Kā lētāk ielikt zobus?

Pirmais, ar ko jārēķinās, – aizvietot mutē trūkstošos zobus ļoti lēti nebūs nevienā gadījumā. Lai labāk saprastu lietas būtību, paskaidrošu, ka cenu par zobu protezēšanu veido gan ārsta jeb zobu protēzista, gan zobu tehniķa darbs, praktizētās metodes un iekārtas, gan arī materiāli, kādus plānots izmantot, un dažādi citi tehniskie risinājumi, piemēram, paņemto nospiedumu skaits. Jā, lētāk ir, ja speciālists paņem tikai vienu nospiedumu, taču precīzāks un kvalitatīvāks protēzes rezultāts izdosies, ja tiks paņemti divi vai, ja nepieciešams, vairāki nospiedumi no mutes.

Arī zobu tehniķi jeb speciālisti, kas izgatavo zobu protēzes, strādā ar dažādām, dažkārt ne tām mūsdienīgākajām, metodēm, un arī tas lielā mērā ietekmē gala cenu. Taču, protams, ne vienmēr par kvalitatīvu protēzi jāatdod visa gada pensija. Pastāstīšu par variantiem!

Ar ko sākt?

Lai nekavētu laiku un arī lieki netērētu naudiņu, sāc ar vizīti pie protēzista, nevis vienkārši zobārsta. Savā praksē redzu daudz gadījumu, kad cilvēks, labu gribot, vispirms aiziet pie zobārsta, saārstē ārstējamos zobus, reizēm šīm lietām iztērē prāvu naudas summu un tikai tad, tā teikt, ar kārtībā savestu muti, nāk pie protēzista. Taču pieredze rāda, ka tas ne vienmēr ir labākais scenārijs, jo dažkārt iepriekšējie tēriņi izrādās lieki.

Citi lasa

Dace Rudzīte

Pensija

Kā izmaiņas pensiju likumā skars esošos pensionārus?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Inese Mizovska

Piemiņas stāsts

Atskaņo šo dziesmu manās bērēs… Zolitūdes traģēdijas upuris – glābējs Šteinītis

Ārsts, kurš specializējas zobu protezēšanā, spēj uzreiz adekvāti novērtēt mutes situāciju kopumā un, ņemot vērā tukšās vietas, kuras plānots aizvietot, spriest par to, kurus zobus vērts salabot, bet kurus – izraut. Tāpat protēzists izvērtēs, vai nav nepieciešams doties pie periodontologa jeb mutes mīksto audu speciālista, lai pirms protezēšanas izārstētu smaganu kabatas un citas vainas, ja tādas ir.

Ja pirmais solis bijis gājiens pie zobārsta, dažkārt gadās, ka rūpīgi dakterētais zobs plānoto protēžu konstrukciju dēļ tik un tā ir jāizrauj, un tādā situācijā vējā ir gan nauda, gan laiks. Un tev paliek – rūgtums. Tāpēc vispirms – pieraksties pie protēzista!

Nākamais – plāniņš

 Arī to, izvērtējot situāciju tavā mutē, tavas vajadzības un iespējas, sastādīs protēzists. Parasti ārsts ieskicē situāciju uz speciālas veidlapas un izstāsta katra esošā zoba prognozes un iespējamos rīcības scenārijus tukšo vietu aizpildīšanā. Lai plānu sagatavotu, ārsts, iespējams, nosūtīs tevi uz rentgenu (to var veikt gan turpat zobārsta krēslā, gan citā kabinetā – atkarībā no klīnikas aprīkojuma), nofotografēs situāciju ar fotokameru un paņems nospiedumus.

