Parasti, runājot par sportu, it kā zinām, ka jāseko proteīna un ogļhidrātu uzņemšanai, lai ātri iegūtu enerģiju un efektīvi veidotu muskuļu masu. Bet no proteīniem un ogļhidrātiem būs maza jēga, ja trūks visu citu mazo uzturvielu – vitamīnu, mikroelementu, makroelementu. Lai notiktu bioķīmiskās reakcijas, kas ogļhidrātus pārvērš enerģijā vai olbaltumvielas muskuļu masas pieaugumā, kā katalizatori visur piedalās mikrouzturvielas, bet jo īpaši – visa B vitamīnu grupa, cinks, selēns, C vitamīns.
Vitamīns D un C, Omega 3
Ja magnijs ir būtiskākais no mikroelementiem, tad D un C vitamīns ir otri divi karaļi, jo ikviena šūna satur D vitamīna receptoru un D vitamīna patēriņš organismā ir milzīgs, īpaši sportotājam. Savukārt cilvēks ir viens no četriem zīdītājiem, kurš pats C vitamīnu nespēj saražot, tāpēc tas noteikti jāuzņem papildus. Biežākas saaukstēšanās un slimošanas sākas tad, ja trūkst vitamīna C un cinka. Vitamīns C nepieciešams ne tikai imunitātei, bet arī kaulu veselībai, kolagēna sintēzei un daudzām sportistam svarīgām bioķīmiskām reakcijām.
Vitamīns D mūsu platuma grādos dzīvojošajiem trūkst visvairāk.
Noteikt tā līmeni var, veicot asinsanalīzes. Sportotājam D vitamīnam noteikti jābūt vismaz normas vidējās vai augšējās iedaļās. Ja tas trūkst, jāuzņem papildus – deficīta gadījumā tās var būt pat 4000 vienības dienā. C vitamīns organismā neuzkrājas un tā līmeni asinīs noteikt praktiski nav iespējams, tāpēc konkrētajā dienā serumā būs tieši tik, cik esi uzņēmis. Ieteicamā dienas deva paaugstinātai fiziskai slodzei ir gadu skaits reiz 10.
Omega 3 sportistiem nepieciešama šūnu membrānu, tostarp arī muskuļšūnu, stiprināšanai. Pētījumi apstiprinājuši, ka tiem sportistiem, kuri laikus lietojuši pietiekamas omega 3 devas, muskuļu šūnas ir izturīgākas. Bet atkal – lai saņemtu to, ko no Omega gaidām – svarīgi, lai reakciju nodrošināšanā klāt būtu vitamīni C, B3, B6, kā arī magnijs un cinks. Ja trūks kāds no šiem elementiem, arī omegas lietošanai nebūs liela nozīme.
Raksta turpinājums: