Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
2
-
1
-
1
-
0
-
– Lai izstāstītu, kāpēc rodas sāpes sprandā, galvassāpes un pirkstu tirpšana, būtu jāzina, kā uzbūvēts mūsu mugurkauls. Tas sastāv no piecām daļām – kakla daļas, krūšu daļas (12 skriemeļi), jostas daļas (5 skriemeļi), krustu daļas (5 saauguši skriemeļi) un astes kaula daļas, kas sastāv no 4 rudimentāriem jeb neattīstītiem skriemeļiem.
Mugurkaula kakla daļa jeb tā saucamais sprands sastāv no septiņiem kakla skriemeļiem. Mugurkaulā ir divi īpatnēji skriemeļi, kuri gan pēc skata, gan pēc funkcijām atšķiras no pārējiem.
Pirmo kakla skriemeli dēvē par Atlantu (šāds nosaukums radies, pateicoties mitoloģiskam varonim Atlantam, kas uz saviem pleciem turēja debesis). Pirmais kakla skriemelis patiešām uz saviem pleciem tur mūsu ķermeņa debesis – tas cieši pieguļ pakauša daļai un balsta visu galvaskausu. Pēc izskata skriemelis atgādina lielu gredzenu ar divām sānu atverēm. Tas sastāv no priekšējā loka un mugurējā loka, bet vietā, kur šie loki satiekas, atrodas tā dēvētā laterālā masa. No šīs masas uz sāniem tiek izvirzīti šķērsizaugumi, bet uz augšu un uz apakšu – attiecīgi augšējais un apakšējais locītavas izaugums.
Otrs īpatnējais ir tā dēvētais Axis jeb ass skriemelis. Šim skriemelim ir īpatnēja struktūra – tāds kā zobs, ap kuru kā ap asi griežas pirmais kakla skriemelis. Pateicoties šo skriemeļu sadarbībai, galvu varam pagriezt pa labi un pa kreisi, veidot tā dēvētās rotācijas kustības.
Pārējās kustības nodrošina apakšējie skriemeļi. Ja pārējie kakla skriemeļi atrodas mazliet izliektā līnijā, septītais kakla skriemelis, kuru dēvē par vertebra prominens, kakla daļā ir it kā izspiedies uz āru un brīvi sataustāms. Nereti pacienti vaicā, vai kaut kas nav kārtībā ar sprandu, ja reiz skriemelis izvirzīts uz āru. Uztraukumam nav pamata – tā ir anatomiska īpatnība.
Jāpiebilst, ka caur kakla skriemeļiem stiepjas vertebrālā artērija, kas apasiņo mugurkaula smadzenes.
Ja radušās problēmas spranda daļā, iespējams, tiek kairināta vai sašaurināta jau pieminētā artērija, radot reiboņus un galvassāpes.
Tāpat mugurkaula kakla daļas skriemeļi ir savienoti ar diskiem, tos dēvē par starpskriemeļu diskiem. Ja disks izspiežas, var tikt kairinātas mugurkaula kakla daļas nervu saknītes, kas var radīt tirpšanu vienā, divos vai trīs pirkstos. Ja tirpst visa roka, visticamāk, tirpšana nav saistīta ar kakla daļas problēmām.
– Bet kāpēc šis starpskriemeļu disks var izspiesties?
– Iemesls ir tā dēvētās deģeneratīvās izmaiņas – deformējošā spondiloze, spondiloartroze. Diemžēl jāteic, ka ar šo problēmu dzīves laikā saskaras lielākā daļa cilvēku. Pieņemts uzskatīt, ka iepriekšminētās problēmas rodas saistībā ar vecumu, ar iedzimtību.
Uzskatu, ka izmaiņas mugurkaula kakla daļā ir nošķiramas. Daļai cilvēku izmaiņas ir tikai sākuma stadijā, un ir cilvēki, kam jau ir nopietnas veselības problēmas.
Ja kakls vienkārši ir savilkts un pēc nelielas atpūtas, vingrošanas nepatīkamās izjūtas pāriet, izmaiņas ir sākuma stadijā. Bet, ja sāpes ilgst trīs četras dienas, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta.
Vajadzētu sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta, neirologa vai vertebrologa jeb mugurkaula speciālista. Ja sāpes ir ilgstošas, ir ierobežotas kustības, varbūt pat tirpšana, pēc palīdzības pie speciālista jāvēršas obligāti. Vispirms būtu jāveic rentgens, tad magnētiskā rezonanse un, ja nepieciešams, datortomogrāfija. Turklāt rentgena uzņēmumam jābūt veiktam divās projekcijās – gan no priekšpuses, gan aizmugures, gan arī no sāniem.
