Kāpēc es svīstu citādi?!

Svīšanai pašai par sevi nevienu nevajadzētu uztraukt – tas ir dabisks organisma dzesēšanas mehānisms: kad uz ādas virsmas izspiežas sviedru pilītes un iztvaiko, ķermeņa temperatūra pazeminās.

Ar sviedriem izdalās daļa šlakvielu, tātad svīšana ir arī viens no veidiem, kā ķermenis attīrās no liekā. Īpaši to jūt tie, kas spiesti pēkšņi sākt lietot kādus medikamentus: tad mēdz gadīties, ka āda iegūst konkrēto zāļu smaržu, ar kuru piesūcas arī mati un apģērbs. Kad zāles pārstāj dzert, ķermeņa smarža pamazām atgūst ierasto noti.

Svīst visi. Nemanot katru dienu šādi zaudējam puslitru šķidruma neatkarīgi no tā, vai ir ziema vai vasara un kādas ir katra fiziskās aktivitātes.

Citi lasa

Līga Blaua

Dzīvesstāsts

Gada labākā aktrise Māra Mennika: Esmu bijusi starp dzīvību un nāvi

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Kad sviedri izdalās vairāk par puslitru, tad jau sākam to just un ievērot. Visbiežāk tas notiek karstā laikā vai karstā telpā, piemēram, saunā: tu var sēdēt pilnīgi mierīgi, ne pirkstu nepakustinot, bet sviedri tik un tā izspiežas un sāk tecēt tērcītēm.

Otra visiem zināma situācija, kad svīstam stiprāk, ir fiziskas piepūles laikā: kad sportojam vai strādājam. Tad muskuļi rada tik daudz siltuma, ka jāiedarbina dzesēšanas sistēma, lai nepārkarstu.

Vairāk sviedru izdalās arī, kad uztraucamies. Tad noteiktas ķermeņa daļas var svīst vairāk: seja, kakls, paduses, plaukstas, pēdas.

Emocionāli nestabilākiem cilvēkiem svīšana līdz ar to mēdz sagādāt lielākas problēmas, tomēr kopumā varam justies pateicīgi, ka esam iekārtoti tieši tā, nevis kā dzīvnieki, kuriem sviedru dziedzeru nav, un tāpēc jādzesējas, izkarot mēli un elsojot.

Tiktāl par dabisku un ikdienišķu, varētu pat teikt, veselīgu svīšanu… Bet kādi var būt iemesli, ja sāku svīst stiprāk vai ja izteikti mainās sviedru smarža?

Tu smaržo pēc tā, ko apēd!

Vispirms der zināt, ka sviedru smaržu ietekmē arī uzturs: ja ēdam ēdienus ar stipru garšu (sīpolus, ķiplokus, vircotas maltītes), arī sviedru smaka kļūst sīvāka. Kāpēc tā? Sviedri veidojas no asins šķidrās daļas – plazmas. Notiek filtrācija: lielākā daļa šķidruma tiek izvadīta caur nierēm, atlikums – caur ādu. Ja plazmā ir aromātiskas vielas, kas šķīst ūdenī, tās izsvīst uz āru un kļūst saožamas.  

Dažos avotos minēts, ka sviedri stiprāk ož tiem, kas ēd par daudz dzīvnieku proteīnu – tātad gaļu. Citi ēdieni, kas ietekmē sviedru smaržu, ir kāposti, siers, kafija, šokolāde un citroni.

Arī alkohols, turklāt tā dzeršana pati par sevi pastiprina svīšanu.

Latvijā daudziem ir liela mīlestība pret alu, ko dažs jaudā izdzert pa diviem trim litriem vakara gaitā.

Sviedru smarža atkarīga ne vien no ēdiena un medikamentiem, bet arī no vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Piemēram, ļoti spēcīgi gan urīna, gan sviedru smaržu izmaina B grupas vitamīni.

