Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Ja reiz dakteriem par kuņģa čūlu un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu sen viss skaidrs, kāpēc neizdodas atrast zāles vai metodi pret peptiskās čūlas slimības uzliesmojumiem pavasaros un arī rudeņos?
– Slimības uzliesmojums nav saistīts ar medicīnas iespējām, bet gan lielākoties ar cilvēka bioloģisko dabu – to, kā organisms reaģē uz kairinājumiem. Pavasarī, pēc organisma ziemas miega, tā aizsargspējas ir mazinājušās. Ar ēdienu ziemā un pavasarī retais uzņem tik daudz vitamīnu, lai organisms būtu gana spēcīgs. Un ne visi aptiekās nopērkamie vitamīnu preparāti ir vienlīdz efektīvi.
– Bet kā vitamīnu trūkums ietekmē, piemēram, kuņģa gļotādas stāvokli?
– Ja pavājinās organisma vispārējā imunitāte, parasti cieš tā orgānu sistēma, kas katram ir vājāka. Kaut arī tik detalizēti, kāpēc tieši sezonāli vērojams kādas konkrētas slimības saasinājums, neviens to nepēta, tomēr novērojumi liecina, ka joprojām pavasaros un rudeņos čūlas pacientu ir vairāk.
Pēdējos gados gan redzam, ka daudzi nodarbojas ar pašārstēšanos un tiešām arī vismaz apārstējas. Līdz ar to, kaut arī problēmas ar vēderu sākušās pavasarī, pie gastroenterologa cilvēks atnāk, piemēram, tikai vasarā.
Citi lasa
– Esmu dzirdējusi, ka jutīgiem cilvēkiem biežāk atrod divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Kāda atšķirība starp kuņģa čūlu un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu?
– Kaut arī anatomiski tā ir cita vieta, kur čūla rodas, slimības būtība ir tā pati, izraisītāji tie paši, diagnosticēšana notiek vienādi, ārstēšana kopumā neatšķiras – atšķiras vien dinamiskā novērošana.
Divpadsmitpirkstu zarnas čūla par vēzi mēdz pārveidoties mazāk nekā vienā procentā gadījumu, bet kuņģa čūla par onkoloģiskas slimības perēkli pārtop krietni biežāk.
Divpadsmitpirkstu zarnas čūla tiešām biežāk rodas emocionāli nestabiliem, smalkas miesasbūves astēniskiem (tiem, kas cieš no hroniska noguruma) cilvēkiem.
– Peptiskās čūlas slimībai, kamēr nav sākusies akūta asiņošana vai noticis plīsums, var nebūt specifiski simptomi. Vien nepatīkamas sajūtas vai sāpes vēderā. Bet tādas sūdzības var būt arī tad, ja ir funkcionāli gremošanas trakta traucējumi. Kā lai cilvēks, kuram regulāri ir problēmas ar gremošanas trakta veselību, saprot, ka nu tiešām jāiet atkal pie ārsta sūdzēties, jo pie vainas var būt čūla?
– Diagnosticēt, ka cilvēkam ir funkcionāli gremošanas traucējumi, var tikai tad, ja izslēgti iespējamie sūdzību organiskie iemesli. Tādēļ, ja sūdzības ir ilgstošas, vienmēr vajadzīga rūpīga izmeklēšana.
Čūlu pamatā izraisa divi iemesli – visbiežāk pie vainas ir helikobaktērija (Helicobacter pylori), kura var dzīvot kuņģa gļotādā un neizraisīt čūlas slimību, bet dažiem, vairāku iemeslu dēļ, tomēr to izraisa. Pasaulē helikobaktērija ir aptuveni 70 procentiem cilvēku, inficēšanās notiek fekāli orālā ceļā. Bet čūlas slimība ir mazāk nekā pieciem procentiem. Tā ka – ne visiem helikobaktērija, tikko atrasta, uzreiz jāiznīdē. To, kā katrā situācijā rīkoties, var izlemt tikai speciālists.
– Vai helikobaktērijas esamību var redzēt arī asins analīzēs?
– Lai pārliecinātos, vai ir helikobaktērija, nevajadzētu paļauties uz asins analīzēm, jo šie seroloģiskie testi nav viennozīmīgi interpretējami un kādreiz mēdz būt maldinoši. Vislabāk veikt augšējo endoskopiju jeb gastroskopiju. Šī izmeklējuma laikā ārsts izvērtē kuņģa gļotādas stāvokli – vai nav tās iekaisums, ko dēvē par gastrītu, vai nav divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums – duodenīts, vai nav erozijas – sīki virspusēji gļotādas bojājumi, vai nav dziļāki bojājumi, kas jau ir čūla.
