Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispirms gribu paskaidrot – ja sānu zobu apvidū ieķeras ēdiens, radot spiedošu sajūtu un sāpes, tas ne vienmēr liecina par smaganu kabatu. Iespējams, ka vienkārši starp blakus zobiem ir spraugas, kurās iekļūst ēdiena šķiedras, radot spiedienu uz apkārtējiem audiem.
Mikrobu aplikums izraisa smaganu iekaisumu, kas ir organisma atbildes reakcija uz to kairinājumu. Baktēriju ietekmē rodas dažādas iekaisuma vielas, kas aktivizē osteoklastus – šūnas, kuras noārda kaulu. Un, sarūkot kaulam, parādās sprauga starp smaganu malu un zoba sakni. Jo tā dziļāka, jo vairāk baktēriju tur sakrāsies. Tātad – vispirms mīkstajos audos, smaganu epitēlijā un saistaudos veidojas iekaisums, taču pēc tam sāk noārdīties kauls, līdz zobs kļūst tik kustīgs, ka jārauj laukā, vai arī tas izkrīt pats.
Pieredze liecina – bieži vien, ja ir sūdzības par vienu smaganu kabatu, problēmas ir arī citviet mutē. Pusaudžu vecumā noteikti jākontrolē, vai smaganu kabatas neveidojas apkārt pirmajiem un sestajiem zobiem, jo agresīvas slimības formas parasti sākas šajās vietās un ātri progresē. Taču, problēmu laikus pamanot un risinot, zobus ir iespējams saglabāt.
Imunitātes atbilde
Diemžēl daba mūs katru radījusi ar atšķirīgu imūnsistēmas atbildes reakciju – vienam zobi ir veseli ar parastu tīrīšanu, citam tie jākopj īpaši cītīgi. Pacienti mēdz stāstīt, ka, piemēram, vectētiņš nav tīrījis zobus, bet visi bijuši mutē līdz pat 95 gadu vecumam. Vieniem uz zobiem galvenokārt krājas mīkstais aplikums, bet citiem tas ātri mineralizējas, pārvēršoties par zobakmeni, taču ne jau tieši zobakmens ir galvenais ļaundaris, bet mīkstais aplikums, kurā mājo baktērijas. Un te liela nozīme ir organisma imūnās atbildes reakcijai, mobilizējot spēkus cīņā pret nevēlamajiem mikrobiem. Ja tā ir pārāk vētraina, kaulu iespējams zaudēt ātrāk.
Vispirms asiņo, tad kustas
Diemžēl daudzi pirmo signālu – asiņošanu tīrot zobus vai ēdot ko cietu – uzskata par normālu, tomēr, lai no tās izvairītos, sāk mazāk tīrīt zobus. Atceries, ka veselas smaganas neasiņo. Taču, kad zobi sākuši kustēties un pārvietoties, kaula zudums ir jau ievērojams, un uzlabot situāciju kļūst arvien grūtāk.
Kaula sarukšanas laiks atkarīgs no slimības formas. Hroniskās parasti attīstās vairāku gadu laikā, taču agresīvās formas biežāk skar jauniešus un var veidoties jau dažos mēnešos. Diezgan bieži redzam pacientus ar ielaistu slimību, jo sākumā sūdzību nav, kaut arī iekaisums smaganās ir jau ilgu laiku. Pārsteidzoši, ka nereti pacients atnāk un saka: «Higiēnists teica, ka man kustas zobi.» Viņš ir tiktāl pielāgojies izmaiņām, ka pats tās nemaz nav pamanījis.
Citreiz stāsta, ka zobs pēkšņi izkustējies no savas vietas un starp zobiem parādījusies šķirba, taču – arī tas nekad nenotiek pāris dienu laikā.
Zobu kustīgumu nosaka ne tikai atlikušais kaulaudu daudzums, bet arī iekaisums periodonta šķiedrās. Ārstējot iekaisumu, pie tā paša balstaudu daudzuma zobu kustīgumu var samazināt.
Pie higiēnista vai periodontologa?
Tiek pieņemts, ka ar periodontologu vēlams konsultēties, ja smaganu kabata ir dziļāka par 5 milimetriem, taču principā nevar novilkt striktu robežu – jāizvērtē slimības smaguma pakāpe, konkrētā situācija, slimības forma. Katrā ziņā, ja smaganu kabata izveidojusies pusaudža gados, noteikti jāvēršas pie speciālista. Un vēl – atceries, ka higiēnists un periodontologs palīdzēs tikai tad, ja ik dienu pareizi (!) tīrīsi zobus. Jā, regulāras vizītes pie higiēnista palīdz ik pa laikam sevi disciplinēt, taču cilvēciski saprotu, ka kādā brīdī gadās arī nolūzt. Tomēr ir atkal jāsaņemas un zobi jātīra, turklāt pareizi.
