Lūk, ko noteikti vērts ielāgot:
- Karstumā jācenšas nepārstrādāties un arī pārlieku daudz negozēties saulē. Karstuma periodos, kad pat naktīs nav kur glābties no svelmes, jācenšas vismaz dažas reizes dienā iet vēsā dušā vai peldēties, lai kaut brīdi organismam mazinātu nepārtraukto karstuma stresu. Galvenais likums – dzer pietiekami daudz ūdens.
- Lai neapdegtu saulē, jāizvairās no atrašanās tiešos saules staros laika posmā no pulksten 12 līdz 16, kad ultravioletais starojums ir visintensīvākais. Ja dienas vidū ilgstoši jāatrodas saulē, vēlams vilkt visu augumu nosedzošas drēbes gaišos toņos. Ja tiešām vēlaties atpūsties dabā arī dienas vidū, noteikti jālieto aizsargkrēms, jo bieža kļūda ir uzskats, ka vēsā laikā ultravioletais starojums ir vājāks. Nebūt ne. Vasaras vidū tam nav tiešas saiknes ar gaisa temperatūru.
- Negaiss var sākties dažu minūšu laikā. Dienās, kad ir liels bīstamo negaisu risks, par to brīdina meteoroloģijas centrs un to stāsta ziņās. Šajās dienās jābūt gataviem, ka āra darbi būs pēkšņi jāpārtrauc, tāpēc jāpiedomā, lai negaisā nebūtu jāvāc darbarīki vai kāds cits inventārs pagalmā vai dārzā.
- Zibeņošanas laikā pēc iespējas jāatvieno elektroierīces no elektrotīkla, jāaizver logi. Ja cilvēks atrodas ārpus telpām, nevajag slēpties zem vientuļiem kokiem. Tas nav mīts – zibens tiešām biežāk sper kokos ceļa malā, lauka vai pagalma vidū. Turklāt negaiss var atnest arī lielu krusu, kas var ne tikai izpostīt dārzus, bet arī savainot cilvēkus.
- Tāpat negaiss var izraisīt pēkšņas un krasas vēja brāzmas vai pat virpuļviesuļus, kas ik vasaru vērojami arī pie mums, ne tikai ārzemēs. Šādās reizēs galvenais ir palikt telpās un nemēģināt glābt lietas un priekšmetus pagalmā vai dārzā. Bīstamo negaisu dienās jau iepriekš jārēķinās, ka var būt stiprs vējš. Negaisam tuvojoties, jāaizver siltumnīcas un saimniecības ēku durvis un lūkas, pēc iespējas jānostiprina viss, ko vējš var aiznest pa gaisu.