Cilvēki bieži vien dibena un kājas sāpēs vaino sēžas nervu, lai gan tas ir paslēpts tauku polsteros un to nemaz tik viegli nevar ietekmēt. Sēžas nervs ir pats lielākais organismā, kas veidojas no spinālajiem nerviem un to saknītēm.
Šis nervs stiepjas no sakrālā pinuma pa kājas mugurējo virsmu no gūžas locītavas līdz pat pēdai un pirkstiem.
Tas ceļa līmenī sadalās divos atsevišķos nervos, kuri inervē mugurējo kājas virsmu, apakšstilba sānu virsmu un pēdu, kā arī augšstilba un apakšstilba muskuļus, piemēram ceļa locītavas saliekšanas jeb fleksijas un pēdas locītavas saliekšanas un iztaisnošanas – fleksijas un ekstensijas – muskuļus, tā nodrošinot kājas jutīgumu un kustības.
Kas pie vainas?
Ja dibens sāp vietā, kur sākas kāja, tas visdrīzāk liecina par muskuļa piriformis jeb bumbierveida muskuļa sindromu, kas nozīmē, ka šis muskulis ir pārslogots un nospiež sēžas nervu. Raksturīgi, ka tas vairāk sāp sēžot vai staigājot, turklāt var sataustīt sāpīgu savilktu punktu. Muskulis var saspiest sēžas nervu, ilgstoši sēžot, staigājot, skrienot, braucot ar riteni, ceļot smagumus, nepareizi iesildoties pirms fiziskām aktivitātēm.
Retāki iemesli ir mugurkaula traumas, piemēram, kritiens no velosipēda, autoavārija.
Reizēm sēžas nervu bojā nepareizi veiktas injekcijas muskulī, kad veidojas lokāls iekaisums. To var ietekmēt blakus orgānu slimības, piemēram, urīnpūšļa vai ginekoloģiskas kaites.
Otrs un biežākais variants, kad var sāpēt dibens vietā, kur sākas kāja, ir sēžas nervu veidojošo nervu saknīšu saspiedums. Tad sāpju iemesls visbiežāk ir mugurkaula jostas daļas starpskriemeļu disku trūce, deģeneratīvas slimības, piemēram, spondilartrīts, spinālo un neirālo atveru sašaurinājums, skriemeļu nobīdes, traumas.
Ja pie vainas ir paša sēžas nerva iekaisums, ko sauc par išiasu, sāpes ir stipras, dedzinošas, tās izstaro pa kāju un traucē naktī gulēt. Var būt sajūta, ka dursta ar adatiņām.
Pavisam slikti ir tad, ja pievienojas muskuļu, pēdas un mazā iegurņa darbības vājums.
Noteikti jāņem vērā, ka sēžas nervs inervē mazā iegurņa orgānus, un tā bojājums var radīt urīna nesaturēšanu, tādēļ šādos gadījumos noteikti jāvēršas pie neirologa, kas noskaidros sāpju iemeslu. Būs jāveic izmeklējumi – datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse –, lai precizētu, vai pie vainas ir bumburveida muskuļa sindroms vai nervu saknīšu nospiedums. Reizēm nepieciešama neirogrāfija vai elektromiogrāfija, lai pārbaudītu nervu impulsus.
Kā rīkoties?
- Vispirms mazini slodzi, kas rada sāpes, – ja ilgstoši sēdi, ik pēc divām stundām piecelies, izstaipies un pastaigā!
- Smagus priekšmetus cel, ieliecoties ceļos, lai būtu taisna mugura un mazāk noslogotu jostas daļas muskuļus.
- Ieteicami regulāri vingrojumi, kas stiprina jostas daļas muskuļus, tos ierādīs fizioterapeits.
- Pirms lielākas fiziskās slodzes neaizmirsti pakāpeniski iesildīties.
- Sāpes var mazināt, lietojot nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu vai diklofenaku, vai arī selektīvos Cox-2 inhibitorus, piemēram, etorikoksibu (Arcoxia), kas mazāk kairina kuņģi. Ja nepieciešams, izmanto muskuļu relaksantus, piemēram tolperizonu (Mydocalm) vai tizanidīnu (Sirdalud). Reizēm ārsts izrakstīs pretepilepsijas līdzekļus, piemēram, gabapentīnu (Neurontin), kas mazina nervu impulsu pārvadi.
- Palīdzēs arī nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu gelveida ziedes, piemēram, Fastum, Voltaren, Olfen, – ar tām masē savilktos punktus.
- Ja sāpes nemazinās un ieilgst, algologs vai neiroķirurgs sāpīgajos punktos var veikt kortikosteroīdu injekcijas.
Nesildi sāpošo vietu! Cilvēkiem viedos gados ar deģeneratīvajām slimībām un sliktu asinsriti reizēm sildīšana palīdz, jo uzlabo mikrocirkulāciju, taču kopumā siltums palielina tūsku un sāpes.