Svīsti stiprāk? Pārbaudi veselību!

Pastiprinātai svīšanai var būt arī daudz nopietnu iemeslu, kurus nevajadzētu atstāt bez ievērības.

• Viens no šādiem cēloņiem ir nervu sistēmas pārslodze, kas piemeklē daudzus, kuriem stress ir nevis kas ārkārtējs, bet ikdiena. Tad pastiprināti svīst seja, plaukstas, pēdas un paduses. Ko darīt? Jāatrod pastāvīgā stresa cēlonis. Kādam tās var būt nemitīgas problēmas mājās, citam – slikts priekšnieks, vēl kādam kas cits. Ja iespējams, problēmas jārisina, ja ne, jāmaina attieksme pret notiekošo vai jālieto nomierinoši līdzekļi.

Nervu sistēmu līdzsvarot un nostiprināt palīdz arī regulāras fiziskās aktivitātes: tās pastiprina parasimpātiskās nervu sistēmas darbību, turpretī sēdēšana un tvaika uzkrāšana stimulē simpātisko nervu sistēmu. Tātad tiem, kam ir nemitīga garīga slodze, tā jāizlīdzina, fiziski pastrādājot vai sportojot.

• Uzmanība jāpievērš arī tam, ja svīšana pastiprinās nesaistīti ar slodzi, piemēram, jau no rīta pamosties pavisam nosvīdusi slapja, un tas nav tāpēc, ka bijis smags sapnis vai sega par biezu. Ja tas atkārtojas vairākas dienas pēc kārtas, nedēļām vai pat mēnešiem, jāsaprot, ka tā ir slimības pazīme.
• Šādi simptomi var būt dažādām infekcijām, piemēram, gripai vai saaukstēšanās slimībām. Tad saslimšana ir akūta un to nevar nepamanīt. Nepārprotami tad ir ne tikai svīšana, bet arī paaugstināta temperatūra un citas pazīmes. Tad parasti lietojam zāles temperatūras un citu simptomu mazināšanai, dzeram zāļu tējas, un, kad pēc dažām dienām atveseļojamies, arī pastiprinātā svīšana pāriet.
• Ja slimība atņēmusi daudz spēku, pēc tam organisms ir novājināts – notikusi tā dēvētā astenizācija. It kā nekas vairs nesāp, temperatūras un citu slimības simptomu nav, taču vēl nav labas pašsajūtas – jūties švaki, ātri nogursti. No rīta pamostoties, vari just sirdsklauves, reibst galva, viscaur nosvīsti.

Jo smagāka bijusi slimība, jo ilgāk turpinās astenizācija, taču, kad tā galā un organisms nostiprinājies, pāriet arī nepatīkamās izjūtas, ieskaitot stipro svīšanu.

• Izteiktāk svīst arī plaušu slimību pacienti. Iespējams, vainojama tuberkuloze, kas diemžēl joprojām pasaulē pastāv neatkarīgi no citu, modernāku slimību izplatīšanās.

Tuberkuloze apdraud ikvienu neatkarīgi no sociālā stāvokļa – ja ejam cilvēkos, risks inficēties pastāv. Tiesa, šai slimībai raksturīgas arī citas pazīmes, vispirms – klepus. Otra tipiska tuberkulozes pazīme – pakāpenisks ķermeņa masas zudums. Ja ir šāds komplekts, tas nav normāli, kaut gan, iespējams, esi priecīga, ka kilogrami krītas. Ja pusgada laikā zaudē apmēram desmito daļu no savas ķermeņa masas, turklāt vēl bez piepūles iesvīsti, izstāsti to savam ģimenes ārstam – lai nosūta uz plaušu rentgenu.

