- Vēlme kontrolēt savu cukura līmeni ir ļoti apsveicama, bet uzreiz jāsaka – ja tas balansē uz robežas 6 mmol/l, tas var norādīt uz paaugstinātu cukura diabēta rašanās risku. Diemžēl joprojām ir diabēta pacienti, kas mēra cukuru tikai no rīta tukšā dūšā, taču viens mērījums neparāda objektīvo situāciju, tāpēc to tiešām vajadzētu darīt arī pusdienlaikā un vakarā.
- Protams, ja cukura līmenis ir normāls (3,9–5,6 mmol/l), nav liekā svara un ir fiziski aktīvs dzīvesveids, tad to pietiks izmērīt reizi gadā tukšā dūšā.
Savukārt, ja tas grozās ap 6 mmol/l un ir cukura diabēta riska faktori, piemēram, aptaukošanās un mazkustīgums, tad ir svarīgi cukuru periodiski mērīt trīs reizes dienā.
Turklāt, lai iegūtu objektīvu rezultātu, jābūt ierastam uztura un slodzes režīmam, nevis speciāli izvēlētai mērījumu dienai.
- Pirmajā mērīšanas reizē no rīta tukšā dūšā pirms brokastošanas, ja nav ēsts vismaz 8 stundas, cukura līmenim vajadzētu būt 3,9–5,6 mmol/l. Veselam cilvēkam, ja nav ēsts ilgāk par 8 stundām, glikozes līmenis var būt arī zemāks, pat 2,8–3,9 mmol/l, un arī tas uzskatāms par normālu.
Mērījumos divas stundas pēc ēšanas, proti, pēc jebkuras ēdienreizes gan no rīta, gan vakarā, – ja cukura līmenis nepārsniedz 6,0 mmol/l, tad tas uzskatāms par ļoti labu, bet ir pieļaujams līdz 7,8 mmol/l. Tātad arī trešajā mērīšanas reizē vakarā pirms gulētiešanas cukura līmenim nevajadzētu pārsniegt 6 mmol/l.
- Ja cukura līmenis tukšā dūšā ir 6,1–7 mmol/l, tas liecina par cukura vielmaiņas traucējumiem – prediabētu –, tāpēc jāpievērš uzmanība pareizam uzturam, normālam svaram un fiziskām aktivitātēm, lai cukura līmenis nepaaugstinātos vēl vairāk.
Tad ieteicams to mērīt vismaz reizi mēnesī un izvēlētajā dienā gan tukšā dūšā, gan divas stundas pēc ēšanas.
Taču pats galvenais ir uzņemt pareizu uzturu un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ar cukura mērīšanu vien, ja neko nedarīsiet lietas labā, situācija neuzlabosies.
- Ja cukura līmenis, kas mērīts laboratorijā tukšā dūšā, pārsniedz 7,1 mmol/l, tas nozīmē, ka sācies diabēts. Tad tā mērījumu biežums atkarīgs no lietotajiem medikamentiem, un par to vajag izrunāties ar savu ārstu.