Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daba – lielā diriģente
Mēs katrs esam dzīvās dabas daļa, līdz ar to arī izmaiņas mūsu ķermenī notiek ļoti līdzīgi kā dabā: pavasarī viss uzplaukst, tam raksturīgs straujums; vasara ir ziedēšanas laiks, ārā ir karsti, arī mūsu poras plašāk atveras un ķermenis vairāk svīst. Savukārt rudens gan dabā, gan mūsu organismā ir līdzsvara un pārejas laiks – brīdis, kad sagatavoties ziemai. Un nākamajā pavasarī cikls atkal sāksies no gala.
Paskaidrošu sīkāk, kā gadalaiku maiņa ietekmē mūsu organismu. Sākšu ar pavasari… Dažkārt siltais laiks mūs pārsteidz nesagatavotus, un ļoti bieži mēs to izmantojam kā iespēju pirmajām uzrakt dārzu, sagrābt pērnās lapas, atklājam skriešanas sezonu… Tikai – mūsu poras vēl nav gatavas tik straujām pārmaiņām, tāpēc, kad pēkšņi izmetamies plikas un nododamies dārza darbiem, poras ir spiestas strauji atvērties, mēs sākam intensīvāk svīst, un mūsu ķermenis nav aizsargāts no aukstā vēja un gaisa, kas vēl nav sasilis.
Ķīniešu medicīnā to skaidro tā: vējš un aukstums cilvēka ķermenī iekļūst caur porām un provocē slimības sākšanos. Un, lūk, arī skaidrojums, kāpēc pavasarī nevajag steigties ar izģērbšanos. Pareizāk ir pakāpeniski pieradināt savu ķermeni pie izmaiņām, kas gaidāmas, – proti, tas jādara siltā laika.
Ziema – dīkstāves laiks
Savukārt ziema ir periods, kad dabā viss notiek ļoti lēni, varētu pat teikt – iestājusies dīkstāve, un, būsi pamanījusi, ka arī mūsu ķermenis jūtas līdzīgi. Vielmaiņa kļūst gausāka (un tas atspoguļojas tā saucamajā ziemas riepiņā), arī poras aizveras, līdz ar to mēs mazāk svīstam, bet biežāk ejam uz labierīcībām. Vārdu sakot, tuvojoties gada nogalei, viss noris otrādi!
Tiesa, mēs, pilsētā dzīvojošās un strādājošās, esam zaudējušas saikni ar dabu un attālinājušās no tās. Mēs lielākoties sēžam siltos birojos, un, ilgāku laiku pavadot ne sevišķi labos laikapstākļos, mums kļūst arvien grūtāk tiem pielāgoties un saglabāt organisma aizsargspējas jeb, kā teiktu ķīnieši, dzīvības (chi) enerģiju. Un, kļūstot vecākām, šīs enerģijas mums kļūst arvien mazāk.
Tāpēc no klimata maiņas un citām krasām apstākļu maiņām, norūdīšanās procedūrām īpaši jāuzmanās ļaudīm gados, jo tā mēs provocējam jebkuras slimības izpausmi. Tā vienkārši paceļ galvu, jo ir izdevīgs brīdis!
Vēl tev svarīgi zināt, ka enerģiju, kuras uzdevums ir cīnīties ar visiem sliktajiem svešiniekiem no ārpuses (mikrobiem, infekcijām), ražo divas mūsu organisma sistēmas: gremošanas un elpošanas. Tāpēc ņem vērā – runas par sabalansētu uzturu un uzturēšanos svaigā gaisā NAV tukša salmu kulšana. Tas patiesībā ir tavas veselības pamats – rezervju banka, no kuras ķermenis var pasmelties enerģiju, lai sevi aizstāvētu.
Lūst arī stiprie
Nu tu noteikti kļuvi domīga un vēlies vaicāt: kāpēc dažkārt ir tā – tie, kas retāk ēd un nav naski uz pastaigām svaigā gaisā, izrādās tie izturīgākie? Jā, tā tiešām ir… Un arī ne bez iemesla! Redzi, mēs katrs iegūstam iedzimto enerģiju, ko mums šūpulī ieliek mamma un tētis. Un tāpēc, lai kā par sevi rūpētos un gādātu, mēs vienmēr paliksim atšķirīgi cits no cita. Jo mums ir dažādi gēni, un tajos iekodētas mūsu pretošanās spējas.