Ja kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā atrod čūlu, uzreiz arī paņem gabaliņu no čūlas malas, lai pārliecinātos, vai nav sācies onkoloģisks process.
Un endoskopijas laikā veic arī tā dēvēto ureāzes testu, kurā nosaka, vai te mīt helikobaktērija. Ja tests pozitīvs un ir arī čūla, helikobaktērija jāiznīdē. Ja tests ir pozitīvs, bet ārsts gļotādas bojājumus nekonstatē, parasti baktēriju necenšas uzreiz iznīdēt.
– Kāpēc riskēt, helikobaktēriju atstājot dzīvu?
– Ir arī ārsti, kas grib baktēriju par visām varītēm nīcināt. Taču tas jādara tikai tad, ja sākusies čūlas slimība, kuņģa limfoma, kas ir ļaundabīgs audzējs. Vēl arī tad, ja endoskopiskā ceļā tikusi veikta agrīna kuņģa vēža rezekcija, atsevišķos gadījumos – pacientiem ar neskaidru dispepsiju. Pārējos gadījumos tas, vai helikobaktērija jānīcina, ir strīdīgs jautājums.
Šīs baktērijas iznīdēšanai jālieto plaša spektra antibiotikas ar centrālo efektu, kas nozīmē, ka daļēji tiek nogalināta arī organismam draudzīga mikroflora. Ja cilvēkam bijušas nelielas sūdzības par vēderu, pēc ārstēšanas kursa var rasties nopietnāki gremošanas traucējumi, kas ir ilgstoši. Tādēļ vienmēr jāizvērtē ieguvumi un riski.
Bet bez šaubām, ja pacientam konstatēta kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, no baktērijas jāatvadās.
Atstāt baktēriju, ja jau ir čūla, – tas var beigties ar vairākiem sarežģījumiem, tai skaitā ar asiņošanu, plīsumu, kuņģa vēzi.
– Vai šis ureāzes tests, ko veic endoskopijas laikā, ir gana ticams?
– Ir viens iemesls, kad tas var dot viltus negatīvu rezultātu. Tā var notikt, ja cilvēks pirms endoskopijas lietojis kuņģa skābi (sālsskābi) mazinošus līdzekļus jeb protonu sūkņa inhibitorus. Pēc aktīvajām vielām tie ir omeprazols, pantoprazols, esomeprazols, rabeprazols vai lansoprazols. Tā kā cilvēki, kam ir atviļņa slimība vai citas kuņģa vainas, tos lieto, svarīgi vismaz divas nedēļas pirms endoskopijas preparātu lietošanu pārtraukt!
Ir atsevišķi gadījumi, kad ārsts lemj, ka tomēr gastroskopija vēl nav vajadzīga, bet helikobaktēriju klātbūtne jānosaka. Tad var veikt specifisku elptestu vai fēču analīzēs meklēt baktērijas antigēnu. Bet arī pirms šiem izmeklējumiem vismaz divas nedēļas nedrīkst lietot kuņģa skābi mazinošus preparātus. Šie abi izmeklējumi parāda, vai kuņģī ir helikobaktērija, bet nesniedz informāciju, vai ir čūla.
– Čūlu var radīt arī nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu lietošana. Interesanti, vai varat novērot, ka pacienti par to beidzot ir informēti?
– Citi to zina, citi nezina, ir tādi, kas zina, bet nepievērš uzmanību. Bet vai jūs zināt, kurš no nesteroīdajiem pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem ir viens no populārākajiem? Jo īpaši laukos, kur to daudzi mēdz pat lietot, lai ārstētu vēdersāpes?
– Nezinu vis.
– Tas ir citramons.
Arī citi pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti (aspirīns, ibuprofēns, diklofenaks…), kurus lielā daudzumā lieto tieši gados vecāki cilvēki, tiešām ir otrais biežākais čūlas izraisītājs.
– Bet ja ir gan helikobaktērija, gan lietotas šīs zāles, kas var izraisīt čūlu? Vai tad jādzer antibiotikas helikobaktērijas iznīdēšanai?