Rīcības plāns
1. solis – pareiza tīrīšana
- Pats svarīgākais ir nodrošināt atbilstošu ikdienas higiēnu un, ja nepieciešams, mainīt zobu tīrīšanas paradumus, koncentrējoties tieši uz problemātiskajām vietām. Nereti pacienti brīnās: «Kā, man ir slikta higiēna?! Es taču zobus tīru un pirms mēneša biju pie higiēnista!» Taču jāņem vērā, ka bakteriālais aplikums sāk veidoties jau dažas stundas pēc vizītes pie higiēnista.
- Pareiza tīrīšana prasa zināmu laika ieguldījumu, taču palīdz uzturēt smaganu veselību. Un tas nav nemaz tik vienkārši, jo zobam ir piecas virsmas un daudz slēptu nišiņu, zem kurām pulcēties mikrobiem. Lai pacientiem būtu skaidrs, kuras vietas rūpīgāk tīrīt, aplikumu apstrādājam ar speciālu krāsvielu. Tas parasti uzkrājas uz zobu sānu virsmām, it sevišķi no mēles puses, kādreiz arī 1–2 milimetrus no vaigu puses, bet dažreiz vairāk līnijā pie smaganu malas.
- Svarīgi izvēlēties piemērotu, mīkstu zobu birstīti un to pareizi lietot, lai netraumētu zobu audus, to emalju un smaganas. Elektriskā zobu birste pareizas rotācijas un vibrācijas kustības nodrošina pati. Tikai pirms tās iegādes pavaicā zobārstam vai higiēnistam, kāda galviņa vislabāk aizsniegs tavas mutes problemātiskās vietas.
- Aplami ir cerēt, ka izšķirošā nozīme ir zobu pastai. Tā nav nekāda sērskābe, kas noēdīs aplikumu. Daudz svarīgāka ir zobu tīrīšanas tehnika. Katrā ziņā pretiekaisuma un antibakteriālās pastas nav paredzētas pastāvīgai lietošanai. Tās iesaka izmantot tikai ārstēšanas periodā un pēc tam mainīt.
- Pacienti parasti apgalvo, ka diego zobus, taču izrādās, ka dara to nepareizi. Svarīga ir arī diega kvalitāte, mēdz gadīties, ka tas zobu sānu virsmai nemaz nepieskaras. Turklāt, ja starp sānu zobiem izveidojušās spraugas, labāk izmantot nevis diegu, bet starpzobu vai vienkūlīša birstīti.
2. solis – ārstēšana
- Tikai tad, kad zobi tiek tīrīti maksimāli pareizi, nākamais solis ir koriģējošā ārstēšana, lai samazinātu smaganu kabatu un uzlabotu kaulu. Cenšamies operēt saudzīgi, lai maksimāli saglabātu audu apjomu un uzlabotu prognozi ilgtermiņā. Diemžēl pilnībā atjaunot alveolārā kaula un smaganu augstumu nav iespējams.
- Dažkārt vienkārši atver smaganas un apstrādā zoba saknes virsmu, ja tur palicis grūti pieejams zobakmens, aplikums vai saknes nelīdzenums. Iespējams, norobežotu kaula defektu var aizpildīt ar reģeneratīvu materiālu, kas nodrošinās kaula atjaunošanos vismaz tajā vietā. Smēķētājiem no reģeneratīvajām metodēm būs par 50–60 procentiem sliktāks rezultāts, jo nikotīns izraisa asinsvadu spazmas, apgrūtinot periodontā vielmaiņu un audu atjaunošanos.
- Reizēm veic tā saukto smaganu plastisko ķirurģiju, palielinot pie kaula fiksēto smaganu audu apjomu, taču šo metodi ir iespējams izmantot tikai konkrētos gadījumos.
- Kad zobi jau kļuvuši kustīgi, taču iekaisumu ap tiem izdevies novērst un apturēt tālāku kaula noārdīšanos, var izmantot zobu šinēšanu, tos savstarpēji sastiprinot. Šo metodi īpaši bieži izmanto apakšējiem priekšzobiem. Tikai ņem vērā, ka šinas veicinās aplikuma veidošanos un tās vajadzēs rūpīgi tīrīt.
