Rīga +9°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Lūk, pieci svarīgi jautājumi, ko būtu vērts zināt.
-
Kas īsti ir aklā zarna?
Aklā zarna ir resnās zarnas pats, pats sākuma posms, parasti līdz 7–7,5 centimetrus garš, un tas visbiežāk atrodas vēdera labajā pusē.
Savukārt aklās zarnas piedēklis jeb apendikss atgādina tārpu – viens gals tam sākas no aklās zarnas, bet otrs beidzas ar strupceļu, tā teikt, akli.
Pieaugušajiem tārpveida piedēklis var būt 5–20 centimetrus garš – tas atkarīgs no apendiksa īpašnieka vecuma, auguma aprisēm, zarnu attīstības un iekaisuma slimībām, no iekšējo tauku daudzuma.
-
Ko labu dara apendikss?
Aklās zarnas piedēkli mēdz dēvēt arī par vēdera mandeli, jo tajā sakopoti limfātiskie audi, kas gādā par imunitāti. Tāpat apendikss piedalās gremošanas procesos, un tajā atrodas daudz šūnu, kas ražo tā saukto laimes hormonu serotonīnu.
Protams, cilvēka organismā nav nekā lieka, tāpēc rodas jautājums – vai varam bez tārpveida piedēkļa dzīvot, nepasliktinoties pašsajūtai?
Limfoīdo audu folikuli tajā savu maksimālo skaitu sasniedz un ir visaktīvākie līdz divdesmit gadu vecumam, tad arī ir vislielākā iespēja saslimt ar apendicītu. Bet jau trīsdesmit gadu vecumā šo audu ir par pusi mazāk un tie ir nokalpojuši, tāpēc vēdera mandeles nozīmīgums un funkcija mazinās. Savukārt pēc sešdesmit gadu vecuma limfoīdos audus nomaina saistaudi, kuri pilnībā vai daļēji aizpilda tārpveida piedēkli.
-
Kāpēc iekaist?
Kad caurulītei līdzīgais tārpveida piedēklis tiek nosprostots, tajā tāpat turpinās sekrēcija, un tas rada sieniņas iestiepumu. Pasliktinās mikrocirkulācija, sāk darboties zarnu baktērijas, un – rodas iekaisums. Lielāks risks saslimt ir tad, ja ar uzturu uzņem maz šķiedrvielu un šķidruma.
-
Ir vai nav apendicīts?!
Galvenās iekaisuma pazīmes ir sāpes vēderā, kas tipiski sākas zem krūšu kaula vai visā vēderā un pēc laika lokalizējas labajā pusē zem nabas līmeņa. Arī slikta dūša un vemšana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, pūšas vēders un ir šķidra vēdera izeja.
Parasti sāpes ir pastāvīgas. Guļot uz kreisajiem sāniem vai pievelkot labo kāju pie vēdera, tās var pastiprināties, jo mainās piedēklim atvēlētās telpas lielums un līdz ar to apkārtējo audu kairinājums.
Parasti visērtākā ir poza, kurā neiestiepjas vēdera priekšējās un sānu sienas muskuļi.
Svarīgi! Līdzīgi apendicītam izpaužas daudzas slimības un stāvokļi, piemēram, akūts olvadu un olnīcu iekaisums, olnīcas cistas plīsums vai sagriešanās, ārpusdzemdes grūtniecība, nierakmeņu kolikas, žultspūšļa iekaisums, zarnu necaurejamība, saaugumi.
Ja esi jau cienījamos gados, ņem vērā, ka sāpes var būt mazāk izteiktas, bez konkrētas lokalizācijas, bet var strauji attīstīties vispārējas intoksikācijas jeb saindēšanās simptomi: slikta dūša, vemšana, paaugstinās temperatūra…
-
Vai vienmēr jāoperē?
Nekomplicētu virspusēju vai sekundāru apendicītu ārstē ar zālēm. Nekomplicēta virspusēja apendicīta gadījumā piedēklis ir apsārtis un tūskains, tomēr tas nav pilnībā slēgts un darbojas.
Savukārt sekundārs apendicīts nozīmē, ka sākotnēji iekaisums bijis citur, piemēram, mazajā iegurnī, taču piedēklis uz to reaģē ar tūsku un apsārtumu.
Tad izmanto antibakteriālu un simptomātisku terapiju, atkārtoti veic izmeklējumus, regulāri novērtē sāpju mainību. Slimnīcā nāksies gulēt ilgāk nekā pēc laparoskopiskas piedēkļa izgriešanas, kad var doties mājās jau aiznākamajā dienā.
Rēķinies, ka pēc laparoskopiskas operācijas aptuveni desmit dienas būs jāpārsien brūces.
Pirmajās divās nedēļās jāievēro saudzējoša diēta un mēnesi jāatturas no lielas fiziskas slodzes, daudz jāstaigā, pastiprināti jādzer negāzēts šķidrums un jāseko līdzi, lai normāli iziet vēders.
Ko darīt mājās?
- Lai mazinātu sāpes, atgulies uz labā sāna un pievelc kāju pie vēdera. Taču, vai tas palīdzēs, atkarīgs no piedēkļa novietojuma.
- Tu drīksti iedzert nošpu, jo, atslābinot gludo muskulatūru, iestiepuma sāpes mazliet pierims, un tad vari mēģināt saprast, vai tā ir parasta vēdera sagriešanās vai tomēr kas nopietnāks.
- Par sāpēm vēderā vienmēr konsultējies ar ārstu, nevilcinoties ilgāk par četrām stundām. Ja uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu nevari nokļūt pats, sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ko nedarīt mājās?
- Kamēr nav noskaidrots vēdera sāpju iemesls, nelieto pretsāpju medikamentus, caurejas līdzekļus, aktivēto ogli, zāļu tējas un no iepriekšējām slimošanas reizēm saglabājušās antibiotikas – tās var nebūt piemērotas šim gadījumam.
- Neēd un nedzer! Parasti arī apetītes nebūs.
- Nesildi vēderu – siltums var iekaisumu saasināt.
Vienkāršs tests!
Ja, uzspiežot uz vēdera, ir jutīgums, bet, strauji atlaižot, rodas stipras sāpes, tā ir gandrīz droša pazīme, ka būs nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