Tieši gēni nosaka mūsu garīgo izturību, labai pašsajūtai nepieciešamo miega daudzumu, organisma aizsargspējas… Un paveries apkārt – daži ir ļoti vāji, neizturīgi, ar zemu stresa toleranci, vāju imunitāti, ātri nogurst un bieži slimo. Bet citi – iet kā zirgi ziemu un vasaru, un nekas viņiem nekaiš! Tikai – arī tas nav nekāds rādītājs…
Dzīvē bieži vien viss apgriežas kājām gaisā. Tie vārguļi, kā viņi paši sevi dēvē, ļoti bieži izrādās sīkstāki un izturīgāki par šķietami stiprajiem, jo zina – ja pārstrādāšos, būs švaki, tāpēc jātaupa sevi…
Parasti šie cilvēki ļoti labi apzinās – ja uzliks sev par uzdevumu vienā dienā novākt visu biešu lauku, iebrauks auzās. Tāpēc viņi to nedara.
Bet tie, kas savā ķermenī jūtas stipri un spēcīgi, parasti liek un liek sev virsū, līdz… Bladākš – vadzis lūst! Un ķīnieši te rosina uzmanīties, jo uzskata – ja TAD plīst, tad plīst lauskās, ko vairs nevar salīmēt… Toties vārgie kā trausla kristāla vāze spēj visu mūžu nosēdēt plauktā un nodzīvot daudz ilgāk un kvalitatīvāk.
Rūdīties rudenī? Labāk NĒ
Te nu jāteic, ka vilciens aizbraucis… Un zini, kāpēc? Jo aukstais laiks un ziema nav īstais brīdis, kad vairot dzīvības enerģiju jeb to, ko ķīnieši dēvē par jan. Proti, dabā šajā laikā tās vienkārši nav, līdz ar to tavam ķermenim nav, no kurienes to ņemt.
Un tomēr – šī ir lieta, kur neviens no malas neko nevar ieteikt, jo tev pašai jāsaprot, kas tu esi par pulveri. Ja esi gados jauna un jūties stipra, tad tas, ka rudenī netuntulēsies un mazliet nosalsi, neko ļaunu tev nenodarīs – drīzāk nāks par labu. Bet, ja tev jau tā dzīvē ir vājas pretošanās spējas, tu bieži slimo, tad labāk neizaicini rudens vējus un vēsos rītos tomēr paķer līdzi cimdu pāri un šallīti.
Labākais ieteikums, ko varu šeit dot, – visu dari saprāta robežās un vadies pēc savas pašsajūtas.
4 padomi, kā sagatavoties ziemai GUDRI
Saglabā veselību arī rudenī!
- Centies pavilkt garākas miega stundas. Ja vasarā iesaka iet vēlāk gulēt un agrāk celties, tad rudenī gan gulētiešanas, gan mošanās laikam jāpievieno pa stundiņai klāt. Arī aiz loga agrāk satumst un vēlāk uzaust gaismiņa – ņem to vērā un dodies pie miera agrāk.
- Samazini darbu un pienākumu sarakstu. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuriem ir jan jeb enerģijas deficīts (hronisks nespēks, trūkst vēlmes kaut ko darīt), jo viņiem biežāk ir tendence uz depresiju, apātisku noskaņojumu. Tāpēc – taupi sevi un nebaidies pateikt nē jauniem projektiem!
- Siltās drēbes sāc vilkt lēnām, uzreiz strauji netuntulējies, lai poras uz ādas pakāpeniski aizvērtos un ķermenis pārslēgtos ziemas režīmā.
- Ēd termiski apstrādātu ēdienu. Protams, vasarā bijām pieradušas vairāk ēst svaigus augļus un dārzeņus, bet, iestājoties vēsam laikam, jāsāk lietot uzturu, kas ražo siltumu, jo tam ir vairāk jan īpašību. Ēd zupas, sautējumus – tas palīdzēs tev saglabāt enerģiju. Savā praksē esmu novērojusi, ka tiem, kas aizraujas ar zaļo ēšanu, ar laiku sākt trūkt gremošanas enerģijas.
JAUTĀJUMS ĪSTAJĀ LAIKĀ
Kā enerģijas taupīšana, ko iesaka rudens pusē, iet kopā ar sporta treniņu atsākšanu un slodzes atsākšanos skolās un darbos?
– Kustības ir vajadzīgas, jo neviens – ne ķīnieši, ne rietumnieki – vēl nav atcēluši fizisko aktivitāšu nozīmīgumu veselības uzturēšanā. Tikai – nedrīkst iet pāri saviem spēkiem, jo robeža starp apēstā notrenēšanu un sava organisma enerģijas aplaupīšanu ir ļoti trausla. Un – ja savus spēkus esam pārtērējušas, atgūt tos ir ļoti grūti. Tāpēc arī atsākt sportot pēc pārtraukuma vajadzētu ļoti lēni un pakāpeniski, pa mazumiņam.