– Ārsts skatās kompleksi. Pacientam, kam atklāta kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, vienmēr pajautās, vai viņš nelieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Un tā būs atsevišķa saruna, jo daudziem zāles jālieto citu hronisku slimību dēļ. Bet, ja ārsts redz gan čūlu, gan atrod helikobaktēriju, no tās būs jāatvadās tik un tā.
Tātad, ārsts noteiks speciālu zāļu kursu, kurš sastāv no divām antibiotikām un kuņģa skābi mazinošiem līdzekļiem. Antibiotiku kurss ir daudz īsāks, salīdzinot ar to, cik ilgi jādzer skābi mazinoši līdzekļi. Tie jāturpina lietot vismaz mēnesi, jo sālsskābe procesu padziļina.
Vienkārši runājot, čūlai grūtāk sadzīt, ja spēcīgā skābe to visu laiku kairina.
Kad antibiotikas un vismaz mēnesi arī skābi mazinošas zāles lietotas, ir cerība, ka čūla sadzijusi. Tad būtu labi divas nedēļas atkal šos skābi mazinošos līdzekļus nelietot, un pēc tam vēlreiz veikt endoskopiju, lai konstatētu, vai helikobaktērija iznīdēta. Ja ir konstatēta kuņģa čūla, tas ir obligāts nosacījums. Tā kā kuņģa čūla saistīta ar lielāku risku, ka var sākties onkoloģiska slimība, atkārtota endoskopiska izmeklēšana jāveic iespējami drīz pēc ārstēšanās. Vēlams kontrolēt arī divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, bet šajā gadījumā nav tik liela satraukuma par onkoloģisko risku.
Ja bijusi čūla, bet helikobaktērija nav atrasta, kuņģa skābi mazinošie līdzekļi un saudzējoša diēta, kas palīdz mazināt nepatīkamos simptomus, iespējams, būs vienīgā ārstēšana.
– Tā čūlas vaina izskatoties kā vulkāna krāteris, kas dziļi ietiecas gļotādu slāņos. Vai tiešām mēneša laikā tāds iedobums var sadzīt, vienkārši to lieki nekairinot?
– Tas atkarīgs no čūlas lieluma. Ja nedzīst, kā nākas, jāmeklē, kāpēc tā notiek. Ja atkārtotais izmeklējums rāda, ka čūla dzīst, bet vēl nav sadzijusi, jāturpina ārstēties, dzerot sālsskābi mazinošos līdzekļus.
Ja čūla sadzijusi, atkārtotajā izmeklēšanā ārsts redz tikai smuku rētiņu, viss kārtībā. Ja, pārskatot nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas nepieciešamību, ārsts atzīst, ka tie tiešām vajadzīgi, arī tad jāturpina kuņģa skābi mazinošo līdzekļu kurss, citādi čūla var atjaunoties. Gan pēc čūlas konstatēšanas, gan pēc atkārtotās pārbaudes kādu laiku vēlams turpināt kuņģim saudzējošu diētu, lai lieki nekairinātu tā gļotādu, mazinātu simptomus.
Vēl jārēķinās – ja bijusi peptiskās čūlas slimība, vienalga, vai konstatēta kuņģa čūla vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, jebkurā gadījumā tad, kad dzīvē nākas ilgstoši lietot nesteroīdos pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, vajadzētu vienlaikus ar tiem (atsevišķos gadījumos – regulāru kursu veidā) lietot kuņģa skābi mazinošas zāles. Tas ir svarīgi, lai pasargātu kuņģa gļotādu no asiņošanas riska.
Tiem, kam čūla reiz bijusi, tā tiešām var atkārtoties, tāpēc nevajag šo situāciju izprovocēt.
Turklāt, neatkarīgi no tā, kādā veidā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto – iekšķīgi, injekcijas veidā vai ārīgi –, iedarbība uz kuņģa gļotādu ir tik un tā.
– Arī no vienas tabletes, kad galva sāp un nākas to ripu iedzert?
– Uz šādu jautājumu nav iespējams atbildēt. Cilvēks jau nevar zināt, kādā stāvoklī tobrīd ir kuņģa gļotāda. Visticamāk, no vienas tabletes čūla neradīsies. Bet reizēm ir jautājums, cik bieži cilvēks lietojis to tikai vienu tableti?
– Gripas laikā daudziem komplikāciju dēļ var būt nozīmētas antibiotikas un arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Pēc gripas un zāļu lietošanas var būt gan gremošanas traucējumi, gan citi nelabumi. Vai tad atkal skriet pie vēdera ārsta?