Lai nospiedumu izveidotu, tev mutē ieliks speciālu ģipsim līdzīgu mīkstu materiālu, tas sacietēs, tad ārsts to izņems un pēc tam pēc nospieduma izveidos atlējumu, kas izskatās kā tavu žokļu veiduļi. Uzreiz gan jārēķinās, ka dažiem pacientiem speciālās masas ielikšana mutē var kairināt rīkli, var aktivizēties vemšanas reflekss. Šajā situācijā ir alternatīva – dažkārt, ja klīnikā pieejamas modernās tehnoloģijas, atlējumu var neveidot, bet žokļu un zobu formu iespējams ieskenēt ar speciālu gaismu un izdrukāt ar 3D printeri vai sakodienu no visām šķautnēm aplūkot datora ekrānā.

Ne visi zobi jāaizvieto!

Patiešām, nebūt nav tā, ka, izraujot vienu zobu, tev uzreiz atrofēsies žokļa kauls, izmainīsies sakodiens un iekritīs vaigi. Nē! Medicīniski iztikas minimums skaitās, lai cilvēkam katrā žoklī būtu vismaz desmit zobu. Protams, tiem jābūt proporcionāli izvietotiem, nevis, piemēram, visiem vienā žokļu pusē, – lai sakodiens nedeformētos.

Ejam tālāk! Parasti, izvērtējot tā teikt darāmo darbu plānu, pieņemts sākt ar sarežģītāko esošo zobu labošanu un dārgāko protēžu konstrukciju izveidi. Dārgākais protezēšanas veids ir implanti ar neizņemamām, fiksētām protēzēm jeb tiltiem. Nākamais līmenis – atsevišķi atjaunoti kroņi, kas kombinēti ar savstarpēji saderīgām izņemamām protēzēm. Bet lētākais variants – atsevišķi metāla kronīši un izņemamas plastmasas protēzes.

Šaubīgie un svarīgie zobi

Par šaubīgiem mēs, ārsti, saucam zobus, kam kariesa jeb bojājuma dēļ jāārstē kanāli, ko tautā sauc par nervu izņemšanu. Kāpēc mums tie ne visai patīk? Jo varbūtība, ka zobs, kuram tīrīts kanāls, nokalpos vēl vismaz desmit gadus, ir piecdesmit procenti. Tātad – 50 pret 50. Tādā situācijā ļaujam cilvēkam izvēlēties, vai zobu tomēr izraut, kas būs lētāk, un uzreiz būs skaidrs, kā to aizvietot, vai – ārstēt, kas nav lēts prieks (dažkārt kanālu ārstēšana izmaksā pat vairākus simtus eiro), un rēķināties ar risku, ka agrāk vai vēlāk no zoba tik un tā būs jāatvadās.

Savukārt, domājot par to, kas labāk patiks izņemamai protēzei un ļaus to ērtāk lietot, ļoti svarīgi ir pēdējie zobi – septītie vai astotie jeb gudrības –, jo tie strādā kā balsts un ļauj protēzei labāk turēties. Tāpēc tajos dažkārt ir vērts ieguldīt naudiņu un tos salabot, jo ilgtermiņā tas atmaksāsies.

Sākt no pavisam tīras lapas? Jā, arī tā pacienti dažkārt ir iecerējuši – raujam ārā visu, kas palicis, un taisām izņemamas protēzes, jo tā būs vienkāršāk. Tādās situācijās mana reakcija ir – stop! Jā, augšžoklī tas tiešām varētu darboties, jo protēze piesūcas pie aukslējām un ir stabila, taču apakšžoklī, ja tajā vairs nav neviena sava zoba, protēze turēsies sliktāk, turklāt – tā kā apakšžoklī žokļa kauls noārdās ātrāk, ar laiku tā turēsies arvien sliktāk.

Tāpēc apakšžoklī nudien ir svarīgi līdz pēdējam cīnīties par katru zobu.