Sānu uzņēmumam jābūt funkcionālam – tas nozīmē: atliecot galvu uz aizmuguri, kā arī noliecot to uz priekšu. Šādi iespējams noskaidrot, kurā līmenī skriemelis nekustas, kustas par daudz vai par maz un sāk veidoties izmaiņas.
Nekādā gadījumā nedrīkst sāpošo vietu sildīt vai, nedod Dievs, prasīt tuviniekiem, lai kāds pastiepj, parauj aiz galvas un ieregulē kaklu vietā.
Tāpat, ja ir sāpes, nevajadzētu taisnā ceļā doties pie manuālā terapeita – to var tikai ar ārsta atļauju, kad veikti izmeklējumi. Ja pie speciālista dodaties pirmoreiz, noteikti manuālajam terapeitam pavaicājiet sertifikātu. Ja tāda nav, labāk meklējiet citu speciālistu – pretējā gadījumā spranda problēmas var kļūt vēl nopietnākas.
Kā jau minēju, visbiežākā diagnoze ir spondiloze (deformējošas pārmaiņas skriemeļos), tāpat arī tā dēvētā cervikalgija jeb sāpes mugurkaula kakla daļā.
– Vai vienas sāpes atšķiras no citām?
– Ja reibst galva, ierobežotas galvas kustības vai, tās veicot, rodas sāpes, tās ir muskuļu sāpes. Savukārt kustību ierobežojumi – nespēja pagriezt galvu vairāk par 45 grādiem, liecina par to, ka ir ierobežota kustība starp locītavām, ka ir problēma ar starpskriemeļu locītavām. Savukārt, ja, pagriežot galvu uz sāniem, sākas reiboņi, iespējams, problēma saistīta ar mugurkaula kakla daļas jeb vertebrālo artēriju, ko medicīnā dēvē par vertebrālo sindromu.
Ja parādās kāds no simptomiem – galvassāpes, kakla sāpes, grozot galvu, tirpoņa pirkstos, kas paasinās pie kustībām –, tas nozīmē, ka problēma ir nopietna un jāmeklē tās cēlonis.
– Bet kas īsti ir spondiloze?
– Izmaiņas starp skriemeļiem un mugurkaula diskos, ko varam redzēt arī rentgena uzņēmumā. Piemēram, diski var nosēsties, samazinās to augstums un diska saturs – želejveidīga skrimšļa daļa – var spiesties laukā un kairināt no muguras smadzenēm izejošo nervu vai artēriju. Organisms gan veidots tā, lai pats sevi aizsargātu. Tāpēc vietās, kur veidojas pārslodze, rodas tādi kā izaugumi, ko tautā bieži dēvē par radziņiem. Radziņi var kairināt gan artēriju, gan nervu.
Siltajā laikā es kā cilvēks, kas ikdienā nodarbojas ar neatliekamo ķirurģiju, gribu brīdināt cilvēkus – nu neleciet pirmajā ūdenstilpē ar galvu pa priekšu! Katru gadu vairāki cilvēki šādu lēcienu dēļ kļūst par invalīdiem. Mugurkaula kakla daļa ir ļoti jutīga, ļoti viegli ievainojama. Ņemot vērā, ka tieši kakla daļā atrodas nervi, kas atbild par kustībām, jušanu, traumas tiešām var būt ļoti nopietnas.
Tāpat gribu brīdināt cilvēkus, kas nodarbojas ar jogu, – ja radušās sāpes kaklā, pirkstu tirpšana, galvassāpes, tomēr nebūtu vēlams stāvēt uz galvas.
– Ja dienas lielāko daļu pavadu pie rakstāmgalda, strādājot ar datoru, spranda sāpes ir loģisks iznākums?
– Tā gan mēdz uzskatīt, tomēr mans viedoklis atkal ir atšķirīgs. Jā, ilgstošs darbs pie datora un citas piespiedu pozas ietekmē mugurkaula veselību. Tomēr, ja runājam par veselu cilvēku, piespiedu poza ir tikai provocējošs faktors, bet ne iemesls, kas izraisa muguras problēmas.
Redziet, muskuļiem ir dažādi funkcionāli stāvokļi. Normāli muskuļa darbība ir koncentriska – muskuļa saraušanās notiek muskuļa vidusdaļā. Bet, ja muskulis kļūst vājš, tā saraušanās notiek ekscentriski, tātad slodze koncentrēta nevis muskuļa vidusdaļā, bet tā malās. Līdz ar to muskulis pagarinās, muskuļa šķērsizmērs mazinās, un rodas disbalanss. Proti, viena kakla puse ir savilkta, tātad pārslogota, bet otra – nepietiekami nodarbināta.
