Jaunie vīrieši līdz četrdesmit, četrdesmit pieci bieži vien pie ārsta ierodas ar sūdzībām par velkošām sajūtām oliņās, un tad urologiem jānoskaidro, vai šis traucēklis ir organisks – vai tiešām kaut kas to oliņu nospiež. Jo var jau būt, ka tur izveidojusies spermatocēle (mazs dobumiņš sēklinieka piedēklī, kurš pildīts ar ūdeņainu šķidrumu) vai hidrocēle (pastiprināti uzkrājies šķidrums starp sēklinieka apvalkiem), tāpat jāpārliecinās, vai nav audzējs…
Taču kādreiz nākas secināt, ka velkošas sajūtas ir vienkārši tāpēc, ka šie jaunie vīrieši ir diezgan mazkustīgi.
It īpaši IT speciālisti, kas visu dienu sēž pie datora un tad stāsta, ka sāp oliņas. Ārsts uztaisa analīzes, izmeklē, un beigās viss ir labi, bet viņiem tik un tā ir diskomforts. Loģiski! Ja visu dienu pavada krēslā un neizkustas, tad nekāda labā apasiņošana sēkliniekiem nebūs, tie ir skābekļa badā un kliedz!
Vēl ir vīrieši, kas savu oliņu sāpēšanu skaidro ar seksa trūkumu. Vaino sievu, ka vairs nav tik aktīva un pretimnākoša kā agrāk. Un šis skaidrojums ir ļoti iespējams. Taču pastāv vēl kāda būtiska lieta. Kungiem ap piecdesmit ļoti bieži novēro problēmas ar asinsvadiem. Pirmais, kam viņi pievērš uzmanību, ir sirds vainagartērijas, un tās kardiologi viņiem salabo.
Taču asinsvadu stāvoklis ļoti ietekmē arī sēkliniekus un it sevišķi dzimumlocekli, tā erekciju.
Tāpēc tie vīrieši, kuri smēķē, lieto kardioloģiskos preparātus, mīl labi paēst un ir apaļīgi, brīnās, ka viņiem ir grūti sasniegt erekciju, un jūtas kā eksāmenā caurkritis skolnieks, ka nespēj pamīlēties. Tieši tāpēc! Primārais iemesls ir asinsvados. Dzimumorgāns ir tāds pats orgāns kā sirds, kuram vajadzīga normāla apasiņošana, skābeklis, un to nedrīkst nīcināt ārā ar saviem kaitīgajiem ieradumiem, sevišķi smēķēšanu.
Un, jā, tomēr ir jābūt regulārai dzimumdzīvei. Vienkārši – vīrieša dzimumorgāni tam ir paredzēti.
Veidojas un krājas sēklas šķidrums, un, ja tas ilgstoši netiek lietots, sākas problēmas. Ultrasonogrāfijā, izmeklējot priekšdziedzeri, mēs redzam – jā, ir hronisks prostatīts. Prostatā veidojas kalcināti, sēklas pūslīši ir pildīti, dažreiz arī tur veidojas kalcināti…
Tā ir tipiskā diagnoze, kas ziņo, ka, visticamāk, pacientam nav regulāru seksuālo attiecību. Jā, tā var būt.
Bet – ko darīt, ja šo seksuālo attiecību nav? Vecākie urologi tādās reizēs saviem pacientiem parasti saka tā: «Ja tev sieva nepalīdz, tev pašam sev jāpalīdz.» Pašapmierināšanās nav nekas peļams. Citādi tiešām rodas nedienas ar iekaisumiem, diskomfortu intīmajā zonā, nespecifiskām sāpēm, kuras vīrieši nespēj pat īsti raksturot – kaut kas velk un īd…