Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kā izpaužas šķielēšana, un kāpēc bērni mēdz šķielēt atšķirīgi?
– Šķielēšana ir stāvoklis, kad viena vai pārmaiņus abas acis novirzās no centrālās redzes ass un tā dēļ var notikt redzes asuma pazemināšanās šķielējošā acī. Atkarībā no šķielēšanas virziena izšķir vairākus šķielēšanas veidus, ko iedala horizontālajās un vertikālajās šķielēšanās.
Horizontālās šķielēšanās ir tad, ja bērns šķielē uz iekšu (uz deguna pusi) vai uz āru. Vertikālās – uz augšu vai uz leju. Nereti horizontālās šķielēšanas kombinējas ar vertikālajām, tad acis sāk šķielēt slīpajos virzienos, piemēram, uz augšu un uz āru.
Citi lasa
Šķielēšanas leņķi abām acīm var būt vienādi, bet var arī atšķirties, un acu kustības šķielēšanas gadījumā var būt gan ierobežotas, gan neierobežotas. Ir arī sekundāra šķielēšana – ja ir iekaisumi vai jaunveidojumi vai pēc šķielēšanas labošanas operācijas pirmā posma. Ir arī tā sauktās akomodācijas šķielēšanas, kas atkarīgas no briļļu valkāšanas – bez brillēm bērns šķielē, ar brillēm actiņas ir taisnas.
Reizēm var novērot arī šķietamo šķielēšanu, ja acī nesakrīt optiskā ass ar redzes asi vai ja bērnam ir plata deguna sakne.
Lai kādu šķielēšanu vecāki novērotu savam bērnam, pie acu ārsta ir jāvēršas nekavējoties. Arī tad, ja šķielēšana ir periodiska, nepastāvīga.
– Kādi ir šķielēšanas cēloņi?
– Izšķir iedzimto šķielēšanu, kas parādās līdz sešu mēnešu vecumam, un iegūto šķielēšanu, kas novērojama pēc sešu mēnešu vecuma. Iegūtā šķielēšana parasti mēdz parādīties divu triju gadu vecumā, kad bērns apzināti sāk darboties ar sīkiem priekšmetiem tuvumā – krāsot, zīmēt, spēlēties ar Lego klucīšiem.
Šķielēšana visbiežāk ir saistīta ar acs gaismas laušanas spējas anomālijām, arī ar apduļķojumiem radzenē, acs lēcā, stiklķermenī, kā arī tīklenes un redzes nerva izmaiņām gan no dzimšanas, gan iegūtām slimībām vai traumām. Šķielēšanas rašanos veicina infekcijas slimības, paaugstināts stress, vispārēja un redzes pārpūle.
Bērna redzes attīstību ietekmē arī laiks pirms viņa dzimšanas, tāpēc svarīgi, lai māmiņa grūtniecības laikā rūpējas par sevi, atsakās no kaitīgajiem ieradumiem.
– Kā notiek bērna izmeklēšana pie acu ārsta?
– Slimnieka izmeklēšana sākas ar anamnēzi. Vecākiem jāzina pastāstīt, vai viņi bērnībā valkājuši brilles, šķielējuši, jāpastāsta par grūtniecības norisi, arī par to, kurā grūtniecības nedēļā un ar kādu svaru bērns piedzimis, jo neiznēsātiem bērniem mēdz būt raksturīgas izmaiņas tīklenē.
Jāprot pastāstīt, kad tieši bērnam sākusies šķielēšana; ar kuru aci viņš šķielē vai varbūt pārmaiņus ar abām; dara to epizodiski vai pastāvīgi; skatoties tuvumā vai tālumā; vai bērns miedz acis, skatoties tālumā vai saulē. Tāpat, dodoties pie acu ārsta, svarīgi viņu informēt, ja jau pirms tam ir uzsākta kāda ārstēšana – medikamenti, brilles, oklūzijas (vienas acs aizlīmēšana), operācijas.
Apskatē ārsts novērtē bērna galvas stāvokli, acu kustības, šķielēšanas leņķa lielumu, skatoties tuvumā un tālumā. Veic arī zīlīšu paplašināšanu ar 1% ciklodžila šķīdumu, lai veiktu vajadzīgos novērojumus. Ja ir nepieciešamība, šajā vizītē ārsts uzreiz izraksta arī brilles.
Ja šķielē tikai viena acs, parasti izraksta brilles un nešķielējošās acs aizlīmēšanu uz dažām stundām dienā vai dažām dienām nedēļā atkarībā no redzes asuma vājāk redzošajā acī.
Aizlīmēšanas veic, lai slinko aci piespiestu skatīties vairāk.
Tāpat ārsts var noteikt arī acu kustību vingrinājumus vai lemt par labu cita veida terapijai, piemēram, ķirurģiskai ārstēšanai. Lielākiem bērniem vispirms cenšas attīstīt redzes asumu un tad nosūta uz šķielēšanas labošanas operācijām. Parasti ķirurģiska ārstēšana agrīnā vecumā veicama, ja ir iedzimta šķielēšana ar lieliem leņķiem un acu kustību ierobežojumiem.
Svarīgi!
Noteikti nevajadzētu aizmirst apmeklēt profilaktiskās acu apskates bērniem 1–2 gadu vecumā. Šajā vecumā, ja atklāj lielu tālredzību vai astigmatismu, laikus iespējama briļļu korekcija, lai šķielēšana nemaz neizveidotos. Tad triju gadu vecumā un pirms skolas apmeklēšanas vajadzētu veikt kārtējās obligātās redzes pārbaudes.