Redzot cilvēka gaitu, varam noteikt, vai muskuļu stāvoklis ir normāls vai nav.
Ja galva it kā izvirzīta, slīd uz priekšu, tas nozīmē, ka vāji ir tieši muguras muskuļi. Ja galva pastāvīgi mazliet pieliekta uz vienu pusi, tas nozīmē, ka cilvēkam ir funkcionāls vājums. Turklāt viņš pats var nejust nekādas sāpes!
Ja ir muskuļu līdzsvara traucējumi, jebkura pārslodze attiecīgajā vietā – kā jūsu pieminētā sēdēšana pie datora – attiecīgo problēmu, kas cilvēkam jau ir, tikai saasina. Ja ir muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi muskuļos, slodze uzreiz dodas dziļākās struktūrās un sprandā sāk veidoties deģeneratīvas izmaiņas. Vienam šīs izmaiņas notiek lēnāk, citam – ātrāk.
– Jūsuprāt, arī uzturs nosaka to, cik vesels būs mūsu mugurkauls.
– Kā liecina pētījumi, ja sāk rasties deģeneratīvas izmaiņas, attīrīšanās nolūkā būtu vēlams aptuveni mēnesi atturēties no piena un gaļas produktiem. Šajā laikā organisms varēs brīvi uzelpot un atjaunoties.
Kāpēc jāatturas no piena? Jo retajam cilvēkam pieaugušā vecumā organisms spēj pārstrādāt laktozi – pienā esošos fermentus.
Līdz ar to uzņemtais piens nevis pārstrādājas, bet nogulsnējas, ja tā var teikt, maliņā, pārveidojas par taukiem un piesārņo organismu. Ne velti gandrīz katrā kultūrā ir gavēņa laiks, kad nav ieteicams ēst piena produktus.
Organismam ļoti ieteicama ir Vidusjūras diēta, kas nosaka, ka nedrīkst ēst olbaltumvielas kopā ar ogļhidrātiem. Gaļa un dārzeņi jāēd kopā ar dārzeņiem un tāpat arī pasta.
– Bet vingrojumi nepalīdz?
– Protams, palīdz! Labs piemērs tam bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas nodaļas dibinātājs vertebrologs dakteris Cepļuks, kas aizgāja mūžībā 94 gadu vecumā. Cik vien viņu atceros, viņš rekomendēja katru dienu simts reižu celt rokas pie pleciem un tad uz augšu – tas uzlabojot asinsriti, kā arī saišu kustīgumu. Dakteris arī uzskatīja, ka šāds vingrojums palīdz apasiņot smadzenes.
Pilnīgi pietiks ar visparastākajiem vingrojumiem – pagriezt galvu pa labi, pa kreisi, pieliekt uz priekšu un atgāzt uz aizmuguri.
Pirmajā dienā nevajadzētu īpaši forsēt – izdarījāt pāris reižu un pietiek, turklāt pildiet vingrojumu lēnām. Pēc nedēļas jau mēģiniet izpildīt vairāk atkārtojumu.
Vēl viens labs vingrojums – tā dēvētās izometriskās kustības. Turiet galvu taisni un ar roku mēģiniet to it kā paspiest atpakaļ, vienlaikus ar kakla muskuļu spēku šim spiedienam pretojoties. Ideāli, ja šo vingrojumu atkārtosiet dažādos virzienos – uz priekšu, aizmuguri, uz sāniem. Šo vingrojumu pildot, tiek stiprināti visi iespējamie kakla muskuļi.
Jāatceras, ka nedrīkst galvu apļot – ja ir mugurkaula problēmas, pēc šāda vingrojuma tās var saasināties.
– Un kā ir ar masāžu?
– Ja kakla daļā ir saspringums, nepatīkama velkoša sajūta, varat veikt pašmasāžu – aptuveni divas minūtes intensīvi berzējiet ar rokām no ausu lejasdaļas uz aizmuguri pakauša rajonā. Šāda pašmasāža uzlabo tā dēvēto Čepmena refleksu, kas attiecas uz visiem muskuļiem, kas notur mugurkaula kakla daļa. Pamasējot pakauša rajonā, jūs varat atjaunot muskuļu darbību un atvieglot sāpes.
Runājot par masiera apmeklējumu – nopietns sertificēts masieris neuzņemsies pakalpojuma sniegšanu bez speciālista – vertebrologa vai neirologa – slēdziena, kurā norādīts, ka masāža ir vēlama rehabilitācijas metode.
Tāpat, pirms apmeklējat masieri, pārliecinieties, vai šim speciālistam ir sertifikāts.
