Rīga +10°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Man ir 75 gadi, un nupat koronarogrāfijā tika atklāts, ka vienā vietā ir asinsvada sašaurinājums par 60–70 procentiem. Visi holesterīna skaitļi analīzēs ir normāli, asinsspiedienu jau tagad kontrolēju ar zālēm, un dažreiz pēc medikamenta lietošanas spiediens pat ir pārāk zems, nevis augsts.
Arī tagad ārsts izrakstīja vairākas zāles gan asinsspiediena pazemināšanai, gan sirdij.
Vēlos noskaidrot, pie cik procentu sašaurinājuma asinsvadā ir jāliek stents? Un cik drīz to vajadzētu izdarīt? Gribētu arī saprast, cik ilgā laikā šāds sašaurinājums izveidojas un cik ātri tas var progresēt? Silvija
Silvija, atbildēt uz jautājumu, cik ilgā laikā šāds sašaurinājums asinsvadā izveidojies, nevar, jo katram cilvēkam tas notiek individuāli. Patiesībā ateroskleroze (holesterīna nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās) skar mūs visus – tā šūnu līmenī jau ir ieprogrammēta, bērnam piedzimstot, un nav cilvēka, kuram nebūtu aterosklerozes.
Taču to, cik ātri vai lēni šis process notiek, nosaka gan individuālie riska faktori, gan cilvēka dzīvesveids, gan ģenētika.
Ja daļu riska faktoru, piemēram, dzīvesveidu, augstu asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, varam koriģēt, tad ģenētiku ietekmēt ir grūti, un šis komplekss, ko veido gan neietekmējamie, gan ietekmējamie riska faktori arī nosaka to, cik ātri vai lēni ateroskleroze progresē.
Jebkurš asinsvada sašaurinājums virs 50, 60 procentiem tiek vērtēts kā nozīmīgs un prasa vērību. Taču ir ļoti būtiski, tieši kurā vietā bojājums atrodas.
Ja tas ir salīdzinoši tālu un kādā nelielā asinsvadā, tad arī 50, 60 un 70 procentu bojājumu var ārstēt ar medikamentiem.
Bet, ja tas atrodas asinsvada sākuma daļā, kreisās koronārās jeb sirds vainagartērijas kopējā zarā vai labās artērijas proksimālajā jeb tuvākajā daļā, šādu bojājumu vajag ārstēt ar stentu. Visticamāk, jūs ar šādu asinsvada bojājumu jau kādu laiku esat dzīvojusi, un nekas slikts nav noticis, taču atstāt to bez ievērības nedrīkst.
Ne velti ārsts ir izrakstījis vairākus medikamentus, kas jums apzinīgi jālieto.
Savā praksē redzu, ka, lietojot zāles, trombu un infarkta risks būtiski samazinās, un dažreiz aterosklerotiskās plāksnes jeb pangas asinsvadā stāv gadiem ilgi un nekas slikts ar tām nenotiek.
Vēlos arī nomierināt – nav tā, ka šodien veic koronarogrāfiju, konstatē 60 procentu asinsvada sašaurinājumu un uzreiz var prognozēt, ka pēc diviem gadiem tie jau būs 90 procenti. Tā nav!
Daļa pacientu ar šādiem asinsvada bojājumiem, lietojot medikamentus, jūtas labi un dzīvo ilgstoši, jo ar zālēm aterosklerozes process tiek maksimāli aizkavēts.
Bet ir pacienti, kam šīs holesterīna plāksnītes var plīst un izraisīt infarktu. Katram tas notiek ļoti individuāli.
Vēl par holesterīna skaitļiem, kas asins analīzēs ir normas robežās… Mēs jau nemazinām tikai brīvo holesterīnu, kas cirkulē asinīs. Nē, ar pretholesterīna medikamentiem mēs arī stabilizējam šīs aterosklerotiskās plāksnītes, lai tās būtu blīvākas, lai holesterīns nebūtu tik irdens un lai plāksnīte neplīstu.
Pierādīts, ka, lietojot holesterīna medikamentus, plāksnītes tilpums gada laikā samazinās pat par 10 procentiem.
Tāpēc zāles jālieto ilgstoši, lai aterosklerozes progresiju veicinošus faktorus noturētu grožos.
Ko jūs pati savas veselības labā varat darīt? Centieties ievērot Vidusjūras diētu: vairāk uzturā lietojiet svaigus dārzeņus, saknes, olīveļļu, treknas zivis, bet saldumi jāatstāj svētku reizēm. Sekojiet līdzi holesterīna un cukura līmenim, kā arī asinsspiedienam. Nesmēķējiet. Daudz kustieties, dodieties pastaigās, bet neskaidrību gadījumā pierakstieties pie invazīvā kardiologa uz konsultāciju.
