Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
IEVAS Veselības redakcijā vērsās Vija, kuras mazdēlam ir 12 gadu. No piecu gadu vecuma viņš stostās. Viņa norāda, ka zēna stāvoklis mazliet uzlabojās pēc ārstēšanās pie ārstes homeopātes, bet logopēda un neirologa konsultācijas nav palīdzējušas. Viņa jautāja, vai speciālisti var ieteikt vēl kādas ārstēšanas metodes.
Ar stostītājiem roku rokā strādā trīs speciālisti – neirologs, logopēds un psihologs. Ja pamanītas stostīšanās pazīmes, pirmais speciālists, kuram ieteicams atrādīt bērnu, ir neirologs. Uzreiz pēc tam var doties arī pie psihologa. Kad nervu sistēma nomierināta un trauksme mazināta, tad pieslēdzas logopēds, rādot un mācot pareizās runas manieres un tehnikas – kas ir gan elpošana, gan skaņu izruna un teikuma veidošana. Savukārt psihologs meklē trauksmes izraisītāju – tā var būt trauksme bērnudārzā, skolā, greizsirdība uz brāļiem, māsām, nepatīk skolotāja, mainīta dzīvesvieta. Un ne vienmēr iespējams nomainīt apstākļus, kas izsauc trauksmi.
Nepieciešams nosūtījums
Būtu nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums pie logopēda vai neirologa, tad tālākās darbības būs valsts apmaksātas. Tiesa, vajadzēs pagaidīt rindā. Pie neirologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā iespējams pierakstīties, zvanot pa bezmaksas tālruni 80708866, tur strādā trīspadsmit neirologi.
Ar stostītājiem roku rokā strādā trīs speciālisti – neirologs, logopēds un psihologs.
Logopēda pakalpojumi privātklīnikā gan jāapmaksā par saviem līdzekļiem – piemēram, LOR klīnikā pirmās konsultācijas cena ir 38 eiro, tālāk katra 40–45 minūtes garā nodarbība maksā 20 eiro. Jārēķinās ar vismaz trīs mēnešu kursu, kad bērns pie logopēda dodas 1–2 reizes nedēļā – pie nosacījuma, ka vecāki bērnam katru dienu velta pusstundu, lai izpildītu visus logopēda uzdotos vingrinājumus. Iesākumā tie būs elpošanas, vēlāk pievienosies skaņu vingrinājumi. Ir liela nozīme arī paša bērna ieinteresētībai. Viņam būs nepieciešams liels tuvinieku atbalsts, jo runas traucējumus var mazināt, bet ne vienmēr pilnībā novērst. Psihologa nodarbības gan diemžēl valsts neapmaksā, bet daudzās pašvaldībās sociālie dienesti palīdz ar psihologa atbalstu. Ir pat psihologi, kuriem noslēgti līgumi ar sociālajiem dienestiem. Tāpēc kaut ko vienmēr var izdomāt – ja ļoti vajag un cenšas.
Runas problēmu priekšvēstneši – acu mirkšķināšana, nagu graušana
Valodas raustīšana un stostīšanās vienmēr saistītas ar psiholoģisku stresu. Stostīšanās parasti norit mainīgā veidā – tā var būt vājāk un stiprāk izteikta, kā kuru brīdi. Patiesībā problēma neizpauž sevi uzreiz ar valodas raustīšanu – parasti izpausmes sākas kā acu mirkšķināšana, nagu graušana. Ja tam nepievērš uzmanību, stresa situācija ikdienā netiek novērsta, pievienojas runas problēmas.
Ja bērns turpina stostīties, tātad, visticamāk, psiholoģiskā vide laika gaitā nav mainījusies un problēma, kas izraisījusi stostīšanos, joprojām pastāv.
Nekad nav tā, ka viena vizīte pie neirologa vai logopēda šādiem bērniem palīdz. Vajadzīga kompleksa, ilgstoša ārstēšana – neirologs, logopēds, psihologs. Neirologs izlemj, vai vajag izmeklējumus (piemēram, elektroencefalogrāfiju) un vai nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem. Te uzreiz jāsaka: ja ir problēmas ģimenē, neviena tablete vides apstākļus izmainīt nespēj. Pēc tam būs jāiet pie logopēda uz ilgstošām nodarbībām, nereti vairāku gadu garumā. Jāmācās elpot, tikt pāri stresa momentiem. Paralēli noteikti vajadzēs vairākkārtējas nodarbības pie psihologa. Ja mazāks bērns – tad tā būs smilšu terapija, kas palīdzēs atklāt iemeslu, kā arī uzturēt pašapziņu, lai spētu cīnīties ar stostīšanos. Lielākiem bērniem var būt arī citas psiholoģijas metodes. Visiem šiem speciālistiem jāstrādā paralēli.
