– Kā mainās mazuļa vēdera izeja līdz ar piebarošanas uzsākšanu?
– Ja bērns ēd mammas pienu, vēdera izeja var būt pat pēc katras ēdienreizes (tas ir pieļaujami, ja mazais jūtas labi un ir laba svara dinamika) vai ļoti reta (pat reizi 10–14 dienās). Ar adaptēto piena maisījumu ēdinātam mazulim vēderam vajadzētu iziet vismaz reizi divās dienās.
Uzsākot piebarošanu, vēdera izejas konsistence un biežums mainīsies. Ja tā bijusi reta, tad varētu kļūt biežāka. Ja vēders izgājis biežāk (un bijis šķidrāks), vēdera izeja var kļūt retāka un konsistences ziņā stingrāka. Tas skaidrojams ar pārmaiņām gremošanas sistēmā. Proti, zarnu darbībai jāmācās strādāt citā režīmā – sašķelt, uzsūkt un izvadīt pilnīgi jaunas barības vielas. Vienam bērnam tas norit ātrāk, citam – lēnāk (to ietekmē arī vielmaiņas process). Arī fēču smaka kļūs citāda.
Ja bērns pareizi attīstās, nav akūti vai hroniski slims, tad par šīm izmaiņām nevajadzētu satraukties.
– Vai ir atšķirība, cik mēnešos sāk mazo piebarot, varbūt pagaidīt ilgāk, lai mazuļa puncītim ir vieglāk?
– Eiropas Bērnu gastroenterologu un hepatologu asociācija norāda, ka, neatkarīgi no tā, vai bērns tiek barots ar krūts pienu vai adaptēto maisījumu, vecumā no 17. līdz 24. nedēļai gremošanas sistēma ir nobriedusi, lai sāktu uzņemt papildu ēdienu. Tas sekmē arī dažādu iemaņu, piemēram, košļāšanas, kā arī zarnu trakta un citu sistēmu attīstību. Tātad, ja svara dinamika bērnam ir pareiza un ģimenes ārsts viņu novērtējis kā veselu, piebarošana būtu jāsāk no 17 nedēļu vecuma.
Pirmajās reizes nevajadzētu mazulim bāzt mutē pilnu karoti jaunā ēdiena, tas bērnam var radīt nesapratni – iespējams, viņš sāks šķobīties un ēdienu stums ārā no mutes. Tāpēc mutē jāliek tikai pats karotes galiņš. Ja bērns tomēr kategoriski nevēlas ēst un it kā rīstoties stumj ārā ēdienu, ar piebarošanu uz nedēļu vai pusotru ir jāiepauzē.
Lai gan gremošanas trakts jau ir gatavs jaunai pārtikai, arī smadzeņu darbībai jānobriest.
– Vai ir normāli, ka mazuļa puncītis ir sapūties? No kādiem produktiem tas var būt, un ko darīt lietas labā?
– Gremošanas sistēma katram bērnam ir ļoti individuāla, un ir pieļaujamas dažādas reakcijas. Tāpēc katrs jauns pārtikas produkts mazuļa ēdienkartē jāievieš pakāpeniski. Ja bērna vēderiņš ir uzpūties un, tam pieskaroties, mazulis sāk raudāt, ir skaidrs, ka jauno produktu viņš vēl nav gatavs sagremot. Tomēr tik izteiktas reakcijas vecumā līdz sešiem mēnešiem veselam bērnam tiek novērotas samērā reti.
Vēdergraizes var palīdzēt novērst simetikonu saturoši medikamenti – tie gan tikai atvieglos vēdera pūšanos, nevis veicina gremošanu. Ja bērnam nerodas papildu simptomi (vemšana vai caureja), tad arī nākamajā dienā mazajam var piedāvāt šo pašu pārtikas produktu, bet tikpat daudz kā iepriekšējā dienā. Ja bērniņam atkal ir diskomforts, ar konkrēto produktu pāris nedēļu jāiepauzē un mazajam jāpiedāvā nogaršot kaut ko citu. Pēc laika atkal var piedāvāt to pašu produktu (piemēram, sablendējot kopā ar citiem dārzeņiem) un vērot bērna reakciju.
Kartupeļus mazajam var sākt dot aptuveni no sešu mēnešu vecuma, bet pākšaugus – krietni vēlāk, vēlams pat pēc pusotra gada vecuma.
Kad bērns jau iepazinis dažādus graudaugus un dārzeņus, mazuļa gremošanas sistēmai jau var piedāvāt kaut ko smagāku – gaļu. Ja bērnam raksturīgi aizcietējumi, jāuzmanās ar rīsiem un banāniem, kas vēdera izeju cietinās vēl vairāk. Tas nenozīmē nedot nemaz, bet jāsāk ar tējkaroti un jāvēro bērna reakcija. Par kāda pārtikas produkta nepanesību var liecināt gan šķidrāka un biežāka vēdera izeja, gan aizcietējums, gan vemšana.
– Vai ir produkti, pie kuriem mazuļa vēders pielāgojas labāk?
– Pirmos bērnam var piedāvāt kabačus, ziedkāpostus, brokoļus, pēc tam ķirbi, kartupeli, burkānu un visus pārējos dārzeņus. No putrām var sākt ar griķu, rīsu vai kukurūzas. Vēlams saglabāt principu – jaunu ēdienu mazajam piedāvā dienas pirmajā pusē. Sāk ar tējkaroti un piedāvā tikai vienu dārzeni vai putru; ja viss ir veiksmīgi, nedēļas laikā apjomu palielina. Sākot ar otro piebarošanas nedēļu, var variēt un dot klāt citu produktu.