• Stiprāku svīšanu vēl veicina lieka ķermeņa masa. Tā ir papildu slodze organismam, jo līdzi jānēsā lieka bagāža. Iedomājies – ja virssvars ir divdesmit kilogrami, iznāk, ka diendienā jāstaipa līdzi kārtīgs čemodāns vai mugursoma, kuru nolikt malā nav iespējams. Tas jāņem līdzi pat gultā!
• Nākamais varbūtējais cēlonis – sirds veselības problēmas. Ja kādas kaites dēļ tavs motoriņš ir pārpūlējies un slodzi lāgā vairs nespēj turēt, svīšana notiek stiprāk. Tad parasti pat pēc nelielas piepūles ir arī elpas trūkums un tūkst kājas, bet karstā laikā iet pavisam grūti.

Traucēta vairogdziedzera funkcija jeb hipertireoze, kad pastiprinās vielmaiņas aktivitāte, ir vēl viens intensīvākas svīšanas iespējamais iemesls. Paaugstinās ķermeņa temperatūra, svīst plaukstas, sarūk ķermeņa masa, cilvēks pamazām izdilst. Ir arī izteiktas sirdsklauves miera stāvoklī, bet asins analīze uzrāda paaugstinātu vairogdziedzera izdalītā hormona daudzumu.

Daudzas no iepriekš uzskaitītajām slimībām nesākas pēkšņi, bet gan attīstās pamazām. Iespējams, esi paspējusi pierast pie to izpausmēm un nepievērs tām uzmanību. Tāpēc, lūdzu, ieklausies, ja mamma vai draudzene, vai kāda paziņa izsaka par tevi kādu piezīmi – par svara zudumu vai pieaugumu, par sagurušu izskatu, par svīšanu… Ieklausies, un tad galvā parēķini, kad pēdējo reizi biji pie ārsta un kad tev veiktas kādas analīzes. Varbūt atkal laiks pārbaudīties?

• Ļoti izplatīta slimība ir cukura diabēts. Kādu laiku pirms to konstatē, daudziem novēro pastiprinātu svīšanu, taču arī medikamenti, kas strauji mazina cukura līmeni asinīs, var izraisīt intensīvāku sviedru izdalīšanos – līdz ar sliktu dūšu un pat samaņas zudumu. Tad gan svīšana notiek strauji, bet pacienti, kuriem tā notiek, jau zina, kas šajā akūtajā stāvoklī jādara – jāatpūšas un jāapēd kaut kas salds.
• Arī par ļaundabīgu audzēju var vēstīt stiprāka svīšana. Cilvēks pat nenojauš, ka viņam ir onkoloģiska kaite, taču slikta pašsajūta, drusku paaugstināta temperatūra, svara zudums un ēstgribas traucējumi kopā ar svīšanu miera stāvoklī un pat miegā ir tāds simptomu komplekts, kas jāuztver nopietni. Ja nepatīkamās izjūtas turpinās dienām un nedēļām ilgi, jāmeklē ārsta padoms.

Kaut gan modernās medicīnas iespējas ir milzīgas, gadās arī tādas situācijas, kad cilvēkam izdalās lielāks sviedru daudzums, bet iemesli nav izprotami. Izmeklē krustu šķērsu, bet neko neatrod! Tātad darbojas kaut kādi mehānismi, kas mums vēl nav zināmi. Tomēr šādi gadījumi ir samērā reti.

Varbūt menopauze?

Tā kā menopauze nav slimība, bet normāls posms ikvienas sievietes dzīvē, to no kaitēm nodalām. Taču arī tad iespējama stiprāka svīšana, ko izraisa endokrīnās sistēmas pārstrukturēšanās: olnīcas vairs neražo sievišķos hormonus, un ķermenis uz to reaģē ar karstuma viļņiem un sviedriem.

Jāpiebilst, ka šādas izpausmes pārejas periodā neizjūt visas sievietes, bet tās, kuras tomēr piedzīvo, visus simptomus neizjūt vienādi stipri.

Kad menopauze beigusies, nepatīkamās izjūtas ar laiku mazinās vai pāriet pavisam.