– Ja ir sūdzības, kas nepāriet nedēļu, divas, kaut arī cilvēks lieto skābi mazinošos līdzekļus, jāskatās, kas noticis, izmeklējot kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu. Un jebkuram ārstam, kad viņš uzdod jautājumu – ar ko cilvēks iepriekš slimojis, jāizstāsta, ka bijusi čūlas slimība.
Arī tad, ja gripas laikā uz mājām ģimenes ārsta vietā atnācis cits ārsts, kurš pacientu nepazīst.
Medicīnā nekas nav simtprocentīgi – ja kuņģis ir vājā vieta organismā, var gadīties, ka čūla rodas pat pēc īsa zāļu kursa.
– Esmu dzirdējusi, ka reizēm ģimenes ārsti samazinot sālsskābes bloķētāju devu, ko pēc kuņģa čūlas konstatēšanas noteicis gastroenterologs. Cik tad ir tā deva, kas katru dienu jālieto – 20, 40, 80 vienības?
– Katram medikamentam, kas ir atšķirīgi, ir arī atšķirīgas standarta devas. Noteikt devu – tā ir ārsta kompetence. Pagājušajā gadā publicējām klīniskās rekomendācijas ārstiem šo medikamentu racionālai lietošanai pie katras diagnozes, dažādām pacientu grupām. Jebkurš ārsts var atrast pamatotu informāciju.
Bet pacientam vajadzētu pieturēties pie tā, ko viņam ieteicis gastroenterologs.
Mēs neārstējam slimību, bet cilvēku. Ieteikumi ir individuāli, ņemot vērā veselības stāvokli kopumā, vecumu, dzimumu.
– Vai taisnība, ka līdzekļi, kas nomāc kuņģa skābes veidošanos, vienlaikus pasliktina kuņģa spēju pilnvērtīgi sagremot ēdienu?
– Ja ir kuņģa čūla, nav tik svarīgi, cik labi ēdiens tiek sagremots. Svarīgākais, lai kuņģa čūla dabū sadzīt. Turklāt, visticamāk, šos medikamentus nebūs jālieto visu mūžu. Tiem, kam nākas ilgstoši lietot pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, nekad nav bijusi kuņģa čūla, nav bijis sūdzību par gremošanas trakta darbību, bet nu tās parādās, ārsts var ieteikt kuņģa skābi mazinošu līdzekli lietot kursa veidā reizi trīs mēnešos. Bet to nosaka individuāli.
Kuņģa skābi mazinošie līdzekļi dažiem rada aizdomīgumu, jo lielākoties tie ir recepšu medikamenti. Tikai nelielā daudzumā un mazās devās tie nopērkami brīvi. Savukārt nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir bezrecepšu līdzekļi – sak, lieto, cik gribi –, tāpēc daudzi domā, ka tie nevar kaitēt. Un tik turpina lietot, līdz sākas čūlas asiņošana.
– Ja čūla asiņo, to taču nevar palaist garām?!
– Ja kuņģa čūlu neatrod laikus, pie kā atkal bieži vainīgi nesteroīdie pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi, čūlas krāteris padziļinās. Ja ir izveidojušās multiplas čūlas, kas bieži rodas tieši no nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas, visticamāk, zem vienas no tām tomēr ir kāds asinsvads, un tad, čūlai padziļinoties, tiek bojāta asinsvada sieniņa un sākas asiņošana.
Ja krāteris vēl padziļinās, var būt, piemēram, perforācija, kas nozīmē, ka čūla atveras uz ārpusi, uz vēdera dobumu. To sauc arī par čūlas plīšanu. Tad ir asas dūrienveida sāpes, cilvēkam kļūst arvien sliktāk, kāpj temperatūra.
Ja ir asiņošana, var būt sāpes, vājums, reiboņi, vemšana ar asinīm un/vai izdalās melnas, šķidras, smirdīgas fēces. Tādās situācijās aktuālākais jautājums ir, vai var paspēt cilvēku glābt.
– Vai čūlas nemēdz asiņot pamazām?
– Reti. Lielākoties pamazām asiņo erozijas, bet čūlas asiņošana notiek strauji un pamanāmi. Parasti cilvēks nonāk slimnīcā un endoskopijas laikā veic ne tikai izmeklēšanu, bet arī asiņošanas apturēšanu. Reizēm uzreiz ir aizdomas par onkoloģisku procesu. Arī pēc asiņojošas čūlas atrašanas ārstēšana ir tāda pati, tikai kuņģa skābi mazinošos preparātus sākumā laiž vēnā, lai tie ātrāk iedarbotos.