Rēķinies, ka jebkuru protēžu izgatavošanai būs vajadzīgas vairākas vizītes pie zobu protēzista. Pirmajā vizītē tiks veikta apskate, izmeklējumi un paņemts nospiedums. Nākamajā parasti veic jau precīzākus nospiedumus ar speciāli tev izgatavotu karoti. Tad jāpaiet laikam, kamēr protēzi izgatavo. Vēlāk vajadzīga protēžu pielaikošana, koriģēšana, un tikai kopumā aptuveni pēc piecām vizītēm tu tiksi pie gatavas protēzītes vai citas zobu aizvietošanas konstrukcijas.

Protezēt pie studentiem? Tas ir variants!

Dažkārt tiešām mēdz būt tā, ka omītei arī lētākais no iespējamajiem protezēšanas variantiem ir par dārgu. Tādās situācijās mēs, Stomatoloģijas institūtā, novirzām pacientus pie studentiem. Rīgas Stradiņa universitāte subsidē jeb apmaksā zobu tehniķa jeb protēžu izgatavotāja darbu un materiālus, tāpēc reāli sanāk, ka cilvēkam pašam par zobu protezēšanu jāmaksā vēl lētāk, nekā ir reālās izmaksas. No domas par zobu labošanu vai protezēšanu pie studentiem nevajag baidīties, jo viņi ir mediķi, viņi strādā pieredzējušu kolēģu uzraudzībā un arī konsultējas ar pieredzējušiem ārstiem, ja nepieciešams. Turklāt darba taktika būs tāda pati kā pie sertificēta protēzista. Mīnuss – tas aizņems vairāk laika, jo ir lielas rindas, turklāt gadās, ka jāpielāgojas speciālista laikam, nevis var izvēlēties savu.

Aptuvenās cenas: metālkeramikas kronis – 58 eiro, izņemama plastmasas protēze vienam žoklim – 89 eiro, abiem žokļiem – 161 eiro, totāla protēze vienam žoklim – 109 eiro, abiem žokļiem – 207 eiro.

Lētākie varianti. Kas ir kas?

Kronis.

Ja tevis pašas zobs dzīves laikā ir daudz plombēts vai ja kronīša daļa ir nolūzusi, bet zoba sakne ir vesela, zobu var aizvietot ar mākslīgu kronīti. Tādā gadījumā ārsts noslīpēs dabīgā zoba virsslāni aptuveni 1,5–2 milimetru biezumā, paņems no noslīpētā zoba nospiedumu un laboratorijā pasūtīs izgatavot mākslīgo kroni, ko pēc tam uz noslīpētā zoba uzcementēs jeb pielīmēs.

• Vislētākie ir plastmasas vai kompozīta kronīši, bet tie ātri plaisā, nodilst un var mainīt krāsu, tāpēc tos parasti izmanto kā pagaidu variantu.
• Izturīgāki, bet arī salīdzinoši lēti, ir lieta metāla kroņi, par kuriem tautā mēdz sacīt sudraba vai zelta zobs, taču tieši tādēļ, ka tie nav balti, ar lieta metāla kronīti parasti aizvieto sānu zobus.
• Ja jāaizvieto zobs redzamā zonā, var izvēlēties metālkompozīta vai metālakrilāta kroni, kas ir gaišā zoba krāsā, – tie vizuāli ir tādi paši kā plastmasas vai kompozīta kroņi, taču iekšpusē ir plāna metāla kārtiņa, kas piešķir kronītim izturīgumu.
• Labs un ne pats dārgākais variants ir arī metālkeramikas kronis, kura iekšpusē ir plāna metāla kārtiņa, kas pārklāta ar gaišu porcelānu jeb keramiku – tā ir viena no biežāk izmantotajām kronīša restaurācijas metodēm.

Ja atsevišķi kroņi jāatjauno gan priekšpusē, gan sānos vai aizmugurē, veidus var kombinēt – piemēram, priekšā likt metālkeramikas, bet aizmugurē – metāla.

