Ja pamana, ka piesūksies ērce, sevi vajadzētu vērot apmēram mēnesi. Ja ērču aktivitātes laikā pēkšņi parādās neskaidra temperatūra, infektologi nozīmē aktīvās fāzes IgM antivielu asins analīzi (ērču encefalīta imūnglobulīns M), lai noskaidrotu, vai pie vainas nav ērce.
Vieglākais ērču encefalīta variants ir drudzis – paaugstināta temperatūra un galvassāpes.
Ja pievienojusies arī caureja un klepus, tad gan uzreiz jau skaidrs, ka pie vainas nav ērce.
Smagajām ērču encefalīta formām raksturīga divviļņu gaita. Sākumā ir neliela temperatūra, sliktāka pašsajūta, kas pēc dažām dienām pāriet pati no sevis, un rodas maldīga pārliecība, ka nu viss ir labi. Pāris dienu, varbūt pat nedēļu jūties vesels, bet tad kaite atgriežas ar jaunu sparu.
Ja iekaist galvas smadzeņu apvalki un attīstās meningīts,
ir pamatīgas galvassāpes, pievienojas spranda stīvums, nepatika pret gaismu un skaņām, izteikts vājums.
Ja līdz ar šiem simptomiem parādās arī apziņas traucējumi, roku un kāju trīcēšana, jādomā par meningoencefalītu, kad iekaisums skāris ne tikai smadzeņu apvalkus, bet arī galvas smadzenes.
Daļai pacientu redzam meningoencefalomielītu – līdztekus iepriekš nosauktajiem simptomiem attīstās parēze (izteikts muskuļu vājums) vai pat paralīze, kas parasti skar rokas, plecus, kājas, bet smagākos gadījumos – elpošanas muskulatūru.
Rodas mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, piemēram, grūtības pačurāt.
Ja parādās arī tirpšana un jušanas traucējumi rokās un kājās, tas liecina jau par muguras smadzeņu saknīšu bojājumiem – meningoradikulītu.
Labā ziņa ir tā, ka ar simptomu ārstēšanas un rehabilitācijas palīdzību iespējams atgūties, taču tas prasa laiku un ieguldījumus. Tomēr gana daudziem, gandrīz pusei, turpmāk jāsadzīvo ar sekām, piemēram, kognitīvo spēju, dzirdes vai runas traucējumiem.