdz piemesties gan tiem, kam ir funkcionāli gremošanas traucējumi, gan tiem, kam tādu nav.
- Vēdera uzpūšanās ar gadiem pāriet, mazinās. Protams, nevaru pateikt, vai tas notiks rīt vai parīt, bet – pāries. Nav tāda cilvēka, kam purkšķu ēra saglabātos visu dzīvi.
- Zinātnieki nopietnos pētījumos pierādījuši, ka cilvēki, kam ir funkcionāli zarnu darbības traucējumi, tostarp vēdera pūšanās, dzīvo ilgāk nekā tie, kam tādu nav. Lūk, par to Danilānam ir dusmas, jo man zarniņas neampelējas!
- Nelielu vēdera uzpūšanos nav ko daudz ņemt galvā – ja citu sūdzību nav un vēders no rīta tiešām ir plakanāks nekā vakarā.
Ko pārbaudīt?
Ja esi izrevidējusi savus ēšanas paradumus un tik un tā netiec skaidrībā, kāpēc vēders allaž piepūties kā balons, derētu pakonsultēties ar vēdera dakteri – gastroenterologu.
Gados jauniem cilvēkiem es parasti iesaku uztaisīt analīzes – pilnu asinsainu – un veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Ja viss kārtībā un citu sūdzību nav – dzīvo laimīga un nesatraucies!
Savukārt ļaudīm gados šai lietai jāpieiet stingrāk – būtu labi pārbaudīt zarnu veselību ar kolonoskopu, īpaši pēc 60 gadu vecuma.
Ja neko sliktu neatklāj – lieliski! Izdzirdot šo ziņu vien, cilvēkam jau kļūst labāk, un zarniņas mazāk gāzējas. Citreiz vēl izfunktierēju, kādas zālītes pacientam varētu ieteikt, lai purkšķu sāga izbeigtos.
Par ēdieniem
Pie vainas gāzēm vēderā tomēr var būt arī ēdiens…
- Sliktais piens
Jā, daudziem gremošanas sistēma slikti šķeļ pienā esošo cukuru jeb laktozi, jo organismā pietiekami neizstrādājas enzīms laktāze. Cilvēkiem, kam šī enzīma trūkst, iedzerot pienu, tikai dažas tā molekulas spēj uzsūkties asinsritē, bet pārējais cukurs jeb laktoze paliek zarniņās, kur ar to labprāt mielojas baktērijas, un rezultātā tiek ražotas gāzes un sērūdeņradis, kas pirdiena veidā izdalās no organisma ārā. Tā, lūk!
Bet vispār – amerikāņi nesen kādā dubultaklā pētījumā izpētīja, ka ļoti daudzi, kas uzskata, ka nepanes pienu, patiesībā to ir iedomājušies. Kā rīkoties tev? Ja, iedzerot pienu, jūti, ka vēders tiešām pūšas – nu nedzer! Tas tev pašai jākontrolē. Vienīgais, ko gribu uzsvērt, – piena pūtiens nav nekas bīstams. Vienkārši nepatīkami.
- Glutēns
Stāsts ir par glutēna, kas ir miltu produktos, nepanesību jeb celiakiju. Tā ir ģenētiska slimība, kad ir bojāts viens konkrēts gēns, un visbiežāk tas izpaužas jau bērnībā – bērniņš atpaliek attīstībā, krītas svarā, un ir visādas ar vēderu saistītas nebūšanas… Retāk glutēna nepanesību atklāj arī cilvēkiem gados. Labākais šajā stāstā – ievērojot glutēna diētu, cilvēks top pilnīgi vesels un dzīvo tikpat veiksmīgi kā pārējie. Tas nozīmē stingru NĒ maizei un visiem citiem miltu produkti – arī kvasam un alum.
Nesen zinātnieki izpētījuši: ja arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem ievēro bezglutēna diētu, viņiem sūdzības par vēderu pāriet aptuveni mēneša vai pusotra laikā. Tas gan nenozīmē, ka šim cilvēkam ir glutēna nepanesība jeb celiakija. Vienkārši miltu ēdienos ir vēl citas vielas, piemēram, fruktāns, kas var izraisīt līdzīgus simptomus un likt zarniņām pūsties. Man pašam tādi pacienti bijuši, un šī taktika tiešām ir strādājusi!
- Augļi un dārzeņi
Arī te vainīgi cukuri, kurus ne visiem organisms spēj sašķelt. Piemēram, ābolos, arī ogās tā ir fruktoze, kas uzpūš vēderu; pupās un zirņos, arī kāpostos un brokoļos – rafinoze. Ko lai saku! Atkal – ēd ar mēru, neforsē.
- Gāzēti un saldināti dzērieni, alus
Ļoti pūš vēderu! Viss, ko mēs iedzeram ar gāzi, ar burbulīšiem, gaiņājas pa vēderu. Tāpēc rodas purkšķi.
Jaunas zāles
Pats svarīgākais – pēdējo gadu laikā ir radīti divi jauni medikamenti, kas pie pārlieku lielas purkšķināšanas var palīdzēt.
Pirmais… Zarnās izdalās viela linaklotīds, kas pati par sevi sekmē zarnu kustīgumu un mazina aizcietējumu rašanos, gāzu veidošanos un zarnu pastiprinātu jutību. Pateicoties šai vielai, zarniņa ārstē pati sevi. Bet, ja šī viela organismā izdalās mazāk, ir izdomāts medikaments, kas satur linaklotīdu, – Constella. Latvijā to var dabūt Saules aptiekā Rīgā. Vienīgais sarežģījums – medikamenta iedarbības rezultātā vēdera izeja mēdz kļūt pārāk mīksta, ir pat caureja. Taču šo blakusefektu var nomākt, mazinot zāļu devas.
Otrs… Ir jauna antibiotika rifaksimīns – arī Latvijā pieejamas zāles. Tās lieliski noregulē zarnu mikrofloru, ārstē iekaisumu, kas rodas vietās, kur sakrājas gāzītes. Līdzīgi darbojas arī kāds cits recepšu medikaments Spasmomen, kas satur aktīvo vielu otilonija bromīdu.
Dažreiz, palietojot kādu no šiem līdzekļiem vai zāļu kombināciju vienu kursu, gāzēšanās pazūd kā nebijusi, citreiz vajadzīgi divi zāļu lietošanas kursi. Biežāk šādas zāles izrakstu gados vecākiem ļaudīm.
Ikdienā, lai akurāt uz operu nebūtu jāiet ar burkšķošu vēderu, vari palietot simptomātiskus līdzekļus – aktivēto oglīti, kas labi absorbē gāzes, Smecta pulverīšus, kas labi uztur zarnu gļotādas veselību, kā arī slavenās gāzu drapes Espumisan un Antiflat.
Purkšķu vārdnīca
- Flatulence – ja gribi izteikties inteliģenti, vari gāzes vēderā saukt šādi. Būtībā tas nozīmē to pašu – pirdienu.
- Meteorisms – tā nereti raksta vēdera dobuma ultrasonogrāfijas aprakstā, ja redzams, ka zarnās sakrājušās gāzītes.
- Balodītis – tautas valodā purkšķis.