Šādas situācijas farmaceitiem nav retums. Piemēram, cilvēks bijis uz konsultāciju pie speciālista, kurš viņam izrakstījis medikamentus. Cilvēks tos ir nopircis un tad aiziet pie sava ģimenes ārsta. Var gadīties, ka ārstēšana jāmaina. Tad pacients jau iegādātos medikamentus vēlas aptiekā atdot atpakaļ. Vai arī – cilvēks nopircis ārsta izrakstītas zāles, kuras iepriekš nav lietojis. Sākot tās lietot, parādās kādas nevēlamas blakusparādības. Tad ārsts izraksta citas zāles, bet iepriekš nopirktos neatvērtos zāļu iepakojumus pacients atnes atpakaļ uz aptieku.
Ir gadījumi, kad viņš pat nevēlas pretī saņemt naudu – tikai atdot zāles, lai aptiekā tās iedotu kādam citam, kuram tās ir ļoti nepieciešamas, toties ar naudiņu tā pašvakāk…
Cilvēku vēlmes ir saprotamas, taču farmaceitiem ir precīzi jāievēro aptiekas darba noteikumi. Mūsu valstī pastāv stingri reglamentēti medikamentu glabāšanas nosacījumi. Medikamentus drīkst turēt tikai noteiktā gaisa temperatūrā. Aptiekā tos ievēro, bet kā notiek citur? Mēs taču nezinām, kur cilvēks to nedēļu vai pat ilgāku laiku šīs zāles turējis – varbūt uz palodzes saulītē vai ziemā silti sakurinātā telpā, lai gan tās jāglabā tumšā vietā, vēsumā…
Nav un nevar būt nekādu garantiju, ka aptiekas apmeklētāja atnestajā zāļu iepakojumā ir tādas pašas kvalitātes zāļu sastāvs, kāds sākotnēji tur bija.
Līdz ar to reiz pārdotās zāles aptiekā atpakaļ nepieņem un arī nemaina. Vienīgais, ko var ieteikt, lai izvairītos no šādām situācijām, – sākot lietot kādas konkrētas zāles pirmo reizi, ja var, vispirms iegādāties pēc iespējas mazāku iepakojumu.