Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība, ir aktīvās vielas koncentrācija un tās savienojums – cinks sastopams kā cinka pikolināts, citrāts, sulfāts, acetāts, glicerāts, glicināts, glikonāts, bisglicināts, oksīds. Labāk uzsūcas pikolināts, citrāts, acetāts un bisglicināts.
- Cinka biopieejamība no uztura bagātinātājiem parasti ir 20–40 %. Tas nozīmē, ka 20–40 % no tabletē esošā cinka uzsūcas asinsritē, bet atlikušie 60–80 % netiek uzsūkti un izdalās, galvenokārt ar izkārnījumiem.
- Vienmēr ievēro, kā ražotājs ieteicis preparāta lietot!
Stingri jāievēro, vai tabletes drīkst vai nedrīkst dalīt. Atšķirībā no kapsulām tabletēm var būt pievienota kāda garša. Ja tabletes drīkst sakošļāt, tās ātrāk uzsūksies un dos nepieciešamo efektu.
Ja tabletēm ir speciāls apvalks, piemēram, zarnās šķīstošs apvalks, tad ražotājs paredz, ka tabletes tiks norītas un kuņģa skābes neskartas nokļūs zarnās, kur šķīdīs un uzsūksies.
Šāda veida tabletes dalīt nav vēlams, jo tā var samazināt preparāta efektu un izraisīt nelielu kuņģa bojājumu. Sūkājamās tabletes visvairāk piemērotas augšējo elpceļu saaukstēšanās gadījumā, jo darbojas lokāli. Pētījumi apstiprinājuši, ka cinks saīsina saaukstēšanās ilgumu, ja to uzsāk lietot tieši slimošanas pirmajās dienās.
Kapsulām ir speciāls apvalks, ko parasti veido no želatīna, kas ir dzīvnieku valsts izstrādājums un var būt nepiemērots vegāniem un veģetāriešiem.
Iespējams, kapsulas grūtāk norīt, taču to apvalks ātri izšķīst un tām ir augsta uzsūkšanās spēja.
Tomēr arī kapsulas var būt ražotas ar speciālu apvalku, kas nodrošina pagarinātas iedarbības efektu, kas nozīmē, ka aktīvā viela lēni izdalās daudzu stundu garumā, nevis uzreiz.
Spreja formu bieži vien izmanto, lai panāktu ātru cinka uzsūkšanos jau no mutes gļotādas. Sprejs ir ļoti noderīgs pacientiem ar barības vielu uzsūkšanās traucējumiem.
- Cinks vislabāk uzsūksies, to lietojot vismaz vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas.
- Ja cinka tablete tiek lietota kopā ar ēdienu, it īpaši ar fitātiem bagātiem produktiem (graudaugi, sēklas), kalciju vai dzelzi, uzsūkšanās ātrums var samazināties.
- Cinka uztura bagātinātāji var mijiedarboties vai traucēt dažu zāļu lietošanu. Hinolonu antibiotikas (piemēram, ciprofloksacīns) un tetraciklīna antibiotikas (piemēram, doksiciklīns) var samazināt gan cinka, gan antibiotiku daudzumu, kas uzsūcas organismā.
Lai izvairītos no šīs mijiedarbības, antibiotikas lieto vismaz 2 stundas pirms vai 4–6 stundas pēc cinka uztura bagātinātāja lietošanas.
- Tiazīdu diurētiskie līdzekļi, piemēram, hidrohlortiazīds, palielina ar urīnu zaudētā cinka daudzumu. Ilgstoša tiazīdu diurētisko līdzekļu lietošana var samazināt cinka daudzumu organismā.
- Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori (AKE), piemēram, perindoprils, vai angiotenzīna receptoru blokatori (ARB), piemēram, valsartāns, ko parasti lieto sirds mazspējas ārstēšanai, var izraisīt cinka trūkumu organismā.
- Pārāk liels cinka daudzums var kaitēt! Pārdozēšanas pazīmes ir slikta dūša, reibonis, galvassāpes, kuņģa darbības traucējumi, vemšana un apetītes zudums.
Ilgstoši lietojot pārāk daudz cinka, var pazemināties imunitāte, samazināties labā holesterīna līmenis asinīs un samazināties vara līmenis, kā arī pasliktināties magnija un dzelzs uzsūkšanās organismā.
Tāpēc visādi citādi veseliem cilvēkiem ieteicama īslaicīga cinka lietošana, piemēram, saaukstēšanās laikā, taču par lietošanas ilgumu sākumā vajadzētu konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