Tilti

Tas ir neizņemamas zobu protēzes veids, ko izmanto situācijās, ja trūkst viens vai vairāki blakus esoši zobi. Tilts fiksējas uz veselajiem blakus zobiem, aizvietojot trūkstošos – apkārt esošie dabīgie zobi tiek noslīpēti un uz tiem laboratorijā izgatavo tiltus. Tiltiem, tāpat kā kroņiem, lētākie varianti var tikt veidoti no plastmasas, lieta metāla, metālkompozīta, metālkeramikas.

Izņemamas protēzes

Šajā situācijā mākslīgie zobi tiek stiprināti pie esošajiem zobiem ar speciāliem āķīšiem jeb skavām – smaidot vai runājot, tās dažkārt var pamanīt kā mazas stieplītes ap zoba sakņu kakliņu. Mūsdienīgāks risinājums (tiesa, arī dārgāks) ir atačmentu jeb atslēgu izmantošana skavu noslēpšanai – tādā situācijā izņemamā protēze turas pie dabīgā zoba bez ārēji redzamu skavu palīdzības, jo fiksācijas mehānisms tiek paslēpts. Ja pēc kāda laika nākas zaudēt vēl kādu zobu, esošo protēzi var pielāgot jaunajai situācijai, jauna nav jāizgatavo.

• Lētāka būs plastmasas izņemamā protēze, kurai ir metāla āķīši fiksācijai.
• Dārgāks variants – metāla konstrukcijas izņemamā protēze. stingrāk, bet izgatavošana ir sarežģītāka, tādēļ arī izmaksas – lielākas. Tāpat dārgāka būs izņemama protēze ar atačmentiem.

Totālas izņemamas protēzes

 Ja mutē vairs nav neviena sava zoba vai tos nav iespējams saglabāt, tāpēc tie jāizrauj, izmanto totālu protēzi, kas balstās tikai un vienīgi uz smaganām un piesūcoties pie aukslējām. Te būtiski – ja augšžoklī nav neviena sava zoba, svarīgi, lai protēze kārtīgi piesūcas pie aukslējām, jo tas nodrošinās stabilitāti. Tādēļ aukslēju daļai jābūt garākai – līdz vietai, kur satiekas cietās un mīkstās aukslējas.

Starp citu, pasaulē pēdējā laika tendence, ja mutē vairs nav neviena zoba, ir ievietot apakšžokļa priekšpusē divus implantus jeb zoba saknes aizvietotājus un uz tiem balstīt izņemamu totālu protēzi – tad tā ir krietni stabilāka. Taču tas, protams, nav lēti.

Modes kliedziens – mīkstās protēzes

Pēdējā laikā tās kļuvušas ļoti populāras un daudzās klīnikās tiek piedāvātas. Mīksto protēžu princips – tās veidotas no elastīga materiāla, tāpēc labāk piesūcas smaganām un cilvēkiem patīk ērtuma dēļ. Taču daudzās Eiropas valstīs, tostarp Skandināvijā, šāda veida protēzes ir aizliegtas, jo pierādīts, ka tās ir toksiskas mutes dobumam – mīkstās un porainās struktūras dēļ protēze uzsūc mutē esošās baktērijas, kas nozīmē nēsāt mute infekcijas perēkli. Otrs iemesls, kādēļ tas nav labākais variants, ar ko aizvietot zobus, – tās pie esošajiem zobiem balstās ar plastmasas balstiem, nevis metāla āķīšiem, un šie balsti savukārt bojā pašu zobu un mīkstos audus ap to.

Citi mīnusi – mīkstās protēzes no ēdiena nokrāsojas, tās nevar nopulēt un, ja dzīves laikā nākas zaudēt vēl kādu zobu, esošo mīkstās protēzes konstrukciju nevar pielāgot jaunajai situācijai, un tad ir jātaisa pilnīgi jauna protēze.

Arī protēzes jātīra!

