- Jāmēģina strādāt ar pauzītēm. Ja ravē vai stādi noliecoties, tiklīdz sajūti sagurumu mugurā, tā atliecies, paklausies, kā putni dzied, un paskaties, kā puķes apkārt zied. Kad mugura atpūtusies, atkal var noliekties.
- Visus darbus dari cikliski: paravē, aplaisti tomātus, mazliet paskaldi malku, tad ar zāles pļāvēju nopļauj kādu daļu mauriņa, tad atkal paravē.
- Ja mugura pēc pārmērīgas slodzes ir savilkta, sāpīga, vari iedzert kādu pretsāpju tableti. Laba izvēle būs ibuprofēns, jo pēc statiskām pārslodzēm muguras muskuļos veidojas mikrotraumas. Tie ir iekaisuma perēklīši, un ibuprofēns ne vien mazina sāpes, bet arī ārstē iekaisumu.
Būtiski ir iedzert zāles laikus – tiklīdz sāpes parādījušās – un turpināt tās lietot divas vai trīs dienas pa 400 mg tabletei divas reizes dienā. Tie, kuri nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, pie kuriem pieder ibuprofēns, to var aizstāt ar paracetamolu. - Ir svarīgi nevis gulšņāt, bet turpināt kustēties. Saspringušā muskulī sāpes rodas no tā, ka tajā necirkulē asinis un muskulis ir skābekļa badā. Savukārt, kad muskuli kustina, tajā sāk cirkulēt asinis un sāpes mazinās.
- Vispārējo situāciju var uzlabot arī magnijs (Magne B6 vai magnijs dažādās citās kombinācijās) – tas gan palīdzēs nodrošināt labu miegu, gan mazinās spazmas, kas ir aktuāli, ja mugura ir saspringusi un sāpoša. Magnijs arī padarīs efektīvāku pārējo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu darbību.
- Ziedes, kuru sastāvā ir vielas ar pretiekaisuma darbību (ibuprofēns, diklofenaks, ketoprofēns u. c.) vairāk ieteicamas cilvēkiem, kas paši nevar pakustēties, nespēj izvingroties. Tās iesmērējot ādā, tiek stimulēti aktīvie sajūtu receptori, un muskulis var atslābt, tas vairs nav saspringts un pārstāj sāpēt – tā tiek pārtraukta sāpju mehānisma ķēde.
Svarīgi! Strādājot dārzā, mēģini atbrīvot galvu no liekām domām, neplāno nākamās nedēļas darbus, nezīmē domās grafikus un neraksti tabulas – vismaz šo slodzi no muguras paņem nost un mācies baudīt dabu, izvēdināt galvu.