Ja ir helikobaktērija, tāpat jādzer antibiotikas. Ar standarta shēmu mums aptuveni 80 procentos gadījumu izdodas no tās tikt vaļā.
– Helikobaktēriju varot dabūt atkārtoti…
– Jā, reinficēšanās notiek, bet tas negadās tik bieži. Ja atrodam šo baktēriju atkārtoti, vienmēr rodas jautājums: vai tā nav tā pati, ko neizdevās nogalināt pirmajā reizē? Īpaši aktuāli tas ir tad, ja ārsts nav to pārbaudījis, vai arī – pārbaude nav veikta pareizi. Var gadīties nepareizi nozīmēta antibiotiku kombinācija vai arī cilvēks nav zāles dzēris visas noteiktās dienas. Ja nav izdevies iznīdēt helikobaktēriju ar standarta shēmu, bet klīniskā situācija liek tikt no tās vaļā, neko darīt, jānīdē atkārtoti, nozīmējot citas antibiotikas.
Čūlu slimība Latvijā iet mazumā, jo helikobaktēriju daudziem esam iznīdējuši.
Saslimstība salīdzinoši augsta ir tikai grupai gados vecāku cilvēku, kuri nesaprātīgi lieto nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus.
Viņiem arī bieži attīstās komplikācijas. Mēdz būt arī ielaisti gadījumi, kad cilvēks nav sekojis līdzi savam veselības stāvoklim un čūlu konstatējam vien tad, kad jau attīstījies vēzis.
– Baktērija un pretsāpju līdzekļi vien… Vai tad stress un ēdiens nav pie vainas, ka čūla rodas?
– No ēdiena, no ikdienas kreņķēšanās cilvēks var iedzīvoties erozijās, kas rodas kuņģa gļotādā, bet ne čūlā. Taču ir arī tādas specifiskas čūlas, kas rodas liela organiska stresa dēļ. Tādas var konstatēt, ja bijusi kāda nopietna trauma, apdegumi, operācija. Tāpēc šādās situācijās uzreiz nozīmē sālsskābi mazinošus līdzekļus.
Protams, mūsdienu stresa pārpilnais dzīvesveids ietekmē organisma reaģēšanas īpatnības, novājinot imunitāti. Organisms ir kompleksa sistēma, nevienai orgānu sistēmai pārlieks stress par labu nenāk.
Lai nepalaistu garām čūlas slimības sākumu
Pēc 45 gadu vecuma onkoloģiskā riska dēļ visiem vajadzētu reizi piecos gados (ja vien ārsts nav ieteicis rīkoties citādi) veikt augšējo endoskopiju un kolonoskopiju. Tad arī čūlas nepaliks nepamanītas.
Jāiet pie ārsta, ja:
- ir sāpes vēdera augšdaļā ap nabu vai virs tās;
- sāpes izstaro uz labo paribi;
- ir slikta dūša un vemšana;
- ilgstoši vai regulāri vēderā jūtams izteikts diskomforts.
Kas saudzē kuņģa gļotādu?
- Kamēr kuņģa gļotāda sadzīst, ēd bieži, mazām porcijām.
- Priekšroku dod tvaicētam, vārītam, sautētam ēdienam.
- Izvairies no cepta, marinēta, kūpināta.
- Uz laiku no ēdienkartes izslēdz visus rafinētos produktus, konditorejas izstrādājumus un tikko ceptu maizi. Arī, ja tā pastāvējusi, maizes daudzums uzturā jāierobežo.
- Kuņģi kairina svaigi augļi un dārzeņi, skābi un trekni produkti. Arī citi produkti, kuri ilgi jāgremo, stimulē kuņģa sulas izdali. Tāpat kafijas pārmērīga lietošana izraisa skābuma palielināšanos.
- Kamēr jādzer zāles, nedrīkst lietot alkoholu. Jo īpaši – kopā ar antibiotikām.
Nekautrējies pavaicāt ārstam!
Ja tev reiz ir bijusi čūla un kādu iemeslu dēļ jādzer nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tad uzreiz ārstam pavaicā, kā rīkoties, lai neizprovocētu čūlu atkal.