Nevēlos kaunināt un baidīt, bet, ja mutes higiēna būs slikta, arī zem kronīšiem var veidoties caurumi jeb kariess, un arī uz protēzes var veidoties zobakmens, kas vēlāk var radīt daudz citu ķibeļu – gan infekcijas, gan atjaunoto zobu zaudēšanu. Tāpēc, kad mute savesta kārtībā, tavs uzdevums tagad ir dikti cītīgi tīrīt gan palikušos pašas zobus, gan mākslīgos.

Ja tev trūkstošie zobi aizvietoti ar kroņiem vai tiltiem, tie jātīra gluži tāpat kā dabīgie zobi – ar birstīti un zobu pastu, ievērojot visus pareizas zobu tīrīšanas principus. Kroņus un tiltus iesaka papildus tīrīt arī ar speciāli šim nolūkam paredzētu zobu diegu vai mazām birstītēm, kas ļauj labāk iztīrīt arī spraudziņas ap un zem kroņa vai tilta.

Savukārt, ja izgatavotas izņemamās protēzes, tās katru vakaru jāizņem no mutes un, turot rokā, jātīra ar zobu suku un zobu pastu, cītīgi nopucējot katru zobiņu. Protēžu tīrīšanai veikalos un aptiekās var nopirkt arī speciālas zobu sukas ar lielāku galviņu – dažkārt pacienti atzīst, ka ar to rīkoties ir ērtāk.

Galvenais protēzi netīrīt ar abrazīvu vai balinošu pastu.

Iespējams, ar laiku tev šķitīs, ka izņemamos mākslīgos zobus vairs nav iespējams tik smuki nopucēt, ka kaut kāda aplikuma kārtiņa uz tiem tomēr saglabājas. Tad ir variants aiznest protēzi uz klīniku un pajautāt, lai zobu tehniķis to notīra ar ultraskaņu. Tas maksā vidēji 20 eiro.

Ja mutē vēl ir savi zobi, tie, izņemot protēzi, vienkārši rūpīgi jāiztīra ar zobu suku un pastu.

Kas attiecas uz protēžu likšanu ūdens glāzītē… Tā nav obligāti jādara, jo pierādīts, ka tas nekādi nepaildzina protēžu mūžu un nepalīdz saglabāt to kvalitāti. Turklāt – protēžu turēšana ūdens glāzē jebkurā gadījumā neaizstāj mākslīgo zobu tīrīšanu. Labāks variants ir pēc tīrīšanas turēt izņemamo protēzi kastītē un novietot vietā, kur tai netiek klāt mazi bērni un mājdzīvnieki.

Vai zināji?

Ja tev jau ir protēzes un šķiet, ka kaut kas tajās neder kā agrāk, radies diskomforts, nebaidies iet pie protēzista un to izstāstīt. Ne vienmēr tas nozīmē, ka jāizgatavo jauna protēze. Nē, ļoti bieži veco protēzi var vienkārši uzlabot, lai tev ar to atkal būtu ērti.

Maza vārdnīciņa

Zini, kas rakstīts tavā protezēšanas plānā!

• PIPP – izņemama plastmasas protēze jeb parciāla plastmasas protēze.
• TP – totāla protēze no plastmasas, kad nav neviena sava zoba.
• MeIPP – izņemama protēze ar metāla bāzi vai loka protēze.

Cik tas maksā?*

• Pirmā konsultācija pie protēzista – ap 30 eiro.
• Izmeklējumi plāna sastādīšanai (rentgens, veiduļa izgatavošana u. c.) – līdz 200 eiro.
• Kompozīta kronis – no 40 līdz 140 eiro.
• Metāla kronis – no 75 līdz 200 eiro.
• Metālkompozīta kronis – no 75 līdz 230 eiro.
• Metālkeramikas kronis – no 200 līdz 400 eiro.
• Izņemama plastmasas protēze – no 300 līdz 400 eiro.
• Izņemama protēze ar metāla bāzi – ap 600 eiro.

*Cenas apkopotas no dažādām klīnikām.