Kā veidojas sviedri

• Sviedru izdali nodrošina divu veidu dziedzeri: ekrīnie un apokrīnie.
• Ekrīnie dziedzeri ir vairākumā – tie lielā daudzumā atrodas uz visas ādas, arī uz pēdām, plaukstām, uz pieres, vaigiem un padusēs. Ekrīnie dziedzeri izdala dzidrus sviedrus bez smaržas, kuru sastāvu veido ūdens un sāls. Tas ir galvenais ķermeņa dzesēšanas šķidrums.
• Apokrīnie dziedzeri atrodas padusēs, zem krūtīm, kā arī nabas un dzimumorgānu apvidū. To izdalītie sviedri satur dažādas vielas – proteīnus, nolobījušās ādas šūnas, taukskābes. Saskarē ar skābekli un baktērijām šis kokteilis reaģē, un šādi katrs cilvēks iegūst savu unikālo ķermeņa smaržu. Tikai vēlāk, turpinot svīst un nespējot (vai negribot) uzreiz mazgāties, mūsu sviedri iegūst tiem raksturīgo nepatīkamo smaku. Jo ilgāk nemazgājas, jo stiprāk ož.
• Svīšanas procesu kontrolē simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma.

Sviedri – varbūt informācijas veids?

Ļoti iespējams, ka evolūcijas gaitā esam zaudējuši sviedru kā saziņas veida funkciju: kad cilvēks bija primitīvāks dzīvnieks ar labāk attīstītu ožu, sviedri palīdzēja sajust, kur atrodas kāds cits cilvēks – potenciāls pretinieks vai varbūt partneris.

Var gadīties, ka pēc sviedru smakas varēja izdarīt vēl kādus secinājumus – par otra apmēriem un spēku, kā arī par dzimumu.

Tagad galvenā informācija, ko atnes sviedru smaka, vispirms ir nepārprotama vēsts, ka te kādam vajadzētu ieiet dušā.

Dzert, dzert un vēlreiz dzert!

Svīstot pastiprināti, tu zaudē ne vien ķermeņa šķidrumu, bet arī sāļus. Tāpēc gan karstā laikā, gan tad, ja slimo, ieteicams dzert vairāk. Aplami iedomāties, ka tad, ja stipri svīst, šķidruma patēriņš jāsamazina: zaudētais šķidrums noteikti ir jākompensē, pretējā gadījumā sekas var būt ļoti nopietnas.

Ko pasākt, ja stipri svīsti un sviedri ož?

1. Ievēro elementāro personīgo higiēnu – regulāri mazgājies, bet karstā laikā noskalo ķermeni biežāk. Ja drēbes piesvīdušas, pārvelc sausas.
2. Pārliecinies, vai slikto smaržu neizraisa pavalkāts apģērbs. Reizēm tas var būt iemesls, lai atvadītos no kādas iemīļotas blūzītes vai sporta krekla, bet iespējams, ka to glābs kāds antibakteriāls mazgāšanas līdzeklis.
3. Lieto antiperspirantus – līdzekļus, kas pārklāj padušu ādu, kavējot sviedru izdalīšanos. Tā kā šie līdzekļi var izraisīt sviedru dziedzeru iekaisumu, tos tomēr neiesaka lietot ikdienā.
4. Ieteicams izskūt vai epilēt paduses: matiņi aiztur mitrumu, āda tiek macerēta, bet šādā vidē labi jūtas baktērijas.
5. Ja svīsti ļoti stipri, bet citādi esi vesela kā rutks, konsultējies ar dermatologu par svīšanu mazinošu procedūru – botulīna toksīna injekcijām padusēs.
6. Ja mainās sviedru smarža, apdomā, kas bijis tavā šķīvī.
7. Ja svīšana ir komplektā ar citiem aizdomīgiem simptomiem (svara zudumu, nespēku u. c.), noteikti pārbaudi veselību!