– Vai taisnība, ka, uzsākot masāžas kursu, ir tikai normāli, ja sāp?
– Nē, masāžai nav jāsāp! Ja ir asas sāpes, masāžu vispār nedrīkst veikt.
– Esmu dzirdējusi, ka spranda problēmas ietekmē tas, cik garš vai īss ir kakls.
– Jā. Garš kakls, piemēram, ir hipermobils pie dažādām kustībām. Tas nozīmē, ka kauli, saisūs aparāts, muskuļi un diski netur mugurkaulu. Tas saistīts ar saišu un saistaudu īpatnību – tā bioķīmija, ja tā var teikt, nav laba: kakls kustas un staigā šurpu turpu. Lai cik cēli izskatītos garš kakls, tas ir hipermobils jeb hiperkustīgs.
Savukārt īss kakls ir pastāvīgā spriedzē ierobežotu kustību dēļ. Līdzīgs mehānisms ir tad, ja vīrietim ir liels vēders – tas traucē kakla kustībām, traucē pilnībā pagriezt galvu te vienā, te otrā virzienā. Bet, ja ar roku vēderu mazliet pieceļam, galva grozās ne vairs 45, bet jau 90 grādu leņķī.
Patiesībā var teikt tā – galvas kustības atspoguļo kopējo veselības stāvokli. Liekais svars, dažādas citas slimības atsaucas uz mugurkaula kakla daļu.
Problēmas ar mugurkaula kakla daļu nereti saistītas ar plaušu slimībām, rētaudiem, kas plaušās izveidojušies pēc senas operācijas. Jebkurš osteopāts pateiks, ka šīs lietas ir cieši saistītas.
Gribu teikt, ka organismu nedrīkst skatīt pa detaļām – te mugurkauls, te kāja… Lietišķā kinezioloģija, kurai esmu pievērsies, uzskata, ka organisms jāvērtē kā viens veselums. Sāpes sprandā var izraisīt ne tikai fiziskas problēmas, bet arī psihosomatiskas. Sāpes sprandā var liecināt, ka kaut kas nav labi attiecībās ģimenē, ar draugiem, mīļoto cilvēku.
Uz visām problēmām cenšos skatīties caur tā dēvēto veselības trīsstūri, kur līdzsvarota strukturālā, bioķīmiskā un mentālā jeb psihiskā vai enerģētiskā veselība. Ja šis trīsstūris ir līdzsvarā, veselības problēmu nav. Turpretī, ja kādā no trīsstūra malām nav līdzsvara, tas atsaucas uz visām pārējām jomām.
– Vai spranda sāpēm palīdz arī glikozamīns?
– Tas ir individuāls jautājums. Ja attiecīgajam cilvēkam līdzsvars zudis tieši tajā trīsstūra malā, kas atbild par bioķīmiskajiem procesiem organismā, tad jā – tas līdzēs. Turpretī, ja problēma ir tajā trīsstūra malā, kas atbild par psihoemocionāliem pārdzīvojumiem, tad no glikozamīna nebūs ne silts, ne auksts.
Tieši tāpēc savā praksē izmantoju muskuļu testēšanu jeb lietišķo kinezioloģiju, kas individuāli palīdz noskaidrot, kas kuram organismam trūkst, kas tam nepieciešams.
Vienam palīdzēs homeopātiski preparāti, citam – adatu terapija, vēl kādam – osteopātija, bet citam – attiecību sakārtošana ģimenē.
– Un kā rīkoties krīzes brīdī, kad sprands tā sasāpas, ka nezinu, kur likties?
– Viens variants – ieņemt nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli, piemēram, ibuprofēnu. Bet šī tiešām ir ātrā palīdzība, ilgstoši šīs zāles lietot nedrīkst. Kaklu nedrīkst arī sildīt – tas situāciju var tikai pasliktināt. Papildus var iegādāties mīksto apkaklīti, kas palīdzēs atslābināt muskuļus. Tomēr jāzina arī, kādai šai apkaklītei jābūt. Tai cieši jāapkļauj kakls tā, lai apkaklīte to balstītu, nevis būtu aplikta kā brīvi plīvojoša šallīte.
No ziedēm labi līdzēs Volteren gels, Fastum gels.
– Un kā ar muskuļus atslābinošām zālēm?
– Preparāti, kas atslābina muskuļus, piemēram, Mydocalm, palīdzēs tikai tajā gadījumā, ja savilkti muskuļi. Tieši tāpēc arī tās nevajadzētu dzert uz savu galvu. Bet, ja nu tomēr skaidri zināt, ka sāpes izraisījuši savilkti muskuļi, Mydocalm nevajadzētu lietot ilgāk kā desmit dienas.
